Kaljulaida atbrīvo no amata lauku lietu ministru Jerviku

Igaunijas prezidente Kersti Kaljulaida pēc premjerministra Jiri Ratasa ieteikuma pirmdienas vakarā pieņēmusi lēmumu atbrīvot no amata lauku lietu ministru Martu Jerviku, kas pārstāv labēji populistisko Konservatīvo tautas partiju (EKRE).

Parakstot rīkojumu par ministra atlaišanu, Kaljulaida vienlaikus īpaši atvainojusies Lauku lietu ministrijas kancleram Illaram Lemeti, kuru Igaunijas valdība pirmdienas rītā ārkārtas telefonapspriedē nolēma atbrīvot no amata, pamatojoties uz Jervika argumentu, ka viņam ar kancleru neesot izveidojusies sadarbība. Iespēja atlaist kancleru ar šādu pamatojumu paredzēta Igaunijas likumā par valsts dienestu.

Tikmēr pats Lemeti gatavojas lēmumu apstrīdēt tiesā un uzskata, ka atlaists ar sadomātu iemeslu, kamēr patiesie iemesli varētu būt saistīti ar viņa vēršanos policijā un prokuratūrā saistībā ar aizdomām par iespējamu korupciju.

"Es šodien negribu runāt par Martu Jerviku un arī ne par Illaru Lemeti, vienīgi atvainoties viņam [Lemeti] par to, kā valsts ar viņu šodien izrīkojusies," norādījusi Kaljulaida. "Nav pieļaujams, ka augsta amatpersona, kas norādījusi uz ministra nekompetenci un iespējamu korupciju, kļūst par politiskas tirgošanās daļu. Kad tāda izturēšanās kļūst par ieradumu, mums visiem ir iemesls raizēties par savu valsti. Ar šodienas lēmumu Igaunijas valdība pārvērtusi savu un viena sava ministra problēmu par visas sabiedrības problēmu. Man tas nav ne saprotams, ne pieņemams," atzinusi prezidente.

Pēc viņas teiktā, valdības lēmums par Lemeti atlaišanu izklausās pēc vēstījuma "katram, kurš tā vai citādi vēlas kalpot valstij, ka tad, ja viņš iestāsies par likumību vai rīkosies saskaņā ar dienesta ētiku un amata zvērestu, kad viņš norādīs uz politiķu pieļautajiem rupjajiem pārkāpumiem, viņš vadībai kļūs vienkārši par "pārvaldības problēmu"".

Ratass pirmdien preses konferencē vispirms paziņoja par valdības lēmumu atlaist Lemeti un tikai pēc tam norādīja, ka nolemts atlaist arī pašu lauku lietu ministru. Kā norādīja premjers, kas vada Centra partiju, par Jervika atcelšanu panākta vienošanās ar abu pārējo koalīcijas partiju - EKRE un "Tēvzeme" - līderiem.

Pēc viņa teiktā, ministrs ar saviem vārdiem, rīcību un bezdarbību ir radījis būtiskas problēmas, kas sarežģī iespējas turpmāk sadarboties ar viņu valdībā.

Premjers arī pastāstīja, ka piedāvājis ministram pašam atkāpties, bet Jerviks tādu ierosinājumu nav pieņēmis.

Vienlaikus Ratass izteicies, ka viņam pret Lemeti nav nekādu pretenziju, bet lēmums par kanclera atlaišanu pieņemts, lai "atjaunotu normālu darba režīmu". Skaidrojot valdības lēmumus, viņš izteicies, ka tā ir vienīgā iespēja atrisināt Lauku lietu ministrijā radušos pārvaldības krīzi. "Pašreizējā saspīlējuma un neuzticības situācijā valdība neredzēja citu iespēju, kā abu augstāko ministrijas amatpersonu atcelšanu no amata," viņš piebildis.

No amata atbrīvotajam Jervikam likums paredz izmaksāt kompensāciju sešu mēnešalgu apmērā. Kompensācija par pusgadu paredzēta arī Lemeti.

Kā ziņots, pēc Ratasa rīkojuma 13.novembrī izveidotā komisija valsts sekretāra Taimara Peterkopa vadībā atklāja Jervika darbībā vairākus pārkāpumus un pilnvaru pārsniegšanas gadījumus. Iepazīstoties ar secinājumiem, Ratass paziņoja, ka komisijas analīze atbilst viņa sākotnējām šaubām par Jerviku.

Pats ministrs pēc ziņojuma publicēšanas sacīja, ka negrasās atkāpties. Arī EKRE vadītājs Marts Helme apliecināja, ka partija nedomā atsaukt no amata ministru.

14.novembrī Igaunijas parlamentā neveiksmi cieta opozīcijas ierosinātais neuzticības balsojums Jervikam.

Opozīcija vaino Jerviku, ka viņš kavējis Pārtikas un veterinārās pārvaldes darbu saistībā ar bažām par listeriozi izraisošajām baktērijām zivju pārstrādes uzņēmumā "M.V.Wool", kā arī par to, ka ministra bijušais padomnieks Urmass Arumē traucējis Lauksaimniecības reģistru un informācijas sistēmu departamentam (PRIA) izmeklēt konkrētu firmu darbību, kuras viņš savulaik pārstāvējis kā advokāts. Konflikta centrā ir krāpšanās ar Eiropas Savienības atbalsta līdzekļiem. Prokuratūra tur aizdomās astoņas juridiskās personas par nepatiesu datu sniegšanu un saskaņā ar Igaunijas sabiedriskās raidorganizācijas ERR informāciju vēlas atprasīt tām kopsummā 1,1 miljonu eiro. Arumē šomēnes iesniedza atlūgumu.

 

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti
Pasaulē
Ziņas
Jaunākie
Interesanti