Kafejnīcā Bratislavā darbu dod bezpajumtniekiem; nopelnītais palīdz nostāties uz kājām

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 7 gadiem.

Vai jūs varat iedomāties kafejnīcu, kurā ēdienus un dzērienus pasniedz bezpajumtnieki? Tieši šāda vieta jau divus gadus veiksmīgi darbojas Slovākijas galvaspilsētā Bratislavā. Kopā ar ierindas darbiniekiem arī dažiem bezpajumtniekiem tiek dota iespēja nopelnīt naudu, lai samaksātu parādus, atrastu mājokli un nostātos uz kājām. Projekta īstenotāji uzsver, ka tā varētu būt vienīgā kafejnīca pasaulē, kur tiek nodarbināti vēl nesen uz ielas dzīvojošie cilvēki.

Kafejnīca “Dobre&Dobre” atrodas Bratislavas vecpilsētā, vienā no klusām un šaurām ielām. Iekštelpas ir plašas, ar augstiem griestiem, senatnīgām mēbelēm Art Deco stilā un svaigiem ziediem uz katra galdiņa. Itin nekas šajā vietā neliecina, ka tas būtu kāds īpašs sociālais projekts ar mērķi palīdzēt bezpajumtniekiem nostāties uz kājām. Tieši tāda arī ir bijusi iecere – izveidot labu kafejnīcu, kur apmeklētāji grib nākt, jo tur ir laba kafija un ēdiens, nevis tikai aiz labsirdības, saka Slovākijas nevalstiskās organizācijas “Vegus” pārstāvis Sergejs Kara:

“Jā, cilvēki bieži vien prāto, kā gan darbinieki šeit izskatīsies. Vai viņiem būs gara bārda, kaut kādi maisi [mugurā] un netīras rokas. Bet tā tas nav.

Šeit strādā cilvēki, kuri jau ir pabeiguši pirmo integrācijas procesa posmu, kā arī ir izgājuši apmācību, lai zinātu, kā gatavot labu kafiju un pasniegt dzērienus. Un, cik mums ir zināms, tas ir vienīgais projekts Eiropā, kas nodarbina bezpajumtniekus šādos amatos.”

Vieglās pusdienās tiek pasniegta maize ar dažādām piedevām, ko katrs uz tās var smērēt pēc savas patikas. Viss ir garšīgs un svaigs. Vēlāk seko laba kafija. Apmeklētāju te netrūkst. Ēdienu gatavo kafejnīcas sadarbības partneri, kuri atrodas tajā pašā ēkā. Telpas šim projektam ir atvēlējusi Bratislavas pašvaldība.

Sergejs Kara uzskata, ka darbs kafejnīcā ir piemērots bijušajiem bezpajumtniekiem, jo papildus algai viņi var saņemt dzeramnaudu:

“Kā mēs zinām, cilvēkiem uz ielas parasti ir daudz parādu. Kad viņi uzsāk oficiāli strādāt, darba devējam ir jāpaziņo par to parādu piedzinējiem. Un tad gandrīz viss nopelnītais, līdz pat 80%, aiziet parādu nomaksai. Tādēļ, teiksim, no nopelnītajiem 600 eiro pāri paliek vien kādi 200 eiro, ar ko nevar izdzīvot. Bet oficiantiem ir arī dzeramnauda. Un, ja ar to izdodas nopelnīt vēl gandrīz tikpat daudz, tad cilvēkam jau ir iespējams savilkt galus kopā.”

Katru gadu darbā tiek pieņemti trīs bijušie bezpajumtnieki. Gada laikā viņiem ir jāmēģina atgriezties pie patstāvīgas dzīves.

Sergejs Kara atzīst, ka tas izdodas ne visiem. Dažreiz atsākt darbu traucē atkarība no alkohola vai narkotikām. Tomēr citiem izdodas nomaksāt parādus un turpināt darbu jau kaut kur citur. Šobrīd, piemēram, tiek domāts par kāda kafijas stenda atvēršanu lielā biroja ēkā, kur jau patstāvīgi varētu strādāt viens no oficiantiem. Vidējais programmas dalībnieku vecums ir ap 30 gadiem.

Uz jautājumu, kādēļ šī nevalstiskā organizācija ir izvēlējusies strādāt tieši ar bezpajumtniekiem, Kara atbild, ka šai grupai Bratislavā netiek sniegta pietiekama palīdzība un atbalsts. Trūkst gan patversmju, gan dienas centru. Tādēļ nākotnes plānu, lai apmierinātu esošās vajadzības, viņiem patiešām netrūkst.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti