Kalniņa-Lukaševica: Ir bažas par iespēju panākt vienošanos Minskā

Lai gan šonedēļ plānotas vairāku pušu sarunas Minskā par jauno Ukrainas miera plānu, tomēr Latvijas Ārlietu ministrijas parlamentārā sekretāre Zanda Kalniņa-Lukaševica („Vienotība”) pauž bažas par to, vai izdosies panākt vienošanos.

Pirmdien Eiropas Savienības (ES) Ārlietu padomes lēmums par sankciju pastiprināšanu esot bijis vienprātīgs, un tas stāsies spēkā nākamajā pirmdienā. Savukārt, ja to gribētu atcelt, tam būtu vajadzīgs vēl viens lēmums, skaidroja Kalniņa-Lukaševica.

Viņa gan pauda bažas par sarunu attīstību Minskas forumā un to, vai izdosies panākt vienošanos.

Ziņots, ka Eiropas Savienība pirmdien nolēmusi atlikt sankciju ieviešanu pret jaunām personām saistībā ar Krievijas agresiju Ukrainā. Iepriekš Eiropas Savienības (ES) diplomāti bija vienojušies  papildināt „melno sarakstu” ar vēl piecām Krievijas amatpersonām un vairākām Ukrainas personām, nosakot viņam aizliegumu ieceļot ES un iesaldējot viņu aktīvus ES teritorijā.

Francijas un Vācijas līderu piedāvātā miera plāna detaļas un nosacījumi tā arī joprojām netiek atklāti. Tāpat nav zināmi Krievijas prezidenta Vladimira Putina piedāvājumi situācijas atrisināšanai, par kuriem, visticamāk, viņš piektdien Maskavā runāja ar abu Eiropas lielvalstu līderiem. Līdz šim izskanējuši vien apgalvojumi par to, ka jaunais miera plāns ir balstīts uz Minskas vienošanos un Ukrainas teritoriālās vienotības ievērošanu.

Gan Rietumu prese, gan ukraiņu politologi brīdina, ka plāns būs spējīgs darboties tikai tad, ja šajā sarunu procesā iesaistīsies ASV, bet no Krievijas puses parakstu zem jaunā līguma liks pats Vladimirs Putins. Pagaidām nevar spriest par to, cik jaunais miera piedāvājums būs izdevīgs pašai Ukrainai.

Eiropas Savienība, ASV un citas rietumvalstis noteikušas sankcijas daudzām Krievijas augstākajām amatpersonām, Kremļa tuvākā loka cilvēkiem, kā arī Krievijas ekonomikas finanšu, aizsardzības un enerģētikas nozarēm. Sankciju mērķis ir apturēt agresiju Austrumukrainā, jo Krieviju vaino prokrievisko separātistu atbalstīšanā.  

Līdz šim Eiropas Savienība ir noteikusi iebraukšanas aizliegumu Eiropas Savienības teritorijā un iesaldējusi bankas kontus 132 personām, sankcijas attiecas arī uz 28 uzņēmumiem, kuru aktīvi arī iesaldēti, jo tie atbalstījuši Krievijas varas agresiju Ukrainā. Spēkā ir arī sadarbības ierobežojumi ar okupēto Krimu, sankcijas pret Krievijas finanšu sektoru, bankām, aizsardzības un enerģētikas nozari.  

Atbildei Krievijai kopš augusta īsteno pārtikas preču importa aizliegumu no Eiropas Savienības valstīm

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Vairāk

Vairāk

Interesanti

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt