Kadirovs, apspriežoties ar operatīvo štābu par tā sauktās "speciālās militārās operācijas" veikšanu Ukrainā, ceturtdien paziņoja, ka Krievijas prezidenta Vladimira Putina izsludinātā daļējā mobilizācija Čečenijā nenotiks. Viņš sacīja, ka karadarbībā Ukrainā piedalījušies 20 tūkstoši cilvēku no Čečenijas, tādējādi republika pārpildījusi tai "lejupnosūtīto plānu" par 254%. Viņš neprecizēja, par kādu plānu ir runa, kurš un kādā veidā to apstiprinājis.

Kadirovs arī pateica, ka apmēram 40 sieviešu, kas trešdien mēģināja sarīkot pretkara mītiņu Groznijā, radinieki jau ir mobilizēti un nosūtīti uz Ukrainu. Viņš arī piedraudēja, ka jebkurš, kas izies mītiņā, vai šo cilvēku vīri un bērni tiks nosūtīti "uz priekšējām pozīcijām" frontē.

Kadirovs paziņoja, ka pretkara mītiņā Groznijā piedalījušās 15 līdz 20 sievietes, kas tika aizturētas. Viņš draudēja, ka šo sieviešu bērni vai vīri tiks nosūtīti karot pret Ukrainu.

KONTEKSTS:

Krievijas prezidents Vladimirs Putins trešdien paziņoja, ka Krievijā tiek izsludināta daļēja mobilizācija. Kremlis plāno iesaukt dienestā līdz pat 300 000 rezervistu.

Ukrainas un rietumvalstu līderi uzskata: Putina lēmums izsludināt mobilizāciju liecina, ka septiņus mēnešus ilgusī "speciālā militārā operācija" Ukrainā ir cietusi neveiksmi.

Kremlis no 23. līdz 27. septembrim plāno sarīkot referendumu Doneckas un Luhanskas "tautas republikās", kā arī okupētajā Hersonas un Zaporižjas apgabalu teritorijā par šo reģionu pievienošanu Krievijai.

Tas tiek vērtēts kā iegansts, lai pēc tam jebkādus Ukrainas spēku pretuzbrukumus un centienus atbrīvot okupēto teritoriju Krievija varētu raksturot kā uzbrukumu "savai teritorijai". Putins šādā gadījumā draudējis atbildēt ar visiem iespējamiem līdzekļiem, tai skaitā kodolieročiem.

Kopš septembra sākuma Ukrainas pretuzbrukumā no okupantiem atbrīvota lielāka teritorija, nekā Krievijai bija izdevies ieņemt kopš aprīļa.