Kādi ir Eiropas valstu vakcinācijas plāni, un ko par vakcināciju saka tautieši ārzemēs

Pagājušajā nedēļā Lielbritānija kļuva par pirmo valsti, kas uzsākusi programmu cilvēku vakcinēšanai pret jauno koronavīrusu, kas izraisa Covid-19. Pasaule tagad uzmanīgi seko vakcinācijas norisei. Tikmēr vakcinācijas plāni jau izstrādāti vai tiek kalti arī citās Eiropas valstīs, un šo procesu vēro arī ārzemēs dzīvojošie latvieši. Ko šie plāni paredz, un ko par vakcināciju un ierobežojumiem domā mūsu tautieši ārvalstīs? 

Kādi ir Eiropas valstu vakcinācijas plāni un ko par vakcināciju saka tautieši ārzemēsRihards Plūme

Briti pirmie

90 gadu vecā Mārgareta Kīnana bija pirmā Lielbritānijas iedzīvotāja, kas tika vakcinēta. Tas notika pagājušajā otrdienā. Šī diena tika nodēvēta par V-dienu, šādi velkot paralēles ar D-dienu jeb sabiedroto spēku izcelšanos Normandijā Otrā pasaules kara laikā. Aptuveni 70 slimnīcās visā Lielbritānijā cilvēkiem tiek injicēta ASV farmācijas giganta “Pfizer” un Vācijas kompānijas “BioNTech” izstrādātā vakcīna.

Vakcinācija ir brīvprātīga, un vispirms plānots vakcinēt cilvēkus, kas dzīvo vai strādā pansionātos, kā arī cilvēkus, kas vecāki par 80 gadiem, kā arī veselības aprūpes nozarē strādājošos, kuriem pastāv risks inficēties. Kopumā Lielbritānija pasūtījusi 40 miljonus devu, ar ko pietiktu 20 miljonu cilvēku vakcinēšanai. Lielākā daļa vakcīnas devu cilvēkiem būs pieejama tikai nākamgad.

“Jā, noteikti. Es negribu smagi saslimt un vienkārši spēlēt kaut kādu loteriju, vai es saslimšu smagi vai nesaslimšu,” atbild Kembridžā dzīvojošais Pēteris uz jautājumu, vai plāno vakcinēties. Pēteris, pēc paša domām, visticamāk, pavasarī izslimoja Covid-19. Testu toreiz gan neveica.

“Es esmu apmēram nojautis, kāds tas vīruss ir pēc sajūtas… Es negribu vēlreiz to sajūtu sevī just nekādā veidā. It īpaši to spēli un risku, gaidot, vai tev būs kaut kas nopietnāks, vai slimība progresēs… Tā ir tāda smaga psiholoģiska sajūta,” skaidro Pēteris.

Savukārt par britu vēlmi vakcinēties Pēteris saka: “Viņi var būt skeptiski vai neskeptiski, bet viņi skatās uz vakcīnu tā – ja vakcīna ļauj samazināt infekciju skaitu un tas nozīmē normalitātes atgriešanos, viņi to darīs, tāda vismaz ir tā sajūta. Nacionālajai veselības sistēmai (NHS) ir liels spēks un pret to ir respekts. Ja NHS saka, ka šeit ir vakcīna, vakcinēsimies, šis palīdzēs ārstiem, slimnīcām, veciem cilvēkiem un saudzēs viņus, tad cilvēki to darīs, ja pat nezina līdz galam, kā strādā vakcīnas. Cilvēki grib turpināt dzīvi un darbu. Ja vakcīnas ir veids, kā to izdarīt, viņi vakcinēsies.”

Ko darīs pārējā Eiropa?

Saskaņā ar informāciju, ko liela daļa Eiropas valstu sniegušas Eiropas Slimību profilakses un kontroles centram, pārsvarā vecāka gadagājuma cilvēku grupas, veselības aprūpes darbinieki un personas ar saslimšanām ir tās, kuras valstīs uzskata par vakcinācijas prioritārajām grupām. Uz to norāda arī valstu valdību publiski sacītais. Pārsvarā konkrētus vakcinācijas sākšanas datumus valstis šobrīd nenosauc, minot aptuvenu laiku nedēļu vai mēnešu griezumā, kad to varētu uzsākt. Lielākoties tiek runāts par janvāri vai februāri. Pagaidām valdības nav norādījušas, ka vakcinācija kādā valstī varētu būt obligāta, un valstis arī plāno saviem iedzīvotājiem vakcinēšanos nodrošināt bez maksas.

Aplūkosim sīkāk, kāda ir situācija dažās no Eiropas valstīm un sāksim ar Beļģiju. Tieši no šīs valsts uz Lielbritāniju tiek piegādāta “Pfizer” un “BioNTech” vakcīna. Beļģija iecerējusi nodrošināt jebkādu Covid-19 vakcīnu apmēram 70% valsts iedzīvotāju un bez maksas. Veselības ministrs piebildis, ka vakcinēšanās nebūs obligāta.

“Maskas ir veikalos un uz ielas Briselē. Cilvēki samērā apzinīgi visu ievēro. Tie cilvēki, kurus es pazīstu, tie visi tautieši, un runājot par beļģu sabiedrību, absolūtais vairākums ar nepacietību gaida vakcīnu, lai dzīve atgrieztos normālās sliedēs, kā teikt,” par situāciju Beļģijā stāsta Beļģijā dzīvojošais Andris.

Smagi vīruss skāris Beļģijas kaimiņvalsti Vāciju, un atsevišķās vietās ierobežojumi tiek pastiprināti. Pirmajā posmā tur plāno vakcinēt vecus cilvēkus un veselības aprūpes nozares darbiniekus. Piemēram, Berlīnē mērķis esot vakcinēt 20 000 cilvēku dienā. Vācija nodrošinās iespēju vakcinēties brīvprātīgi un bez maksas. Tiek pieļauts, ka visu cilvēku vakcinācija varētu ilgt līdz 2022. gadam. Sazinājos ar kādu Vācijas dienvidos dzīvojošu latvieti, kura vēlējās palikt anonīma. Viņa strādā kādā no Vācijas medicīnas iestādēm, kur jau kopš marta ieviesti dažādi drošības pasākumi. Lai gan ir kolēģi, kas situāciju uztver par pārspīlētu, visi pasākumus ievērojot.

“Mums slimnīca ir izveidojusi sarakstus ar tiem, kas plāno vakcinēties, lai zinātu, cik daudz vakcīnu iepirkt. Es ceru, ka līdz Ziemassvētkiem pirmo devu mēs varētu saņemt. Tas, ko iekšēji visi runā un arī veselības ministrs to ir apliecinājis – līdz Ziemassvētkiem vajadzētu būt pirmajām devām. Sākotnēji potēs mediķus, riska grupas un, piemēram, policistus un skolotājus, kuri daudz saskaras ar citiem,” stāsta medicīnas darbiniece.

Viņai ir arī savs viedoklis par obligātu vakcināciju, kas, viņasprāt, nemaz nebūtu iespējama – kaut vai tādēļ, ka nav tik daudz vakcīnu.

“Man par Latviju nāk smiekli, kad es lasu par to, ka vajag nepieļaut obligātu vakcināciju… Tur manam kaķim ir jāsmejas. Dod Dievs, lai vakcīnas Latvijā vispār pietiktu tiem, kas vēlas.

Vācijā ir pilnīgi skaidri pateikts, ka vakcinācija nebūs obligāta. Arī mums darbā, sastādot sarakstus, nevienam tas netika uzspiests,” norāda sieviete.

Sieviete novērojusi, ka daudzi vācieši vakcīnu gaida. Gaida to tāpēc, ka ir noguruši un vēlas, lai visi ierobežojumi ātrāk beigtos, nevis gaida tāpēc, ka baidītos no vīrusa.

Savukārt kādā Vācijas ciematā pie Luksemburgas robežas dzīvojošais Dzintars sarunā atzina, ka cilvēku nervozitāte un ierobežojumu ievērošana laukos un pilsētās atšķiras.

“Tuvākā pilsēta ir Trīre, kas ir salīdzinoši maza pilsēta – 300 000 iedzīvotāji. Tur spiediens ir lielāks. Ir vairāk cilvēku, un man ir grūtāk ievērot distanci starp cilvēkiem. Daudzi cilvēki arī ir nervozi, to var ļoti labi redzēt,” stāsta Dzintars.

Viņš arī atzīst, ka reālā dzīve ciematā nesakrīt ar to, kas tiek pausts medijos, un valdības noteiktie ierobežojumi nav pamatoti.

“Būtībā ir tā, ka, neraugoties uz to, ka viss izskatās mierīgi, cilvēku tiesības un brīvības ir būtiski ierobežotas. Un kas ir skumjākais – ka tās ir būtībā nepamatotas. Šīs prasības, kuras tiek uzspiestas no centrālās valdības, vietējā līmenī nav pamatotas, jo cilvēki neredz jēgu. Un skatoties uz to, kas tiek rakstīts presē un tiek sludināts, un par ko tiek daudz runāts, mēs to neredzam apkārt,” norāda Dzintars.

Viņam piebalso arī sieva Gaida, kura norāda, ka ģimene paziņu lokā nezinot nevienu, kurš šī gada laikā būtu saslimis ar vīrusu. Ņemot vērā to, ka Dzintars strādā Luksemburgā, sarunas laikā viņš dalās ar tur novēroto situāciju, kas atšķiroties no Vācijā novērotā.

“Ir daudz lielāks cilvēku blīvums, un tā attieksme pret Covid-19 ir savādāka. Esmu runājis ar kolēģiem – cilvēki gaida vakcīnu, ir gatavi vakcinēties. Un viņi domā, ka tas kaut kādā mērā palīdzēs. Bet Vācijā tā nav,” uzsver Dzintars.

Par vakcināciju Dzintars izsakās skeptiski

“Es personīgi negatīvi raugos uz vakcināciju, jo es uzskatu, ka vakcinācija pati par sevi neko neizmainīs. Es uzskatu, ka, ja cilvēks vakcinēsies, tas nenozīmē, ka viņš varēs kaut kur braukt atpūsties, slēpot vai doties atvaļinājumā. Vakcinācija to neatrisinās, un tas ir jārisina savādākā līmenī.”

Francijā valdība plāno visiem iedzīvotājiem nodrošināt iespēju vakcinēties bez maksas. Vispirms tiks vakcinēti aptuveni miljons cilvēku, kuriem pastāv sevišķi augsts risks inficēties ar jauno koronavīrusu, tostarp pansionātu iemītnieki. Viņu vakcinēšanu plānots sākt janvārī. Sākot ar februāri, plānots vakcinēt vēl 14 miljonus cilvēku, kuriem ir paaugstināts risks inficēties, bet pavasarī vakcinēt pārejos. Premjerministrs Žans Kastekss atklāja, ka vakcinēšanas kampaņa, iespējams, varētu sākties jau decembra beigās.

„Aizliegumi ir palikuši drusku vieglāki, bet mums būs komandantstunda. Astoņos vakarā ir jābūt mājās. Ja grib iziet no mājām ārā pēc astoņiem vakarā, ir jābūt atļaujai. Kolēģi ir pret vakcināciju. Zinu to, ko medijos saka – aptuveni 52% francūžu ir pret vakcināciju. Tajā pašā laikā vakcinācija nebūs obligāta,” situāciju saistībā ar vakcināciju Francijā raksturo Madara.

Taujājot par to, vai viņa plāno vakcinēties, sieviete atbild: “Nē, nē. Es nekad neesmu vakcinējusies pret gripu un nesākšu to darīt, un tāpat arī nepotēšos pret Covid-19. Mēs ar dzīvesdraugu un bērniņu neesam tajā vecuma grupā un riska zonā.”

Par Igauniju un Lietuvu. Šī gada oktobrī veiktā aptaujā secināts, ka Lietuvā vakcinēties plāno 39%, bet 30% ir diezgan pārliecināti, ka to nedarīs. Savukārt Igaunijā plāno vakcinēties 44% aptaujāto, bet 31% neesot gatavi vakcinēties. Igaunijā tieši šodien tiek ieviesti jauni ierobežojumi. Mūsu kaimiņvalstī vakcinācija varētu sākties janvārī. Kā norādījis sociālo lietu ministrs Tanels Kīks,  Igaunijā riska grupā ir ap 300 000 cilvēku, un visiem šiem cilvēkiem vakcīna varētu tikt nodrošināta nākamā gada pirmajā pusē. Arī Igaunijā pirmie vakcīnu saņems medicīnas darbinieki, pansionātu darbinieki un iemītnieki. Tiekot domāts ari par skolotājiem. Plašāku sabiedrību varētu sākt vakcinēt pavasarī vai vasarā.

Lūk, Tartu pilsētas iedzīvotājas Santas komentārs: “Ne tikai sabiedriskās vietās – veikalos vai darbavietās, kā universitātē, kur es strādāju, – nēsā maskas, bet arī uz ielām un kur ir lielāka cilvēku koncentrācija, piemēram, tirdziņā Rātslaukumā visi staigā maskās. Protams, vienmēr ir nelieli izņēmumi, atsevišķi cilvēki varbūt maskas nenēsā, bet 90% nēsā. Un neviens īpaši nesatraucas vai nenervozē, ka ir šāda nepieciešamība.”

Savukārt kaimiņvalsti Lietuvu vīruss no Baltijas valstīm skāris vissmagāk. Lietuvā ir spēkā dažādi ierobežojumi, un tieši no šodienas skolēniem Lietuvā sākas brīvdienas. 

“Situācija ir ļoti traģiska, tiešām ir traģiska. Pilsētās trūkst gultasvietu, bet ne tik daudz tās gultasvietas, – nav arī medicīnas personāla, kas apkalpo slimniekus. Televīzijā gandrīz katru dienu uzrunā Valsts prezidents. Televīzijā arī ir runa, ka Jaunada naktī nebūs nekādu pasākumu, uguņošanas un cilvēki saiešanas visur Lietuvā. Tāpat runā, ka varbūt ieviesīs arī komandantstundu,” situāciju apraksta Viļņas latviešu biedrības priekšsēdētaja Gunta Rone.

Gunta domā, ka jaunā Lietuvas premjere ir enerģiska un uzlabos situāciju, nebaidoties pieņemt stingrākus ierobežojumus. Vaicājot par vakcināciju, Gunta min – kāda aptauja liecinot, ka vakcinēties ir gatava aptuveni puse lietuviešu, taču cilvēku viedoklis varot mainīties ātri – gan par labu, gan par sliktu vakcinācijai. Gunta plāno vakcinēties, jo ir riska vecuma grupā. Vakcinācija varētu sākties pirmajā ceturksnī, un par obligātu vakcināciju neviens nerunājot.

“Pašreiz par obligātu nerunā. Ir runa, ka tās būs bezmaksas, bet kādām cilvēku grupām… Tas noteikti būs mediķiem, pedagogiem un vecāka gadagājuma cilvēkiem, bet pašreiz tālāk nerunā, kā to darīs. Pašreiz tikai runā, ka pirmās vakcīnas būs saņemtas pirmajā ceturksnī. Es ļoti pozitīvi skatos uz vakcināciju. Mūsu vecumā cilvekiem vienmēr ir kādas blakus slimības vēl. Noteikti, ka vajag vakcinēties, citādi tiešām var būt bēdīgi rezultāti,” stāsta Gunta.

Tāda, lūk, situācija Lietuvā.

Daudzviet pasaulē brīžiem redzami pret ierobežojumiem un pret vakcināciju noskaņoto cilvēku protesti. Vaicājot par šiem protestiem mūsu tautiešiem, lielākā daļa min, ka viņu valstī tādi nav bijuši daudz un lielu vētru medijos vai sabiedrībā nav sacēluši. Kā iemeslu šādu protestu nelielajam skaitam un vērienam uzrunātie latvieši atsevišķos gadījumos min to, ka situācija vairākās valstīs pēdējā laikā ir bijusi tiešām traģiska un vīruss skāris daudzus cilvēkus.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Jaunākie
Interesanti

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt