Šo trešdien tika prezentēts pētījums “Eiropas nākotne – Latvijas skatījums”. Kādēļ šāds pētījums tika veikts, un kādi ir tā secinājumi?
Pētījums ir veikts sakarā ar to, ka tagad notiek konference par Eiropas nākotni, kas notiek visās ES dalībvalstīs. Uzdevums ir izzināt Eiropas pilsoņu noskaņojumu par to, kādā veidā ES ir jāattīstās, kādas ir problēmas, izaicinājumi, ko var darīt labāk un kā mēs redzam Eiropas nākotni. Mūsu pētījums, kuru veidoja Latvijas Universitātes pētnieki – profesore Žaneta Ozoliņa un es, piedalījās arī SKDS ar savu socioloģisko aptauju un tika veiktas fokusa grupas aptaujas.
Mēs mēģinājām saprast, kāds ir Latvijas iedzīvotāju viedoklis par Eiropas nākotni.
Faktiski pētījām visus blokus, kas ir definēti kā ES prioritāte. Un tas ir ekonomikas bloks, kas ietver spēcīgu ekonomiku, sociālo taisnīgumu un nodarbinātību. Pētījām arī labklājību – kādā veidā Latvijas iedzīvotāji vērtē gan Latvijas labklājību kopumā, gan savas ģimenes labklājību no tā skatu punkta, kā ES veicina šo labklājību.
Nākamie bloki ir klimata pārmaiņas un vide, veselība, digitālā pārveide, migrācija, ES pasaulē un Eiropas demokrātija. Mēs pētījām, kādā veidā Latvijas iedzīvotāji vērtē ES lomu šo bloku attīstības nodrošināšanai un kāda ir Latvijas loma. Un, kā mūsu cilvēki uzskata – vai ir jābūt vairāk Eiropas vai mazāk Eiropas katrā no šīm jomām nākotnē. Mēs arī apzinājām riskus, jo, piemēram, runājot par zaļo ekonomiku, zinām, ka tas ir relatīvi dārgs prieks. Ņemot vērā to, ka zinām – iedzīvotājiem nāksies saskarties ar reālām izmaksām, tad varētu mazināties atbalsts ES. Tas ir tikai viens no riskiem. Mēs definējām riskus un arī uzrakstījām rekomendācijas, lai riskus mazinātu.
Runājot par kopīgiem secinājumiem – galvenais secinājums ir tas, ka Latvijas iedzīvotāji joprojām balsotu par palikšanu ES.
Ja referendums par dalību ES notiktu tagad, tad par to balsotu 84% Latvijas iedzīvotāju. Mums arī ir izdevies saprast, ka diemžēl, ja salīdzinām attieksmi, kādā veidā ES lomu vērtē latviski un krieviski runājošie, tad, salīdzinot ar 2017. gadu, kad tika veikts līdzīgs pētījums, ļoti samazinājies krievvalodīgo atbalsts ES, kas ir vērojams pilnīgi visās jomās. Un tas ir, protams, saistāms laikam ar to, ka cilvēki dzīvo dažādās informācijas telpās un pēdējā laikā ir ļoti liela dezinformācija.
Kāda ir cilvēku nostāja par to, cik lielā mērā mums dažādās jomās pašiem kā valstij ir jānosaka sava politika un cik daudz ir jāiesaistās ES? Piemēram, sākoties pandēmijai, bija aktuāls jautājums par veselības jomu un to, cik daudz to spēj koordinēt un noteikt ES.
Runājot par veselību, principā lielākā daļa iedzīvotāju uzskata, ka veselība ir nacionālā politika. 58% respondentu uzskata, ka labāks rezultāts tiktu sasniegts, ja lēmumi veselības jomā vairāk tiktu pieņemti Latvijas līmenī. Tajā pašā laikā 31% augsti novērtē ES lēmumu efektivitāti. Kā zinām, tad budžeta izdevumi veselības aprūpē Latvijā ir zemi, un pandēmijas sākumā, 2020. gadā, mūsu izdevumi veselībai bija divreiz zemāki par ES vidējo. Budžeta izdevumi pandēmijas ietekmē pamazām pieaug, bet ne tik strauji, kā gribētos. Mums ir vitāli nepieciešams uzlabot pakalpojumu kvalitāti un pieejamību, ir darbaspēka trūkums un zems atalgojums. Neraugoties uz to visu, lielākā daļa iedzīvotāju uzskata, ka mūsu nākotne veselības jomā pirmkārt ir Latvijas rokās. Bet tas 31%, kas tomēr uzskata, ka ES ir ļoti nozīmīga loma un arī turpmāk tai jābūt nozīmīgai, noteikti novērtēja ES lomu tieši Covid-19 laikā, vakcīnu pieejamību, palīdzību, ko mums sniedza ārkārtas situāciju laikā. Novērtēja vairākas ES iniciatīvas par veselības savienības veidošanu, par vakcinācijas stratēģiju. Bet uz šiem 31% vairāk attiecas labāk informēta iedzīvotāju daļa ar augstāko izglītību.
Ja runājam par ekonomiku, principā ir tas pats. Cilvēki uzskata, ka ekonomikā Latvijai ir jābūt izšķirošai lomai. 42% respondentu uzskata, ka labāks rezultāts būtu, ja lēmumi arī nākotnē tiktu vairāk pieņemti Latvijā.
Un apmēram 32% uzskata, ka labāks rezultāts nākotnē tiktu sasniegts, ja lēmumi par ES vairāk tiktu pieņemti ES līmenī. Piemēram, ES ministri jau vienojās par to, ka nepieciešams ieviest minimālās darba samaksas direktīvu, un, ja direktīva tiks pieņemta, tad jau ļoti drīz Latvijas iedzīvotāju minimālā alga pieaugs no tagadējiem 500 eiro līdz 600 eiro. Un tad ir jautājums, kam tā uzvara tiks “pierakstīta” – kā Latvijas valdības nopelns, vai kā ES nopelns? Un tam ir nepieciešams izskaidrošanas darbs un komunikācija. Viens no secinājumiem ir, ka ir jābūt ļoti skaidrai komunikācijai par to, kādā veidā ES atbalsta Latviju un citas dalībvalstis – ka tie nav tikai struktūrfondi un naudas līdzekļi, ka tas ir arī cits atbalsts, arī Eiropas vērtības. Par to visu ir jākomunicē. Ir gadījumi, kad nacionālās valdības mēģina visas uzvaras piesavināt un visās nelaimēs vainot kādu citu, piemēram, ES. Un ļoti svarīgi, lai Latvijas gadījumā tas tomēr nenotiktu un būtu objektīvi sniegta informācija, kur ir ES nopelns, kur ir Latvijas valdības nopelns un kur ir mijiedarbība.
Kas ir būtiskākie virzieni, kuros ES trūkst nākotnes skatījuma, kuros ir jārod risinājumi un jādefinē sava politika?
Būtībā pētījumā mēs mēģinājām apzināt riskus, kas nākotnē varētu mazināt iedzīvotāju atbalstu ES. Un te ir gan lielvaru sacensība globālajā mērogā, gan migrācija, kas ir viens no lielvaru spēles elementiem, dezinformācija, ietekmes sfēras… Šajā jomā ir ļoti svarīgi mēģināt atspēkot dezinformāciju un parādīt kaut kādā veidā reālo, uz faktiem balstīto informāciju par ES prioritātēm un politiku. Bet ir ļoti daudz risku, kas ir saistīti, piemēram, ar zaļo ekonomiku un ekonomiku vispār. Piemēram, tagad ir vērojams liels cenu pieaugums, kas jau tagad izraisa diezgan smagas sociālas un ekonomiskas sekas, kā arī negatīvu psiholoģisko ietekmi.
Ja katru mēnesi elektrības rēķini nenormāli pieaug, ir jāmeklē vaininieks. Un kas tas varētu būt? Vai nu mēs paši – valdība – vai ES…
Te var ļoti daudz skaidrot par globālajiem procesiem, bet vienalga cilvēku prātā tas nepaliks, paliks tikai tas, ka kāds ir vainīgs. Tādēļ ļoti svarīgi ir izveidot tādu atbalsta mehānismu, īpaši maznodrošinātajiem, lai mazinātu spriedzi sabiedrībā.
Ņemot vērā zaļo ekonomiku, kas ir viena no ES prioritātēm, tā arī ir ļoti dārgs prieks. Kamēr mēs par zaļo ekonomiku runājam vispārīgi – par plūdiem, karstuma viļņiem un citām lietām –, tad jā, visi grib cīnīties pret nelabvēlīgu ietekmi. Bet, ja runājam par to, kādā veidā tas var ietekmēt ģimenes budžetu, tad, es domāju, atbalsts varētu krietni samazināties. Līdz ar to nepieciešams izstrādāt sociālā atbalsta mehānismu, īpaši trūcīgākajiem iedzīvotājiem, lai noskaņojums tomēr paliktu atbalstošs.
Ja runājam par digitālo transformāciju, varbūt ne visi saprot, ka tā rezultātā pastāv ļoti liels bezdarba pieauguma risks un nepieciešams domāt, lai risku mazinātu.
