Rekordliels skaits meža ugunsgrēku, nāvējošu viesuļvētru sezona, kūstošs Arktikas jūras ledus, sausums, plūdi, karstuma viļņi. Garš saraksts ar ārkārtējiem laika apstākļiem un dabas katastrofām lasāms Pasaules Meteoroloģijas organizācijas gada klimata ziņojumā. Atsaucoties uz zinātnieku izpētīto, ANO ģenerālsekretārs Antoniu Gutērrešs uzrunā par pašreizējo planētas stāvokli aicināja pasaules iedzīvotājus izbeigt pret dabu vērsto karu.
"Saskaramies ar postošu pandēmiju, ir jauni globālās sasilšanas rekordi, jauni ekoloģiskās degradācijas līmeņi un jaunas neveiksmes mūsu globālo mērķu sasniegšanā – taisnīgākas, iekļaujošākas un ilgtspējīgākas attīstības jomā.
Vienkārši sakot, mūsu planētas stāvoklis ir drūms," uzrunā sacīja ANO ģenerālsekretārs.
Zinātnieki konstatējuši, ka pēdējos piecus gadus tiek pārspēti gada temperatūras karstuma rekordi. Tiek paredzēts, ka jau 2024. gadā globālā vidējā gaisa temperatūra varētu pārsniegt 1,5 grādus virs pirmsindustriālā perioda vidējās temperatūras – tas ir kritiskais slieksnis, kas noteikts Parīzes klimata nolīgumā un no kura virkne valstu apņēmušās izvairīties. Pagaidām situācija tikai pasliktinās. Miljoniem cilvēku bijuši spiesti pamest mājas – daži uz visiem laikiem. Un tam ir tālejošas sekas.
"Zinātne ir neapstrīdama. Arvien vairāk zemju kļūst par tuksnešiem. Paaugstinās jūras līmenis. Izdzīvošana daudziem kļūst par arvien lielāku izaicinājumu. Cilvēki ir spiesti pārvietoties. Spriedze pieaugs. Būs arvien vairāk konfliktu. Diemžēl redzēsim pieaugam to cilvēkus skaitu, kuri pārvietoti piespiedu kārtā. Tāpēc mēs vai nu gaidām, kamēr šīs situācijas attīstās un cilvēki pārvietojas, vai arī mēs rīkojamies," UNHCR stāstīja īpašais padomnieks klimata jomā Endrjū Hārpers.
Šogad dabas stihiju rezultātā simtiem cilvēku arī gājuši bojā. Piemēram, Austrālijas ugunsgrēkos, kas bija īpaši postoši, dzīvību zaudēja 33 cilvēki un aptuveni viens miljards dzīvnieku. Zinātnieki ir pārliecināti, ka nekontrolējamie ugunsgrēki lielā mērā saistīti ar klimata pārmaiņām. Bet ASV rietumos šoruden pēc postošajiem ugunsgrēkiem bojā gāja vismaz 43 cilvēki. Oktobrī Kalifornijā tika reģistrēts pirmais "gigafire" – tas apzīmē uguni, kas izdedzina vismaz miljonu hektāru zemes. Šogad arī bija īpaši daudz viesuļvētru, taifūnu un tropisku ciklonu, kas klimata pārmaiņu rezultātā kļuvuši spēcīgāki un potenciāli nāvējošāki. Daudzi ne tikai zaudējuši mājvietas, bet, piemēram, pārtikas vai ieņēmumu avotu.
"Katru gadu mēs ceram un gaidām, ka safrāna ražošana palielināsies, bet tā vietā novērojam produkcijas samazināšanos. Tā iemesls ir klimata pārmaiņas, sausumam līdzīgi apstākļi un piesārņojums, ko rada rūpnieciskā darbību kaimiņu ciemos," uzsvēra zemnieks Indijā Altafs Ahmads.
KONTEKSTS:
Eiropas Savienībā siltumnīcefekta gāzu emisijas 2019. gadā kritušās līdz pēdējās trīs desmitgadēs zemākajam līmenim – salīdzinājumā ar 1990. gadu emisijas samazinājušās par 24%. 2019. gadā palielinājās ES izdevumi, kas atvēlēti klimatrīcībai, zaļo tehnoloģiju finansēšanai, jaunu risinājumu ieviešanai un starptautiskajai sadarbībai, un paredzams to vēl lielāks pieaugums, ņemot vērā ES atveseļošanos no Covid-19 krīzes.
