Politiķe, kura strādā arī EP Ārlietu komitejā, norādīja, ka pat vienā valstī pastāv profesionāla konkurence starp šāda veida dienestiem.
"Viņi pietur datus, vēlas visu nosargāt, bet kopīgais dienests radītu vienu bāzi," viņa sacīja, aicinot atcerēties, ka arī "Interpols" savulaik tika radīts šādas sadarbības rezultātā.
Līdzīgu viedokli iepriekš sarunā ar aģentūru LETA pauda deputāts Artis Pabriks ("Vienotība"), norādot, ka teroraktus Eiropā var novērst tikai ar iepriekšēju izlūkošanu un informācijas vākšanu. Lūgts komentēt Beļģijas galvaspilsētā Briselē notikušos teroraktus, politiķis tolaik norādīja, ka visās metro stacijās nav iespējams uzstādīt metāla detektorus un pārējo tehniku, lai šādas katastrofas novērstu. Līdz ar to nepieciešama ciešāka dažādu institūciju un valstu sadarbība.
"Pagaidām šāda sadarbība klibo, jo ne visi vēlas dalīties ar savu informāciju, bet tas ir jālabo. Ja mums būs pietiekami daudz informācijas, mūsu rīcībā būs pietiekami daudz iespēju, lai šādus uzbrukumus novērstu," viņš piebilda.
Līdzīgu viedokli pauda arī EP deputāte Tatjana Ždanoka, norādot, ka attiecīgajiem dienestiem ir aktīvāk un profesionālāk jāstrādā. Jau janvārī ideju par vienota ES izlūkdienesta nepieceišamību izteica arī Itālijas premjerministrs Mateo Renci.
Sprādzienos, kas 22. martā notika Briseles lidostā un Beļģijas galvaspilsētas metro sistēmā, nogalināto skaits pieaudzis līdz 34 cilvēkiem, bet vairāk nekā 200 guvuši ievainojumus. Atbildību par teroraktiem uzņēmies grupējums "Islāma valsts".
