Kā vakcinācija pret Covid-19 ietekmē klimatu?

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 3 gadiem.

Valdības visā pasaulē izmisīgi cenšas pret Covid-19 vakcinēt pēc iespējas vairāk cilvēku, lai koronavīrusa pandēmiju savaldītu un sabiedrība pamazām varētu atgriezties normālā dzīvē. Tiesa, kā vēsta izdevums “Politico”, plaša mēroga vakcinācijas pasākumi dažādos veidos negatīvi ietekmē vidi. Kā tieši un cik ļoti vakcinācija pret Covid-19 ietekmē klimatu?

Vakcinācijas ietekme uz klimatu – uzglabāšana, transports un izšķērdēšana
00:00 / 03:20
Lejuplādēt

Milzīga izmēra saldētavas, kas tiek izmantotas vakcīnu uzturēšanai aukstā stāvoklī. Kravas automašīnas un lidmašīnas, kas nepieciešamas, lai līdz cilvēkiem varētu nogādāt devas, kā arī miljoniem pudelīšu un šļirču atkritumu. Lielajā vakcinācijas ķēdē tas viss rada piesārņojumu. Kā izdevumam “Politico” skaidrojis Birmingemas Universitātes profesors Tobijs Pīterss, ja vakcinācijas process netiks īstenots ilgtspējīgā veidā, izmantojot zemas ietekmes tehnoloģijas, dabiskus dzesētājus, nevis sintētiskus, nākamajos 10 vai 15 gados tas atstās lielu ietekmi uz klimatu.

Kā vēsta “Politico”, lai vakcīnas sasaldētu līdz ļoti zemai temperatūrai, kas ļauj tās uzglabāt un transportēt lielos attālumos, kā “BioNTech” un “Pfizer” vakcīnu -70 grādos, tiek izmantota fluorogļūdeņražu gāze. Tiesa, tiek minēts, ka šīs gāzes emisija rada līdz pat 23 000 reižu lielāku globālās sasilšanas efektu nekā ogļskābās gāzes emisija. Pateicoties īpašam regulējumam, kopš 2015. gada Eiropas Savienībā (ES) šīs gāzes emisija ir samazinājusies. Tomēr šo progresu var apdraudēt vakcinācijas kampaņa, ja šīs gāzes emisijas kādā no loģistikas posmiem nonāk vidē. Tiesa, Brisele nav noraizējusies, jo Eiropas Komisijas (EK) pārstāve Vivjena Lūnela “Politico” uzsvēra, ka pēc EK aplēsēm šīs gāzes piesārņojuma risks, ko rada vakcīnu piegādes, ir nenozīmīgs vai nepastāv vispār. Ja saldēšanas iekārtas ir hermētiski noslēgtas, noplūdēm nevajadzētu būt, piebilda Lūnela.

Tāpat aktuāls jautājums ir tieši par pašām piegādēm un to īstenošanai izmantoto transportu – lidmašīnas un automašīnas, kas, protams, atstāj ietekmi uz vidi. Atslēga šeit esot vakcīnu devu efektīva izdale. Tāpat jārunā par cilvēku nokļūšanu vakcinācijas centros. 

Ekonomikas un loģistikas profesors Antverpenes Universitātē Roels Gevers skaidroja: “No ilgtspējas viedokļa, jo vairāk vakcinācijas centru ir, jo labāk videi. Piemēram, tā vienkāršā iemesla dēļ, ka, jo vairāk jums ir centru, līdz ar to, iespējams, katram atsevišķam pacientam, lai vakcinētos, būs jāveic mazāk kilometru.”

Viņš piebilda, ka vakcinācijas centru savienojums ar sabiedrisko transportu ir būtisks, lai samazinātu vakcinācijas kampaņas radīto oglekļa emisiju. Tiesa, viņš arī norādīja uz lielāku efektivitāti gadījumos, kad kravas automašīnas piegādā devas dažos centros, kas aprīkoti ar lielām uzglabāšanas vietām, kas vakcīnas var turēt ilgāk sasaldētas, nevis vakcīnas tiek piegādātas uz daudziem maziem vakcinācijas punktiem, kuros ir īsāks laiks vakcīnas pielietošanai. 

“Jo vairāk centru jūs atverat, jo lielākas iespējas zaudēt daļu no vakcīnām, jo atvērtās ampulas dienas beigās ir jāizmet. Jāatrod līdzsvars starp tūkstoš injekciju nezaudēšanu un ietekmes uz vidi ņemšanu vērā, tie ir sarežģīti kompromisi,” skaidrojot, kā slikta loģistika var izraisīt vakcīnu devu izšķērdēšanu, sacīja Gevers.

Vācu žurnāls “Der Spiegel” vēstīja, ka Bavārijā nepareizas pārvadāšanas dēļ nesen tika izšķērdēts apmēram tūkstoš „Pfizer” vakcīnas devu. Savukārt Francijā amatpersonas lēsa, ka loģistikas dēļ tiks izšķiesti 25% līdz 30% vakcīnas devu.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti