Pēdējās dienās ar artilērijas lādiņiem nopietni bojāta arī Kalnu Karabahas Svētā Pestītāja Katedrāle, kas ir viens no galvenajiem Armēņu apustuliskās baznīcas dievnamiem. Sagrauta daļa no katedrāles jumta, kā arī bojātas sienas.
Katedrāle smagi cieta arī Kalnu Karabahas karā deviņdesmitajos gados, kad to kontrolēja Azerbaidžānas spēki un glabāja tajā raķetes.
Kalnu Karabahas administrācija, kuru pārvalda armēņi, apgalvo, ka kopējais bojā gājušo skaits pēdējo nedēļu konfliktā pārsniedzis 350 – to starpā gan karavīri, gan civiliedzīvotāji.
Azerbaidžāna datus par saviem dzīvību zaudējušajiem karavīriem nepublicē, taču ziņo, ka nogalināti vairāki desmiti civiliedzīvotāju.
KONTEKSTS:
27. septembra rītā uz Kalnu Karabahas faktiskās robežas sākās smagas kaujas. Abas puses karadarbības sākšanā apsūdz viena otru. Gan Armēnija, gan Kalnu Karabaha izsludinājušas karastāvokli un vispārējo mobilizāciju. Karastāvokli un daļēju mobilizāciju izsludinājusi arī Azerbaidžāna.
Azerbaidžānas un Armēnijas starpā valda naidīgas attiecības kopš pagājušā gadsimta deviņdesmitajiem gadiem, kad tika izcīnīts karš par Kalnu Karabahas reģionu.
2. oktobrī Armēnija izteica gatavību sadarboties ar starptautiskajiem starpniekiem, lai strīdīgajā Kalnu Karabahas reģionā panāktu pamieru ar Azerbaidžānu. 3. oktobrī Azerbaidžānas spēki uzsāka jaunu plaša mēroga uzbrukumu Kalnu Karabahai.
