Ēģiptē turpinās iedzīvotāju protesti pret prezidenta Mohameda Morsi lēmuma piešķirt sev ārkārtīgi plašas pilnvaras. Protestētāju izdzenāšanai policija bijusi spiesta pielietot asaru gāzi. Par spīti varas iestāžu pretreakcijai, neapmierinātie iedzīvotāji ir apņēmības pilni savas akcijas turpināt. Bet tikmēr neapmierinātība ar Mohameda Morsi lēmumu pieaugusi arī ārpus Ēģiptes robežām.
Tūkstošiem cilvēku vakar Ēģiptes galvaspilsētas Kairas centrālajā Tahrīra laukumā sarīkoja protesta akciju, paužot neapmierinātību ar prezidenta Mohameda Morsi lēmumu piešķirt sev nepieredzēti plašas pilnvaras. Protestētāji, kuri uzskata, ka Morsi ar savu lēmumu faktiski ir kļuvis par tādu pašu diktatoru kā savulaik bija gāztais prezidents Hosni Mubaraks, bija pauduši apņēmību palikt laukumā nedēļu, taču varas iestādes ar šādu lēmumu nav bijušas mierā. Pielietojot asaru gāzi, nakts laikā lielākā daļa no protestētājiem no Tahrīra laukuma tika padzīti un šorīt tajā atrodami vien daži desmiti neapmierināto. Tāpat saņemtas ziņas par sadursmēm pie Ēģiptes iekšlietu ministrijas. Dažādas protesta akcijas notikušas arī pie Morsi pārstāvētās Musulmaņu Brālības birojiem visā valstī un šajās sadursmēs ievainojumus guvuši vismaz 100 cilvēki.
Aizstāvot savu lēmumu par pilnvaru palielināšanu, Mohameds Morsi paziņojis, ka viņa galvenais mērķis ir bijis aizsargāt politisko, ekonomisko un sociālo stabilitāti nestabilajā pārejas periodā. Vienlaicīgi Morsi paudis nepieciešamību pēc īstas un spēcīgas opozīcijas. Vienlaicīgi Morsi atkārtoti norādījis, ka šādas pilnvaras būs spēkā līdz jaunās konstitūcijas apstiprināšanai referendumā. Vadošie opozīcijas pārstāvji gan norādījuši, ka prezidents patiesībā ir monopolizējis likumdevēju varu, izpildvaru un tiesu varu, un šāda rīcība neļaus nekādi vērsties pret jaunā konstitūcijas projekta izstrādātājiem. Vienlaicīgi tiek atzīts, ka prezidenta lēmums varbūt arī nebūtu izraisījis tik lielu pretestību, ja valsts vadītājs būtu konsultējies ar opozīcijas pārstāvjiem. Ēģiptē notiekošais jau izraisījis satraukumu arī ārpus valsts robežām. Viena no pirmajām valstīm, kas paudusi savu satraukumu, ir Amerikas Savienotās Valstis. Vēl pirms dažām dienām ASV vadība atzinīgi novērtēja Muhameda Morsi izcilos panākumus, nodrošinot pamiera noslēgšanu Izraēlas un palestīniešu starpā Gazas sektorā. Tagad ASV Valsts departamenta pārstāve Viktorija Nulanda norādījusi, ka pagājušā gada Ēģiptes revolūcijas mērķis bija nodrošināt, lai vara netiktu koncentrēta vienas personas vai institūcijas rokās, taču pašlaik ir noticis pilnīgi pretējais. Nulanda arī paudusi cerību, ka demokrātiska dialoga ceļā Ēģiptē izdosies atrisināt visus konstitucionālos jautājumus. Arī Eiropas Savienība ir aicinājusi Ēģiptes prezidentu respektēt demokrātiskos procesus. Eiropas Savienības augstā pārstāve ārlietās un drošības jautājumos Ketrīna Eštone rosinājusi Ēģiptes vadību pēc iespējas ātrāk sarīkot neatkarīgas parlamenta vēlēšanas, nodrošināt tiesu sistēmas neatkarību un garantēt iedzīvotāju pamatbrīvības. Savukārt Francijas valdība, lai arī atzīst, ka pārejas process nevar būt viegls un ātrs, paudusi bažas, ka pašlaik Ēģipte virzās nepareizajā virzienā. Bet tikmēr ANO Cilvēktiesību komisāre Navi Pillaja paudusi bažas par to, ka tuvākajās dienās Ēģipte var piedzīvot šķelšanos un līdz ar to tiks apdraudētas arī pilsoņu tiesības.
