Vienu no pasaulē meklētākajiem noziedziniekiem ASV meklēja piecus gadus. Par viņa atrašanu tika piesolīti 25 miljoni dolāru. Iespējams, tie pienāksies kādam informatoram - viņa bijušajai sievai vai kādam kaujiniekam, kas nopludināja Bagdadi atrašanās vietu. Operācija sākās vienos naktī pēc vietējā laika, un tajā piedalījās teju simt amerikāņu karavīru un īpašo vienību kaujinieku. Kad karavīri ieradās noteiktajā vietā, viņus sagaidīja apšaude. Vēlāk no ēkas iznākuši 11 bērni un divi pieaugušie. Pa to laiku Bagdadi centies aizbēgt pa pazemes tuneli, taču amerikāņiem izdevies iekļūt ēkā. Tajā brīdi Bagdadi uzspridzinājis pašnāvnieka vesti un nogalinājis arī trīs līdzi paņemtos bērnus. Pēc trijiem naktī amerikāņi notikuma vietu atstāja. To, ka nogalinātais patiešām ir Bagdadi, apliecināja DNS testi. Tos bija iespējams veikt, pateicoties kāda spiega piegādātajai nozagtajai apakšveļai.
"Viņš mira kā suns. Viņš mira kā gļēvulis. Viņš bļāva un raudāja. Un tas ir kaut kas, kas jāzina viņa sekotājiem un citiem jauniešiem, kas grib pamest savu valsti, arī ASV - viņiem jāredz, kā viņš nomira. Nevis kā varonis, bet kā gļēvulis," teica Tramps.
Bagdadi, īstajā vārdā Ibrahim Awwad Ibrahim al-Badri, dzimis 1971. gadā centrālajā Irākā. Nācis no reliģiskas sunnītu arābu ģimenes, kura turklāt apgalvoja, ka ir no pravieša Muhameda kuraišu cilts, kas ir viens no priekšnosacījumiem kalifa statusam. Pusaudža gados Bagdadi tika iesaukts par “ticīgo”, jo viņš daudz laika pavadīja vietējā mošejā, no galvas mācoties Korānu. Viņam ir bakalaura un maģistra grāds islāma studijās. Vēlāk Bagdadi esot studējis doktorantūrā Bagdādes islāmiskajā universitātē.
Džihāda ceļu Bagdadi sāka pēc ASV iebrukuma Irākā 2003. gadā, kad palīdzēja nodibināt islāmistu nemiernieku grupu, kas cīnījās ar amerikāņu karavīriem. Gadu vēlāk amerikāņi viņu aizturēja un nogādāja īpašā aizturēšanas centrā “Camp Bucca”, kas vēlāk kļuva zināma kā vieta, kur, savstarpēji dibinot kontaktus, radikalizējās un izauga nākotnes "Islāma valsts" līderi.
Tajā brīdi neviens nenojauta Bagdadi potenciālu - cietuma administrācija pat dažkārt viņam lūdza būt par vidutāju iemītnieku strīdos. Viņu atzina kā zema līmeņa draudu un pēc 10 mēnešiem atbrīvoja. Pēc tam viņš turpināja iesaistīties nemiernieku grupējumos, līdz 2010. gadā pēc iepriekšējā līdera nāves viņš kļuva par jauno "Islāma valsts" līderi Irākā, vēlāk paplašinoties arī Sīrijā. Citstarp, arī pateicoties ASV cietumā iegūtajiem kontaktiem, viņam izdevās grupējumu pilnveidot un vēlāk paplašināt kalifāta teritoriju arī Sīrijā.
Viņa ietekme īpaši pieauga pēc 2014. gada vasaras, kad grupējuma runasvīrs paziņoja, ka kalifāts ir atkal augšāmcēlies. Tas izsenis bijis džihādistu sapnis, kuru Bagdadi spēja pārvērst realitātē. Viņa vadības laikā grupējums bija ļoti nežēlīgs pret vietējām kopienām - slaktējot Irākas šiītus, Sīrijas sunnītus, seksuāli paverdzinot jezīdu sievietes un nogalinot vīriešus. Bagdadi bija atbildīgs arī par galvas nogriešanu Rietumu žurnālistiem un humānās palīdzības organizāciju darbiniekiem. Kopumā viņu kampaņa bijusi gana globāla, kas izskaidro arī spēju piesaistīt rekordlielu skaitu ārvalstu kaujinieku.
Tomēr, kad viņu pirmoreiz pieteica kā grupas līderi, reti kurš par viņu zināja. Un vairāk nekā deviņu gadu laikā viņš pats kameras priekšā parādījies tikai divreiz - viņš nebija džihāda propagandas seja. "Tā ir nasta - pieņemt šo iespēju būt vadībā pār jums. Es neesmu labāks vai tikumīgāks par jums. Ja redzat mani uz īstā ceļa, palīdziet man. Ja redzat mani uz nepareizā ceļa, dodiet padomu. Un pakļaujaties man tiktāl, cik es pakļaujos dievam," teica Bagdadi. Grupējums vairāk fokusējies uz savu ideoloģiju un ikdienas dzīvi, nevis līderu cildināšanu. Tieši pateicoties šai grupas decentralizētajai struktūrai, Bagdadi nāve tai, visticamāk, iznīcību nenesīs.
