Igaunijas prezidente Kersti Kaljulaida savu vizīti Maskavā sāka, atklājot atjaunoto Igaunijas vēstniecību. Tā atrodas vēsturiskā ēkā pilsētas centrā, netālu no Kremļa. Stundu vēlāk Kaljulaida jau devās uz Kremli, lai tiktos ar Krievijas prezidentu Vladimiru Putinu. Abi politiķi īsi parunājās šaurākā formātā un tad turpinājās darba pusdienas, kurā piedalījās plašākas delegācijas no abām valstīm. Igaunijas delegācijā nav ministru, lielākoties prezidentes biroja pārstāvji, savukārt no Krievijas puses pusdienās piedalījās ārlietu ministrs Sergejs Lavrovs, Kremļa runas vīrs Dmitrijs Peskovs un ekonomiskās attīstības ministrs Maksims Oreškins. Iperiekš ziņots, ka abu sarunas noritēs ar tulka starpniecību, tā kā Kaljulaida izvēlējusies runāt igauņu valodā.
Lai gan pārrunāto jautājumu loks vēl netiek izpausts, paredzams, ka Igaunijas prezidente ir aicinājusi Krieviju nelikt šķēršļus Igaunijas vēlmei pievienoties ANO Drošības padomei, par ko lēmums tiks pieņemts jūnijā, kā arī pārrunājusi plānoto atslēgšanos no Baltkrieviju un Krievijas elektroapgādes un pieslēgšanos Eiropas tīklam. Dienas kārtībā varētu būt arī robežlīguma jautājumi, jo Igaunija ir vienīgā NATO valsts, kurai nav ratificēta robežlīguma ar Krieviju; varētu tikt pārrunāti arī konflikti Gruzijā un Ukrainā.
Kaljulaida uzsvērusi, ka par spīti viedokļu atšķirībām, ir svarīgi atjaunot Eiropas Savienības un Krievijas sadarbības programmu, un bildusi, ka ir jārunā ar kaimiņiem pat tad, ja to starpā valda viedokļu atšķirības. Arī Krievijas prezidents Vladimirs Putins norādīja, ka regulāras komunikācijas trūkums starp kaimņvalstīm nav normāls.
Mediji uzsver, ka Kaljulaidas vizīte pārtrauc teju dekādi ilgo klusumu abu pušu starpā, ko padziļinājusi Krievijas agresija Ukrainā. Pēdējo reizi Igaunija ar Krieviju augstākajā līmenī tikās 2008. gadā. Viedokļi par Kaljulaidas vizīti gan pašā Igaunijā, gan ārpus tās joprojām ir dažādi. Izskan gan nopēlums, ka prezidente tiekas sar politiķi, kas šobrīd izvērš agresiju Ukrainā, gan atbalsts, sperot diplomātiski sarežģītu soli. Kārnegi centra direktors Maksavā Dmitrijs Treņins Kaljulaidas vizīti nosaucis par simbolisku, tomēr par līderes pozīcijas izrādīšanu, cenšoties atjaunot dialogu ar Maskavu par spīti visām atšķirībām.
