Pagājušās nedēļas izskaņā Krievijas mediji vēstīja – tie ir Rietumi, kas Krieviju grūž kara virzienā, kamēr Ukraina apšauda mierīgos iedzīvotājus. Tāpat turpināja aktīvi iztirzāt Putina vārdus, ka Ukrainā notiek genocīds. Brīžiem mediji skaļi tam piekrita, bet citos mirkļos citēja kara laika dzeju un agresīvo toni nomainīja pret asarām. "Russia Today", piemēram, parādīja kādu meitenīti, kura prasa mātei, vai taisnība, ka būs karš un viņa nepaspēs izaugt. Tas ir tik emocionāli, ka jautājumi vairs nerodas.

Tomēr tas bija pats Krievijas prezidents, kurš jau šīs nedēļas sākumā sarūpēja šķietamu pavērsiena punktu līdzšinējā spriedzē, lemjot par prokrievisko kaujinieku kontrolēto teritoriju neatkarības atzīšanu. Turklāt sākot uzrunu ar Ukrainas valstiskuma apšaubīšanu, sakot: "Lūk, tā, – sākšu ar faktu, ka mūsdienu Ukrainu pilnībā un absolūti radīja Krievija..."

Visa Krievija varēja sekot līdzi, kā Putins sasauc Nacionālās drošības padomi, kurai simboliski prezidents it kā bija jāpārliecina, ka izvēle ir pareizā – atzīt teritoriju neatkarību. Arī tā tika translēta nacionālajā televīzijā. Varēja šķist, ka tā ir tiešraide, taču vēlāk atklājās – tomēr ieraksts, turklāt rediģēts. Teju vai politiska izrāde televīzijā, kuras laikā skatītāji, piemēram, varēja vērot ļoti samocītu dialogu starp brīžiem smīnošo un pamācošo Krievijas prezidentu un Krievijas Ārējās izlūkošanas dienesta vadītāju Sergeju Nariškinu, kurš Putina priekšā šķietami aizmirsa, pat par ko tiek lemts.

Nariškins: Mūsu Rietumu, tā teikt, partneriem var dot pēdējo iespēju... Sniegt īsākos termiņus, lai viņi piespiestu Kijevu iet uz mieru un pildīt Minskas vienošanās. Pretējā gadījumā mums jāpieņem tas lēmums, par kuru šodien runājam.

Putins: Ko nozīmē pretējā gadījumā – jūs piedāvājat sākt sarunu procesu?

Nariškins: Nē, es...

Putins: Vai atzīt viņu suverenitāti?

Nariškins: Es atbalstīšu...

Putins: Runājiet tieši!

Nariškins: Es atbalstīšu piedāvājumu par atzīšanu....

Putins: Atbalstīšu vai atbalstu? Runājiet skaidri, Sergej Jevgeņjevič!

Nariškins: Atbalstu piedāvājumu...

Putins: Tā arī sakiet – jā vai nē!

Nariškins: Atbalstu piedāvājumu par Doneckas un Luhanskas tautas republiku iekļaušanu Krievijas Federācijas sastāvā!

Putins: Ko jūs, – par to mēs nerunājam, to mēs neapspriežam! Mēs runājam par viņu neatkarības atzīšanu – jā vai nē?

Nariškins: Jā, atbalstu šo piedāvājumu par neatkarības atzīšanu!

Tikmēr vairāki skaļākie Krievijas politiķi uzreiz pēc neatkarības atzīšanas paziņojuma nāca klajā ar vairākiem vēl radikālākiem komentāriem.

Piemēram, Krievijas Valsts domes NVS lietu komitejas vadītājs Leonīds Kalašņikovs izteicies, ka saskata leģitimitāti Donbasa prokrievisko kaujinieku vēlmei kontrolēt visu Doneckas un Luhanskas apgabalu, ne tikai militāri kontrolēto daļu.

Bet viņa kolēģis Krievijas Domē Aleksejs Žuravļovs jau piesaucis visas Ukrainas iekarošanu:

“Mēs atbrīvosim Ukrainas tautu. Es par to esmu pārliecināts, ka visa Ukraina būs krieviska.

Viņi visi saprot, ka tas notiks. Tas ir tikai laika jautājums. Jebkurš lādiņš Doneckas vai Luhanskas virzienā, un mēs to uztversim kā triecienu pa Maskavu! Ņemiet to vērā, banderoviešu maitas! Ukrainu neatstāsim! Krievu pasaule ir un būs mūsējā!”

Gan Krievijas televīzijas šovos bieži sastopamā emociju un pret Ukrainu vērstā noskaņojuma uzkurināšana, gan Putina kā izlēmīga un citus pamācoša līdera tēls, gan arī atsevišķi īpaši skaļi politiķi – tā ir daļa no vienotas Kremļa politikas.

Socioloģiskās aptaujas liecina – krīzē Krievijas iedzīvotāji lielākoties vaino pat ne Ukrainu vai pašu Krieviju, bet Savienotās Valstis. Taču atšķirībā no Krimas aneksijas vērtējuma – vienprātība par Donbasa piederību Krievijai tās iedzīvotāju acīs īsti nepastāv, turklāt bailes par plaša mēroga kara sākšanos pēdējā laikā nonākušas un nostabilizējušās ikdienas bažu topa pašā augšgalā.

KONTEKSTS:

Krievijas prezidents Vladimirs Putins pirmdien paziņoja, ka nolēmis parakstīt dekrētu par Doneckas un Luhanskas "tautas republiku" neatkarības atzīšanu no Ukrainas.

Putins arīdzan piedraudēja Ukrainai, pieprasot, lai Ukraina nekavējoties pārtrauc karadarbību pret separātistiem, "pretējā gadījumā visa atbildība par iespējamo asinsizliešanas turpināšanu pilnībā būs uz Ukrainā valdošā režīma sirdsapziņas".

Ukraina un rietumvalstis gan uzsver, ka tieši Krievija ar Putinu priekšgalā ir tā, kas īsteno agresiju pret Ukrainu, savelkot līdz pat 150 000 karavīru pie Ukrainas robežas un draudot ar jaunu iebrukumu Ukrainas teritorijā.

Putina lēmums atzīt Doneckas un Luhanskas separātistu pasludināto "tautas republiku" neatkarību izraisījis teju vienbalsīgu starptautiskās sabiedrības nosodījumu.

Eiropas Savienība, ASV un citas valstis jau paziņojušas par jaunām sankcijām pret Krieviju.