Kādi izaicinājumi sagaida Horvātiju tās prezidentūrā ES?

1. janvārī prezidentūru Eiropas Savienības (ES) Padomē no Somijas pārņēmusi jaunākā bloka dalībvalsts – Horvātija. Prezidentūras pienākumus Zagreba pārņēmusi izaicinājumu pilnā laikā, kad Eiropas Savienībai jārisina jautājumi saistībā ar migrāciju, daudzgadu budžetu, bloka paplašināšanos un “Brexit”. Bet jau prezidentūras pašā sākumā Horvātijā gaidāma prezidenta vēlēšanu otrā kārta.

Budžeta sarunas

Kādi izaicinājumi sagaida Horvātiju tās prezidentūrā ES?Rihards Plūme

    Horvātija savas prezidentūras prioritātes Eiropas Savienības Padomē izklāstīja jau pērn novembrī. Premjers Andrejs Plenkovičs toreiz norādīja, ka prezidentūras moto būs „Spēcīga Eiropa izaicinājumu pilnajā pasaulē”.

    Horvātija par prezidentūras prioritātēm izvirzījusi Eiropu, kas attīstās, Eiropu, kas savieno, Eiropu, kas aizsargā, un Eiropu, kas ir ietekmīga.

    Viens no izaicinājumiem jaunākās bloka dalībvalsts prezidentūras laikā būs daudzgadu budžets. Sarunas pašlaik norit smagi, un Somijas piedāvātais kompromiss nav guvis lielu atsaucību dalībvalstu vidū. Plenkovičs uzsvēris, ka daudzgadu budžeta jautājumam tiks pievērsta īpaša uzmanība.

    No Horvātijas kā no jebkuras citas prezidējošās valsts tiek sagaidīta starpnieka lomas izpilde, lai palīdzētu atrisināt pašreizējās problēmas un rast kompromisa risinājumus. Viens no šādiem jautājumiem būs migrācijas politika un robežu drošība.

    Migrācijas problēma

    Laivu motoru rūkoņa, bērnu raudas, palīgā saucieni – tā joprojām ir realitāte Vidusjūrā, kur aktīvistu kuģi aizvien glābj migrantus. Vairāku gadu laikā migrācijas problēmas nav atrisinātas arī uz sauszemes. Pēdējo divu gadu laikā Horvātija sevi ir pierādījusi kā uzticamu bloka ārējās robežas sargu, it īpaši tā dēvētā „Balkānu ceļa” maršrutā. Horvātijas austrumu robeža ar Bosniju tiek stingri apsargāta, un visi bēgļi, kuriem tomēr izdodas nokļūt Horvātijas un Eiropas Savienības teritorijā, tiek nekavējoties nosūtīti atpakaļ.

    Tomēr nevalstiskās organizācijas ziņojušas par nelikumīgiem bēgļu atpakaļnosūtīšanas gadījumiem un rupju policijas izturēšanos, tajā skaitā spēka pielietošanu.

    Vācijas raidsabiedrība „Deutsche Welle” vēsta, ka maijā tika publicēts kāds videoieraksts, kurā šķietami redzami Horvātijas policijas darbinieki, kas piespiedu kārtā atgriež migrantus Bosnijā pāri zaļajai robežai laukos, kur nav oficiālu robežšķērsošanas vietu. Cilvēktiesību organizācija „Human Rights Watch” publicēja atklātu vēstuli, kurā aicināja Horvātijas valdību pārtraukt šādu praksi. Horvātijas prezidente Kolinda Grabara-Kitaroviča intervijā Šveices televīzijai apstiprināja, ka šāda atpakaļnosūtīšana notikusi un ka, protams, tās īstenošanai ir vajadzīga neliela spēka pielietošana.

    Kāds Horvātijas ziņu portāls nesen atklājis, ka valsts drošības iestādēm dots uzdevums sadarboties ar vietējām taksometru kompānijām migrantu notveršanā un deportēšanā uz Bosniju. Horvātijas varasiestādes to noliegušas.

    Valsts šobrīd cenšas sevi parādīt kā modru robežsargu, lai pēc iespējas ātrāk tiktu uzņemta Šengenas zonā.

    Tā ir viena no Horvātijas ārpolitikas noteiktajām prioritātēm. Lai risinātu migrācijas problēmas, premjers norādījis, ka esot nepieciešama kopējās Eiropas patvēruma sistēmas reforma un labāka sadarbība ar trešajām valstīm.

    Paplašināšanās un “Brexit”

    Viens no prezidentūras mērķiem ir arī sarunu turpināšana par Rietumbalkānu valstu turpmāku integrāciju Eiropas Savienībā. Daudzi pauda nožēlu, ka oktobrī bloka līderi nespēja vienoties par skaidra signāla došanu Albānijai un Ziemeļmaķedonijai un uzsākt sarunas par to iestāšanos Eiropas Savienībā.

    To vidū bija arī Eiropadomes prezidents Donalds Tusks, kurš uzsvēra, ka dažas bloka dalībvalstis sarunu sākšanai ar šīm valstīm vēl nav gatavas un šāds lēmums uzskatāms par kļūdu. Francija paudusi šaubas par Horvātijas spējām šajā jautājumā būt par godīgu starpnieku, tomēr Plenkovičs uzsvēris, ka Horvātija pildīs šādu lomu un savas prezidentūras laikā aizstāvēs Rietumbalkānu reģiona valstu izredzes pievienoties blokam un efektīvu paplašināšanās politiku.

    Jāatzīmē, ka šī gada maijā Zagrebā notiks Eiropas Savienības un Rietumbalkānu valstu samits. Plenkovičs paudis apņēmību līdz šai sanāksmei panākt risinājumu saistībā ar iestāšanās sarunu sākšanu.

    Prezidentūras laikā turpināsies ne tikai sarunas par jaunu valstu uzņemšanu. Lielbritānijas premjera Borisa Džonsona uzvara parlamenta vēlēšanās pavērusi ceļu “Brexit”, un sagaidāms, ka pēc 31. janvāra sāksies sarunas par Lielbritānijas un bloka nākotnes attiecībām.

    Jāatzīst, ka procesā par jaunu brīvas tirdzniecības līgumu starp Lielbritāniju un Eiropas Savienību Horvātijai nebūs liela loma. Plenkovičs skaidrojis, ka prezidentūra vēlas palīdzēt visām bloka dalībvalstīm un Eiropas Parlamentam jau janvārī ratificēt līgumu, kas izbeidz Lielbritānijas dalību blokā, lai atlikušajos vienpadsmit mēnešos panāktu vienošanos par turpmākajām attiecībām.

    Horvātijas premjerministrs uzsvēris, ka Mišels Barnjē arī turpmāk būs bloka galvenais “Brexit” sarunvedis.

    Vēlēšanas pašmājās

    Prezidentūru sagaida pārbaudījums jau tās sākumā, jo 5. janvārī notiks Horvātijas prezidenta vēlēšanu otrā kārta. Tajā sacentīsies bijušais premjerministrs Zorans Milanovičs un pašreizējā valsts galva Kolinda Grabara-Kitaroviča. Sabiedriskās domas aptaujas liecina, ka uzvaru varētu izcīnīt Milanovičs, bet grūti paredzēt, vai un kā tas ietekmētu prezidentūru.

    Pēc premjera Plenkoviča domām, prezidentūra būs vēsturisks brīdis valstij un pierādījums tam, ka Horvātija ir veikusi lielu lēcienu, no kara plosītas nācijas kļūstot par stabilu spēlētāju starptautiskajā arēnā, kā arī par Eiropas Savienības un NATO dalībvalsti. Savas spējas Horvātijai būs laiks pierādīt līdz 1. jūlijam, kad prezidentūras pienākumus pārņems Vācija.

    Kļūda rakstā?

    Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

    Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

    Pasaulē
    Ziņas
    Jaunākie
    Interesanti