Tiek uzskatīts, ka Francijas vēlētāju rokās ir visas Eiropas liktenis, jo divi no šobrīd populārākajiem prezidenta amata kandidātiem – galēji labējā Marina Lepēna un galēji kreisais Žans Luks Melanšons – vēlas panākt Francijas izstāšanos no Eiropas Savienības. Tas būtu daudz nopietnāks un, iespējams, nāvējošs trieciens Eiropas Savienībai atšķirībā no “Brexit”, jo briti vienmēr turējušies savrup.
Aptaujas rāda, ka Francijas ziemeļos Marinu Lepēnu atbalsta 35% iedzīvotāju – tas ir vairāk nekā citviet Francijā. Taču ostas pilsētā Kalē situācija nebūt nav viennozīmīga.
Kalē pludmale pirms pusgada bija pilni bēgļu apmetņu. Pirmajā brīdī šķiet, ka galvenais iemesls Lepēnas lielajam atbalstam ir Kalē “džungļi”. Tagad gan tie ir likvidēti un vietu vairs nevar pazīt. Te gan palicis negatīvs mantojums – britu tūristi no Kalē izvairās, tāpēc daudzi restorāni slēgti.
Daži Marinu Lepēnu tur redz arī kā ekonomikas glābēju, atzīst latviete Diāna Volkonovska, kas dzīvo un strādā Kalē: “Mēs jūtam, ka ir diezgan daudz vietējo uzņēmumu, kuri aizveras, ir diezgan daudz atlaisti darbinieki. Man personīgi ir pazīstami aptuveni 20, kuri šī un iepriekšējā gada laikā ir zaudējuši savu darbu. Man liekās – cilvēki ir diezgan uztraukušies par savu personīgo finansiālo stāvokli šeit, ziemeļos.”
Sestdienas rītā Kalē tirdziņā var sastapt pilnu spektru – gan izlēmušos, gan neizlēmušos vēlētājus, gan arī dažādu prezidenta amata kandidātu kampaņu dalībniekus. Piemēram, Paskāls aģitē par Žanu Luku Melanšonu, kurš pārstāv galēji kreisos, grib Francijas izstāšanos no ES un kuram itin labi patīk Krievijas prezidents Vladimirs Putins “Galvenā problēma, ka cilvēki vairāk neiet balsot. Otra problēma ir, protams, bezdarbs – tas šeit ir virs 25%. Cilvēki ļoti izmisuši par politiku, tāpēc viņi vairs neiet vēlēt,” saka Paskāls.
Tepat sastopami arī galēji labējās Nacionālās Frontes atbalstītāji, kas aicina balsot par Marinu Lepēnu – arī viņai patīk Putins un arī viņa grib panākt Francijas izstāšanos no ES. Galvenā atšķirība no galēji kreisā kandidāta ir imigrācijas lietās. “Mēs esam piedzīvojuši daudz imigrantu uzbrukumu. Ļaudīm tas ir līdz kaklam. Politiķi neko nedara, lai palīdzētu iedzīvotājiem. Tāpēc mēs atbalstām vienīgo cilvēku, kurš gatavas palīdzēt,” saka uzruātā sieviete.
Citi uzskata – Marina Lepēna ir nevis glābiņš, bet lielākā nelaime Francijai. “Kas ir svarīgi – apturēt “Nacionālo fronti”, jo tā ir ļoti bīstama partija, ļoti, ļoti bīstama. Jo tā ir ekstrēma un rasistiska,” saka Frederiks, kurš aicina balsot par jaunu seju Francijas politikā – par Fransuā Makronu, kurš nepārstāv ne labējos, ne kreisos un kurš ir pozitīvi noskaņots par ES.
Tomēr lielākā daļa vēlētāju, kurus LTV satiek tirdziņā, nav vēl skaidri izlēmuši, par ko balsos. Daži saka, ka nebalsos ne par vienu no divām lielajām partijām, kas tradicionāli pārmaiņus vadījušas Franciju. “Mēs esam sapratuši, ka viņi visi ir zagļi. Trūkst darba. Es nezinu, kā mana dzīve varēja kļūt tāda. Viņi visi ir... sasmērējušies,” saka Paskalines. Viņas vīrs jau 35 gadus ir tunisietis, kurš ieguvis Francijas pilsonību, tāpēc par Marinu Lepēnu viņa noteikti nebalsos.
Daži norāda – bēgļi nav ne lielākā, ne svarīgākā problēma. Ekonomika un ekoloģija ir tas, kas uztrauc francūžus.
“Mēs tagad esam visos vīlušies gan labējos, gan kreisos. Mazliet paskatījos priekšvēlēšanu debates. Fransuā Fijons izskatās ir apkaunojis Franciju, tāpēc nezinu par ko balsot. Varbūt par Makronu? Tikai vai viņš nav par jaunu, lai stātos pretī Putinam un Trampam? Nezinu. Bet balsošana par Lepēnu mums nāktu par sliktu. Tas būtu slikti Eiropai. Ja mēs aizietu no Eiropas, mums vairs nekā nebūtu,” saka Nikolā.
“Es balošu par Emanuelu Makronu, jo viņš ir vienīgais, kas grib mainīt lietas uz labu,” atklāj Fransuā Duvette.
Citi gan cer, ka spēcīgākas pārmaiņas atnāks ar Marinas Lepēnas ievēlēšanu. It īpaši tāpēc, ka atnesīs izmaiņas migrācijas politikā. “Visas tās lietas ir kaitējušas Kalē tēlam, bet mēs te strādājam, dzīvojam. Te daudz kas jāmaina. Mēs esam par pārmaiņām,” saka Mišels.
Uz abām lielajām Francijas partijām Kalē daudzi vairs necer. Cerības uz prezidenta krēslu ir kādam ārpus sistēmas. Un par to gaidāma ļoti spraiga sacensība.
