Pasaules panorāma

Francijas prezidents apmeklēs Latviju

Pasaules panorāma

Baltkrievu māka protestēt radoši

Francijas vēstniece: dialogam ir jānotiek Baltkrievijā

Kādas ir Francijas intereses Baltijā? Intervija ar vēstnieci

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 3 gadiem.

Pirms Francijas prezidenta Emanuela Makrona gaidāmās vizītes Lietuvā un Latvijā LTV raidījums “Pasaules panorāma” tikās ar Francijas vēstnieci Latvijā Aurēliju Ruajē-Gunēnu, kura sava amatā ir dažus mēnešus. Viņa deviņdesmitajos gados Francijā ir bijusi dalībniece nelielā studentu apvienībā ar nosaukumu “Baltijas solidaritāte”. Francijas vēstniece labi pazīst mūsu reģionu un nedaudz zina arī latviešu valodu.

LTV: Kādas ir Francijas intereses Baltijā?

Aurēlija Ruajē-Gunēna: Mums visas Eiropas Savienības valstis ir ļoti svarīgas, un mēs neuztveram Baltiju kā vienotu bloku, bet kā trīs atsevišķus partnerus, katru ar savu īpašu pieredzi. Francijai ir ļoti svarīgi runāt ar visām 27 Eiropas Savienības dalībvalstīm kopā, lai tās savstarpēji dalītos ar saviem uzskatiem, viedokļiem un zināšanām un varētu attīstīties vienotā virzienā. Ar Latviju mums ir daudz kopīgu projektu, piemēram, ekoloģija, datu drošība. Tāpēc runāt ar Latviju mums ir tikpat svarīgi kā ar jebkuru citu Eiropas Savienības partneri.

Vai Baltijas valstis Francijai ir interesantas arī tādēļ, ka ir tuvu Krievijai?

Protams, ka ir interesanti uzzināt Latvijas viedokli, kurai bez šaubām ir labas zināšanas par Krieviju. Eiropas Savienībai, kura veido ārējās attiecības ar visu pasauli, ir svarīga katras dalībvalsts ekspertīze. Un tāpēc mēs, protams, ieklausāmies tajā, ko saka Latvijas pārstāvji un esam abpusēji atvērti visiem viedokļiem un skaidrojumam par to, kā lietas redzam.

Patlaban ir liela spriedze Baltkrievijā. Kas mums būtu jādara, lai baltkrievus vairāk atbalstītu?

Par Baltkrieviju runājot, ir pilnīgi skaidrs, ka mēs neatzīstam šo negodīgo vēlēšanu iznākumu. Tagad prioritāte ir iekļaujošs dialogs ar baltkrieviem, kuri pieprasa jaunu valdību. Un tā ir ļoti saprotama un dabiska vēlme, ko mēs atbalstām. Francija ir skaidri pateikusi, ka milicijas brutalitāte ir absolūti nepieņemama, kā arī šī kontroles brutalitāte, piemēram, pret žurnālistiem, kuri atspoguļo notiekošo. Šīs vardarbības ainas, ko esam redzējuši, ir pilnīgā pretrunā ar cilvēku tiesībām un demokrātiju.

Eiropas Savienība patlaban dara visu iespējamo, lai palīdzētu radīt iekšējo dialogu pašā Baltkrievijā, jo mēs ticam, ka tam ir jānotiek tur, nevis ārpusē.

Un par to arī iestājas Baltkrievijas opozīcija, proti, lai to uzskata par pilntiesīgu spēlētāju.

Vai būtu nepieciešams joprojām runāt arī ar Aleksandru Lukašenko?

Patlaban mēs strādājam pie sankcijām, un mums nav dialoga ar Lukašenko.

Baltkrievu varas iestādes ir pilnībā noslēgušās un īsteno represijas.

Un mēs neatzīstam un neatzīsim šo vēlēšanu iznākumu un vēlamies, lai notiktu dialogs pašā Baltkrievijā un izšķiršanās par tālāko soli, ko piedāvā opozīcija, piemēram, jaunas vēlēšanas.

Bet arī Eiropas Savienībai nav viegli vienoties par sankcijām un uzskati ir dažādi.

Protams, jo delikātāka un svarīgāka tēma, jo grūtāk ir par to panākt kopsaucēju. Šobrīd ir tā, ka dažām valstīm ar Baltkrieviju nesaistītu lietu dēļ ir grūti piekrist sankcijām. Taču Eiropas Savienība turpina darboties arī sarežģītās situācijās un sarunas turpinās gan Briselē, gan galvaspilsētu starpā. Un es ceru, ka jau drīz mēs redzēsim rezultātu, bet, protams, Eiropas Savienībā bieži ir grūti pieņemt lēmumu tādēļ, ka mēs esam 27 un katra nianse ir svarīga.

Kā Francija patlaban veido savas attiecības ar Krieviju?

Kā jau jūs zināt, Francijas prezidents Emanuels Makrons vēlas, lai būtu stratēģisks dialogs ar Krieviju tādēļ, ka tā patlaban ir tāds pasaules spēlētājs, kurš ir pārstāvēts daudzās pasaules krīzēs.

Mēs nevaram ignorēt Krievijas darbību Sīrijā, Lībijā un citur pasaulē, tāpēc, lai atrisinātu šos konfliktus, ar Krieviju ir jāstrādā un jārunā.

Krievija ir arī ANO Drošības padomes locekle, un, lai saglabātu multilaterālu rīcību, kas Francijai tiešām ir prioritāte, tad, mūsuprāt, arvien ir labāk runāt ar Krieviju.

Bet tā ir arī daļa no diplomātijas, jo ne vienmēr mūsu sarunu partneri ir viegli un [tādi], ar kuriem mums sakrīt domas. Un tāda ir arī mūsu prezidenta filozofija. Bet, protams, mēs neesam naivi, mēs zinām, ar ko mēs runājam. Mēs negaidām vairāk, nekā varam [sagaidīt]. Taču mēs uzskatām, ka ir jāsaglabā starptautiskās sadarbības forma, lai panāktu stabilitāti.

Bet tajā pašā laikā ir Ukraina un daudzas valstis, kurās ir grūti tieši Krievijas dēļ.

Protams, taču, ja mēs nerunāsim, situācija labāka nekļūs. Kā jau jums sacīju, mēs neesam naivi. Mēs, piemēram, esam atsaukuši tikšanās ar Krievijas ministriem, jo mūs, Franciju, tāpat kā pārējo Eiropu šokēja notikušais ar Alekseju Navaļniju. Mēs sagaidām, ka Krievija sniegs paskaidrojumus par to, kas notika ar šo saindēšanu, kurā cieta viņu pilsonis, Krievijas teritorijā un no viņu pašu ražota produkta. Un, kā jau sacīju, mēs neesam naivi, mēs saprotam, ar ko mums ir darīšana, bet diplomātijas spēks ir runāt ar cilvēkiem, ar kuriem mums ir ļoti atšķirīgi uzskati un lielas pretrunas.

Ko jūs visvairāk vēlētos paveikt, būdama vēstniece Latvijā?

Mums ir ļoti daudz projektu, un, protams, visam pāri politiskā sadarbība, jo Francijai un Latvijai ir daudz tematu, kuros mēs varam strādāt kopā. Piemēram, mēs esam atbalstījuši Latvijas iniciatīvu cīnīties ar dezinformāciju pandēmijas laikā. Tā ir izcila iniciatīva, kuru atbalsta visa Francijas diplomātija, un tā tiešam ir liela Latvijas diplomātijas veiksme. Mums ir arī ļoti kopīgi uzskati citos jautājumos, piemēram, par cilvēktiesībām.

Un mēs vēlamies sadarboties gan Eiropas Savienībā, gan divpusēji. Piemēram, attīstīt universitāšu kontaktus, jo arvien vairāk Latvijas studentu dodas uz Franciju, un Francijas studenti labprāt pavada gadu Latvijā. Bet mēs gribētu, lai tas būtu vēl aktīvāk, piedāvāt iespējas, resursus. Arī, lai Latvijā varētu izmācīties franču valodas skolotāji un latviešiem būtu vairāk iespēju iemācīties franciski, jo tā ir starptautiska valoda, kas dod karjeras un darba iespējas. Un, protams, mēs vēlamies vēl vairāk attīstīt kultūras sakarus. Tā kā tiešam vēstniecības darbs ir ļoti apjomīgs.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti