Rietumi Krievijai noteikuši virkni sankciju, kas, pēc vairāku Rietumu politiķu un ekspertu domām, jau ietekmē Krievijas ekonomiku. Tomēr pēdējās nedēļas laikā notikusi eskalācija Krievijas prezidenta Vladimira Putina pausto paziņojumu dēļ. Tā likusi skaidri norādīt, ka sankcijas tiks paplašinātas.

Eiropas Savienības augstākais pārstāvis ārlietās un drošības politikā Žuzeps Borels pauda pārliecību, ka atbalsts Ukrainai ir jāturpina un tas ietver arī jaunu sankciju noteikšanu pret Krieviju. "Padome pētīs jaunu sankciju paketi jaunam personu lokam. Es tagad nevaru pateikt viņu vārdus.

Un tiks pētīta ekonomisko sankciju pastiprināšana. Mērķis joprojām vairāk ir mūsu attiecību ar Krieviju tehnoloģiskā puse.

Pagaidām sankcijas jau ir ļoti bargas un ļoti efektīvas. Gandrīz divas trešdaļas Krievijas civilo lidmašīnu vairs nevar lidot, tas ir tikai piemērs. 99% Krievijas automašīnu rūpnīcu apstājušās, 45% no visiem tehnoloģiju uzņēmumiem Krievijā nāk no Eiropas, un arī tie ir apstājušies. Mums ir jāturpina. Spītīgi, bet tam jāturpinās. Šis nav īstais brīdis, lai vājinātu mūsu atbalstu Ukrainai. Šis ir brīdis, kad jāturpina atbalstīt Ukrainu militāri, ekonomiski un diplomātiski," sacīja Borels.

Aicina uz stingrākām sankcijām

Neatbildēts joprojām ir jautājums par to, kādas sankcijas tiks iekļautas nākamajā sankciju kārtā.

Kareivīgāk noskaņotas, kā ierasts, ir Baltijas valstis un Polija, kurām pievienojusies arī Īrija. Kā liecina ziņu aģentūras DPA rīcībā nonākušais dokuments, šīs valstis aicinājušas pilnībā aizliegt dabasgāzes importu no Krievijas. Krievijas cauruļvadu gāzes īpatsvars ES kopējā gāzes importā kopš Ukrainas kara sākuma ir samazinājies no 40% līdz 9%, liecina Eiropas Komisijas dati.

Tāpat Latvija, Lietuva, Igaunija, Polija un Īrija ierosinājušas aizliegt Krievijas dimantu importu, aizliegt pārdot nekustamos īpašumus Krievijas pilsoņiem un uzņēmumiem, izslēgt "Gazprombank" un trīs citas Krievijas bankas no SWIFT maksājumu sistēmas. Valstis arī ierosina aizliegumu sadarboties ar Krieviju kodolenerģijas jomā.

Tikmēr Eiropas Komisijas priekšlikums varētu iekļaut arī cenu griestus naftas importam no Krievijas. Šo ideju atbalstījušas G7 valstis.

Ungārijas loma

Ar katru nākamo sankciju kārtu šķietami ir arvien grūtāk vienoties par to saturu. Jaunās sankcijas jāapstiprina visām 27 bloka dalībvalstīm. Ungārija, visticamāk, izrādīs pretestību sankcijām enerģētikas sektorā, jo tā ir stipri atkarīga no Krievijas gāzes.

Ungārija, kas savu draudzību ar Krieviju necenšas slēpt, varētu likt vislielākos šķēršļus.

Ungārijas premjers Viktors Orbāns izteicies, ka gribot panākt, lai ne vēlāk kā līdz gada beigām tiktu atceltas Krievijai noteiktās Eiropas Savienības sankcijas.

ANO Ģenerālajā asamblejā Ņujorkā pagājušajā nedēļā tikās Ungārijas un Krievijas ārlietu ministri. Par to bija kas sakāms arī augstā ārlietu pārstāvja Borela runasvīram Peteram Stano:

"Eiropas Savienībā ir izpratne, ka nav jēgas Eiropas Savienības vai divpusējā līmenī Ģenerālajā asamblejā uzturēt kontaktus ar Krieviju, un tas notiek jaunāko eskalāciju veicinošo soļu kontekstā, ko spēris Putins. Viņš ļoti skaidri parādīja visai starptautiskajai sabiedrībai un bloka dalībvalstīm, ka viņš nav ieinteresēts mierā. Kopumā dalībvalstis šobrīd neredz jēgu iesaistīties kontaktos ar Lavrovu, bet galu galā jebkurš lēmums par kādu tikšanos ir dalībvalsts atbildība."

Kodolenerģija un nafta

Vairāki Eiropas Savienības diplomāti, kas informēti par diskusijām, izdevumam "Politico" skaidroja, ka kodolenerģija, visticamāk, nebūs daļa no nākamās sankciju paketes pret Kremli, savukārt darbs pie naftas cenu griestu noteikšanas turpinās.

Kodolenerģijas joma līdz šim nav tikusi iekļauta sankcijās, un par to nav izdevies vienoties. Kodolenerģija ir galvenā nozare Francijā, kā arī Bulgārijā, kas eksportē enerģiju uz Rietumbalkāniem un Grieķiju. Francija pērk urānu savām atomelektrostacijām no Krievijas uzņēmuma "Rosatom".

Aizliegums tiek uzskatīts par sarežģītu arī tādēļ, ka tas varētu radīt problēmas, kas saistītas ar komunisma laikā Bulgārijā celto atomelektrostaciju uzturēšanu.

Savukārt saistībā ar naftas cenu griestiem, saskaņā ar dažu diplomātu teikto, pastāv zināma pretestība īpaši Vidusjūras salās, piemēram, Kiprā. Tomēr par šīs sankcijas iekļaušanu paketē esot vieglāk vienoties. Un šāda vienošanās varētu tikt panākta Eiropas Savienības līderu sanāksmē Prāgā nākamā mēneša sākumā.

Saskaņā ar divu diplomātu teikto paredzams, ka jaunajā sankciju paketē tiks iekļautas jaunas importa sankcijas dimantiem, tērauda pusfabrikātiem, iekārtām un ķīmiskajām vielām.

Tāpat paredzams, ka tiks turpināta elektronisko komponentu eksporta kontroles pastiprināšana un dažas jaunas individuālas sankcijas, kas tiktu noteiktas pret pseidoreferendumos iesaistītajām personām.

Valstu grupa, kurā ietilpst Nīderlande, ierosina arī jaunu kritēriju, saskaņā ar kuru palīdzības sniegšana, lai izvairītos no sankcijām un vai sankciju apiešana, būtu iemesls pret šīm personām noteikt sankcijas.

KONTEKSTS:

Krievijas prezidents Vladimirs Putins paziņoja, ka Krievijā tiek izsludināta daļēja mobilizācija. Kremlis plāno iesaukt dienestā līdz pat 300 000 rezervistu.

Ukrainas un rietumvalstu līderi uzskata  – Putina lēmums izsludināt mobilizāciju liecina, ka septiņus mēnešus ilgusī "speciālā militārā operācija" Ukrainā ir cietusi neveiksmi.

Kremlis no 23. līdz 27. septembrim sarīko pseidoreferendumu Doneckas "tautas republikā" un Luhanskas "tautas republikā", kā arī okupētajā Hersonas un Zaporižjas apgabalu teritorijā par šo reģionu pievienošanu Krievijai.

Tas tiek vērtēts kā iegansts, lai pēc tam jebkādus Ukrainas spēku pretuzbrukumus un centienus atbrīvot okupēto teritoriju Krievija varētu raksturot kā uzbrukumu "savai teritorijai". Putins šādā gadījumā draudējis atbildēt ar visiem iespējamiem līdzekļiem, tai skaitā kodolieročiem.

Kopš septembra sākuma Ukrainas pretuzbrukumā no okupantiem atbrīvota lielāka teritorija, nekā Krievijai bija izdevies ieņemt kopš aprīļa.