LTV: Aizvadītajā nedēļas nogalē mēs pieredzējām plašus neatkarības atbalstītāju protestus, grautiņus un sadrusmes ar policiju Barselonā. Kas, jūsuprāt, būtu jādara Spānijas valdībai, lai atgrieztu mieru Barselonas ielās un mazinātu šo iedzīvotāju sašutumu?
Susana Kamara Angulo: Svarīgākā lieta, ko atcerēties, ir tas, ka Spānijā ir demokrātija un pirms 40 gadiem mēs pieņēmām konstitūciju, kuru atbalstīja lielākā daļa spāņu un lielākā daļa kataloņu. Šī konstitūcija noteica likuma varu un valsts varas dalījumu. Tieslietu sistēma Spānijā ir neatkarīga. Var patikt vai nepatikt lēmums, kuru pieņēmusi tiesa šajā gadījumā, taču mums visiem tas ir jāciena un jāpilda. Neviens Spānijā nav notiesāts politisku ideju dēļ. Viņi notiesāti par pārkāpumiem, kas noteikti krimināllikumā.
Svarīgākā lieta, kas nepieciešama miera atjaunošanai, ir tas, lai Katalonijas neatkarību atbalstošie politiskie līderi stingri nosoda vardarbību. Tādā gadījumā, manuprāt, premjerministrs skaidri ir pateicis, ka Spānijas valdība ir atvērta dialogam, kas balstīts konstitūcijā un likumos. Otrkārt, šim dialogam jānotiek arī starp Katalonijas iedzīvotājiem, jo kataloņu sabiedrība ir sašķelta. Vairākums Katalonijas iedzīvotāju ir pret neatkarību.
Un neatkarības kustībai jāņem vērā arī to tiesības, kuri grib palikt spāņi.
Nevar vienkārši teikt, ka jābūt dialogam starp Madridi un Barselonu, tam ir jābūt dialogam starp pašiem Katalonijas iedzīvotājiem.
Lielākā kritika pret Spānijas valdību ir par to, ka šie sodi ir pārāk bargi un policija pielietoja pārmērīgu spēku. Vai saskatāt pamatu kritikai?
Visiem Spānijā ir viens likums, kas attiecas uz visiem pilsoņiem. Viens likums, viena taisnība visiem. Spriedumi tika piespriesti pēc ļoti gara un caurskatāma tiesas procesa. Neviens nevar apšaubīt mūsu tieslietu sistēmu. Var apskatīt jebkuru starptautisko statistiku un redzēt, cik augstā vietā Spānija ir jautājumos par demokrātijas kvalitāti un varas dalīšanas principiem.
Savukārt policija rīkojās, lai aizsargātu visu Katalonijas iedzīvotāju tiesības dzīvot mierā. Turklāt Spānijas un Katalonijas policija strādāja plecu pie pleca. Vairāk nekā trīssimt policistu tika ievainoti, no protestētājiem nāca liela vardarbība. Es domāju, un tāds ir arī premjerministra viedoklis, ka policija rīkojās samērīgi, lai novērstu vardarbības eskalāciju Barselonas ielās.
Ir cilvēki arī šeit Latvijā, kas redz paralēles starp kataloņu neatkarības kustību un neatkarības kustībām, kas bija šeit un šajā reģionā. Vai Jūs redzat jebkādas paralēles šajā ziņā?
Tik tiešām - nē. Pirmkārt, vairākums Katalonijas iedzīvotāju nevēlas neatkarību. Otrkārt, nav šaubu, ka Spānijā ir ietveroša, plurālistiska demokrātija. Un, treškārt, Katalonija nekad nav bijusi ar varu pievienota Spānijai. Tas bija vēsturisks process kopš 15. gadsimta. Šeit nav nekāda paralēlisma. Un tie, kuri mēģina to saskatīt kaut kādas paralēles, vienkārši neņem vērā Spānijas vēsturi.
KONTEKSTS:
Oktobra vidū Spānijas Augstākā tiesa pasludināja spriedumu deviņiem seperātistu līderiem, nosakot bargus cietumsodus par Katalonijas neatkarības referenduma atbalstīšanu pirms diviem gadiem un neatkarības pasludināšanu. Tas izraisīja plašus protestus un streiku, kas vakara stundās Barselonā pārauga arī vardarbīgās sadursmēs ar policiju.
Turklāt jauns neapmierinātības vilnis uzplaiksnīja pēc policijas stingrās vēršanās pret protestētājiem.
