Jaunā EK daudzējādā ziņā būs unikāla. Pirmkārt – to pirmo reizi vadīs sieviete. Otrkārt, šajā komisijā darbosies gandrīz vienāds skaits vīriešu un sieviešu, attiecīgi 14 un 12. Un, treškārt, tiek ievērojami mainīti pārvaldības principi, jo komisāri tagad vairāk koncentrēsies uz plašākām politikas tēmām, nevis tikai uz tām, par ko līdz šim bija atbildīgi ģenerāldirektorāti.
EK sastāvs un portfeļu sadalījums
Kopumā EK darbosies astoņi viceprezidenti, kuri būs atbildīgi par politikas pamatnostādņu galvenajām prioritātēm, piemēram, zaļo kursu, digitālo attīstību Eiropā, ekonomiku, kas darbojas cilvēku labā un citi, informē EK pārstāvniecībā Latvijā.
Komisijas portfeļu sadalījums:
Taču pirmo reizi izveidots arī priekšsēdētājas izpildvietnieka postenis, pareizāk sakot, pat veseli trīs. Viņi būs gan priekšsēdētājas vietnieki, kas atbild par vienu no trim jaunievēlētās priekšsēdētājas darba programmas pamattēmām, gan EK locekļi:
- Franss Timmermanss (Nīderlande) koordinēs darbu pie zaļā kursa Eiropai. Viņš pārvaldīs arī klimata politikas jomu ar Klimata politikas ģenerāldirektorāta atbalstu.
- Margrēte Vestagere (Dānija) koordinēs visu darba kārtību attiecībā uz digitālajam laikmetam gatavu Eiropu un būs konkurences komisāre, ko atbalstīs Konkurences ģenerāldirektorāts.
- Valdis Dombrovskis (Latvija) (līdz šim EK viceprezidents, atbildīgs par eiro un sociālā dialoga jautājumiem): koordinēs darbu pie tādas ekonomikas, kas darbojas cilvēku labā, kā arī būs finanšu pakalpojumu komisārs.
Pārējie pieci priekšsēdētājas vietnieki:
- Žuzeps Borels (Spānija, pašreizējais Spānijas ārlietu ministrs): augstais pārstāvis ārlietās un drošības politikas jautājumos.
- Vera Jourova (Čehijas Republika, Žana Kloda Junkera vadītās Komisijas locekle): vērtības un pārredzamība;
- Margaritis Shins (Grieķija, bijušais Eiropas Parlamenta deputāts, ilggadējs EK ierēdnis): eiropiešu dzīvesveida aizsardzība.
- Marošs Šefčovičs (Slovākija, priekšsēdētāja vietnieks Junkera vadītajā Komisijā): iestāžu attiecības un nākotnes plānošana.
- Dubravka Šuica (Horvātija, Eiropas Parlamenta deputāte): demokrātija un demogrāfija. Dubravka Šuica no EK puses arī vadīs darbu pie konferences par Eiropas nākotni.
Pārējie komisāra amata kandidāti:
- Johanness Hāns (Austrija) būs atbildīgs par budžetu un administrāciju un būs tieši pakļauts EK priekšsēdētājai.
- Didjē Reinderss (Beļģija), kas ir mācīts jurists, ir ļoti pieredzējis bijušais valsts finanšu ministrs un ārlietu un Eiropas lietu ministrs, kā arī aizsardzības ministrs. Jaunajā Komisijā viņš būs atbildīgs par tieslietām.
- Marija Gabriela (Bulgārija) ir pašreizējā EK locekle. Viņa apņēmīgi un enerģiski strādājusi pie "digitalizācijas" portfeļa un tagad pāriet pie jaunu perspektīvu radīšanas jaunajai paaudzei ("inovācijas un jaunatnes" portfelis).
- Stella Kirjakidu (Kipra) ir medicīnas psiholoģe ar daudzu gadu pieredzi sociālo lietu, veselības un vēža profilakses jomā. Viņa vadīs "veselības" portfeli.
- Kadri Simsone (Igaunija) ir ilggadēja Igaunijas parlamenta deputāte un ekonomikas lietu un infrastruktūras ministre. Viņa būs atbildīga par "enerģētikas" portfeli.
- Juta Urpilainena (Somija) bija ne vien finanšu ministre un ilggadēja Somijas parlamenta ārlietu komitejas locekle, bet arī strādāja par īpašo sūtni Etiopijā. Viņa uzņemsies atbildību par "starptautiskajām partnerattiecībām".
- Silvija Gulāra (Francija) – bijusī Eiropas Parlamenta deputāte – ir uzticīga un pārliecināta eiropiete. Būdama “iekšējā tirgus” jautājumu komisāre, viņa vadīs "darbu rūpniecības politikas jomā un sekmēs digitālo vienoto tirgu". Viņa arī būs atbildīga par jauno Aizsardzības rūpniecības un kosmosa ģenerāldirektorātu.
- Lāslo Tročāņi (Ungārija) ir bijušais Ungārijas tieslietu ministrs. Viņš vadīs "kaimiņattiecību un paplašināšanās" portfeli.
- Fils Hogans (Īrija) – pašreizējais lauksaimniecības komisārs, "tirdzniecības" portfelis.
- Paolo Džentiloni (Itālija) – bijušais Itālijas premjerministrs un ārlietu ministrs – "ekonomikas" portfelis.
- Virgīnijs Sinkēvičs (Lietuva), pašreizējais Lietuvas ekonomikas un inovācijas ministrs – būs atbildīgs par "vides un okeānu" portfeli.
- Nikolā Šmits (Luksemburga) veltīs savu Eiropas Parlamentā un valsts nodarbinātības un darba ministra amatā iegūto pieredzi, tagad atbildot par "darba lietu" portfeli.
- Helena Dalli (Malta) savu politisko dzīvi veltījusi līdztiesībai, kalpojot par sociālā dialoga, patērētāju lietu un pilsonisko brīvību ministri, kā arī par Eiropas lietu un līdztiesības ministri. Viņa vadīs "līdztiesības" portfeli.
- Janušs Vojcehovskis (Polija) bija ilggadējs Eiropas Parlamenta deputāts Lauksaimniecības komitejā un patlaban ir Eiropas Revīzijas palātas loceklis. Viņš būs atbildīgs par "lauksaimniecības" portfeli.
- Elīza Ferreira (Portugāle) patlaban ir "Banco de Portugal" prezidenta vietniece. Viņa daudzus gadus ir bijusi Eiropas Parlamenta deputāte un Portugāles plānošanas ministre un vides ministre. Viņa vadīs "kohēzijas un reformu" portfeli.
- Rovana Plumba (Rumānija) ir Eiropas Parlamenta deputāte (Sociālistu un demokrātu grupas priekšsēdētāja vietniece) un bijusī valsts vides un klimata pārmaiņu ministre, darba lietu ministre, Eiropas fondu ministre, izglītības ministre un transporta ministre. Viņa būs atbildīga par "transporta" portfeli.
- Janezs Lenarčičs (Slovēnija) ir Slovēnijas diplomāts. Viņš bija Eiropas lietu valsts sekretārs un vairākus gadus cieši sadarbojās ar Apvienoto Nāciju Organizāciju, Eiropas Drošības un sadarbības organizāciju un Eiropas Savienību. Viņš būs atbildīgs par "krīzes pārvarēšanas" portfeli.
- Ilva Jūhansone (Zviedrija) ir valsts nodarbinātības ministre, kā arī bijusī skolu ministre un veselības un veco ļaužu aprūpes ministre un Zviedrijas parlamenta deputāte. Viņa esot arī ļoti cienīta speciāliste nodarbinātības, integrācijas, veselības un labklājības jomā. Viņa vadīs "iekšlietu" portfeli.
Dombrovskis gandarīts par piedāvājumu
Atsevišķi eksperti jau norāda, ka Timmermansam izpildvietnieka un klimata komisāra amats varētu būt kā kompensācija par nesasniegto mērķi pašam ieņemt EK prezidenta amatu. Savukārt, runājot par Vestageri, komentētāji uzskata, ka viņas pilnvaras ir ievērojami palielinājušās un tas nebūt neradīs prieku daudzām tehnoloģiju kompānijām, īpaši ASV, kuras Vestageres līdzšinējo pilnvaru laikā saņēmušas prāvus naudassodus par konkurences noteikumu pārkāpumiem.
Viens no galvenajiem portfeļiem – lauksaimniecība – Polijai, kuras komisāram nāksies risināt jautājumus par to, cik lielu atbalstu un par ko lauksaimniekiem maksāt.
Centrāleiropai ticis arī viens no portfeļiem, kas šajā komijā izveidots no jauna. Horvātijas pārstāve būs demokrātijas un demogrāfijas komisāre un, visticamāk, risinās arī Eiropas sabiedrības novecošanās problēmas.
Vēl viens no jaunizveidotajiem komisāru portfeļiem ticis Grieķijai. Viņi atbildēs par Eiropas dzīvesveida aizsardzību. Kādi īsti būs šī komisāra uzdevumi, vēl nav precīzi zināms. Citas Eiropas dienvidu valsts Spānijas pārstāvis Borela, kam paredzēts augstā pārstāvja ārlietās amats, gan daudz kritizēts par visai draudzīgajām attiecībam ar Kremli.
Dombrovskis, kuram paredzēts trešais izpildvietnieka postenis, paziņojumā medijiem paudis gandarījumu par šo piedāvājumu.
Pēc viņa vārdiem, šāds amats ļautu turpināt iesāktos darbus pie Eiropas ekonomikas stiprināšanas pret iespējamiem satricinājumiem,
kas īpaši būtiski, ņemot vērā starptautiskos tirdzniecības konfliktus un ekonomiskās izaugsmes bremzēšanos.
I am pleased to be entrusted with the role of Executive Vice-president for An Economy that Works for People. It will be an honour to work under the leadership of @vonderleyen for the benefit of all Europeans. pic.twitter.com/ApTbYWWI2g
— Valdis Dombrovskis (@VDombrovskis) September 10, 2019
Telefonsarunā ar LTV Dombrovskis norādīja:
"Tas neapšaubāmi ir ļoti ietekmīgs portfelis un ietver ļoti plašu jautājumu loku, kas attiecas gan uz Eiropas Savienības dalībvalstu fiskālās un makroekonomiskās politikas koordināciju, investīciju veicināšanu ES, sadarbību ar Eiropas Investīciju banku, sociālos jautājumus un sociālā dialoga tālāku turpināšanu, kā arī es turpināšu darbu pie finanšu tirgus jautājumiem, turpinot vadīt attiecīgo ģenerāldirektorātu."
Savukārt jaunais amata nosaukums, pēc Dombrovska teiktā, parāda uzsvaru uz ekonomikas sasaisti ar sociālajiem jautājumiem, un virzienu, lai ekonomikas izaugsmes augļus sajustu visi Eiropas iedzīvotāji.
Leiena: šī komanda veidos Eiropas ceļu
Leiena ir pārliecināta, ka šāda EK būs spējīga ātri reaģēt uz dažādiem mūsdienu izaicinājumiem. Par savām prioritātēm Leiena izvirzījusi likuma varas stiprināšanu un progresīvu klimata politiku, kā arī izcēlusi ģeogrāfiskā līdzsvara prioritāti.
"Es vēlos, lai šajā Komisijā būtu dzimumu līdzsvars, un es vēlos arī, lai tajā būtu ģeogrāfiskais līdzsvars. Kā jūs redzat, viceprezidenti ir no Eiropas Savienības austrumiem un rietumiem, ziemeļiem un dienvidiem. Šī komisija būs ģeopolitiska. Es vēlos, lai Eiropas Savienība un tādējādi arī Komisija stāvētu multilaterālisma sardzē, jo mēs zinām, ka mēs esam stiprāki, kad kopā paveicam to, ko nevaram izdarīt vieni," sacīja Leiena.
Leiena norādīja uz vairākiem mērķiem - nepieciešamību pievērsties klimata pārmaiņām, tehnoloģijām un demogrāfijai. Tāpat, pēc viņas teiktā, jākoncentrējas uz līdztiesību un iespēju radīšanu visiem, jāaizstāv kopējās vērtības un jāievēro tiesiskums.
"Šī komanda veidos Eiropas ceļu: mēs veiksim drosmīgus pasākumus pret klimata pārmaiņām, pilnveidosim partnerību ar Amerikas Savienotajām Valstīm, definēsim attiecības ar pašpārliecinātāku Ķīnu un būsim uzticama kaimiņiene, piemēram, Āfrikai. Šai komandai būs jāiestājas par mūsu vērtībām un pasaules līmeņa standartiem.
Es vēlos tādu Komisiju, kas tiek vadīta apņēmīgi, kas nepārprotami pievēršas aktuālajiem jautājumiem un kas sniedz atbildes.
Es vēlos, lai tā būtu līdzsvarota, elastīga un mūsdienīga Komisija. Šai komandai tagad jāiegūst Eiropas Parlamenta uzticība. Mana Komisija būs ģeopolitiska Komisija, kas ar apņēmību īstenos ilgtspējīgu politiku. Es vēlos, lai Eiropas Savienība būtu multilaterālisma sargātāja. Jo mēs zinām, ka mēs esam spēcīgāki, kopā veicot to, ko nespējam paveikt atsevišķi," teica EK jaunā vadītāja.
EK pārstāvniecībā Latvijā norāda, ka tālāk ir jāsaņem Eiropas Parlamenta piekrišana attiecībā uz visu komisāru kolēģiju. Septembra beigās un oktobra sākumā notiks komisāru amata kandidātu iztaujāšana Eiropas Parlamentā, kas pēc tam balsos par visu kabinetu kopumā. Ja tas tiks apstiprināts, jaunā EK darbu sāks 1. novembrī.
Pagājušās nedēļas laikā EK jaunievēlētā priekšsēdētāja klātienē tikās ar 27 dalībvalstu izvirzītajiem pretendentiem uz EK komisāru amatiem. Starp tiem nav vienīgi Lielbritānijas kandidāta.
