Par galveno iemeslu Gulāras noraidīšanai kļuva problēmas ar viņas reputāciju. Laikā, kad viņa bija EP deputāte, Gulāra lika savam palīgam strādāt ar jautājumiem, kas nav saistīti ar EP darbu, kā arī ir konsultējusi kādu domnīcu, ilgstoši saņemot par to vairāk nekā 10 000 eiro mēnesī. Tomēr viņa nebūt nav vienīgā deputāte ar ievērojamiem papildu ienākumiem. Kā EP deputāti piepelnās, un vai kaut kas jāmaina pašreizējos noteikumos?
ĪSUMĀ:
- EP noraida Francijas kandidāti uz ES komisāres posteni; liela loma tajā Eiropas Tautas partijas (ETP) grupai.
- Tās deputāte norādīja – Gulāra nespēja pārliecinoši atbildēt uz būtisku jautājumu, proti, par dubultstandartiem.
- "Transparency International" apkopojums: EP šobrīd ir 48 deputāti, kuri papildu darbos nopelna vairāk nekā EP.
- EP deputātiem gandrīz nav nekādu ierobežojumu ieņemt amatus uzņēmumu vadībā vai strādāt kur citur.
- Deputātiem ir jāaizpilda finansiālo interešu deklarācija; tā ir formalitāte, jo saturu nepārbauda, norāda analītiķis.
- EP deputātu priekšlikumi: neatkarīgas ētikas padomes izveide; esošo normu ievērošana interešu konflikta novēršanā.
- EP Zaļās grupas deputāts rosina radikālākus mērus, tostarp ierobežot arī citos darbos strādājošo deputātu ienākumus.
- Eiropas Revīzijas palāta: EP deputātiem izvirzītas vājas prasības; deklarāciju saturs netiek pārbaudīts pēc būtības.
Norādījums Francijas kandidātei
"Es vēlos jums dot pēdējo iespēju mums paskaidrot: kādēļ mums būtu jāpieņem zemāki standarti tiem kandidātiem, kuri pretendē uz amatiem Eiropas Savienības iestādēs, nekā pastāv tiem, kuri ieņem politiskus amatus Francijā?" EP deputāte no Dānijas Pernile Veisa sēdē 10. oktobrī uzdeva noslēdzošo jautājumu Gulārai, Francijas kandidātei uz komisāres posteni.
"Jā, es atkāpos no aizsardzības ministres amata, bet tas bija atšķirīgā kontekstā. Es nedomāju, ka mēs varam teikt, ka pastāv dubultstandarti. Mēs dzīvojam Eiropas tiesību struktūrā, kas nosaka, ka katrā valstī ir savas prasības tajā vai citā jomā. Jūs minējāt politiķu atbildību. Bet es gribu atgādināt, ka tikpat svarīga ir arī nevainīguma prezumpcija," teica Gulāra.
Dažas stundas vēlāk kļuva zināms, ka pārliecinošais vairākums divu atbildīgo komiteju deputātu ir noraidījuši Gulāras kandidatūru. Liela loma tajā bija Eiropas Tautas partijas (ETP) biedriem.
"Problēmas būtība ir tajā, ka Silvija Gulāra nespēja pārliecinoši atbildēt uz vienu būtisku jautājumu, proti, par dubultstandartiem. Kā var gadīties, ka viņas reputācija neļāva vairs pildīt Francijas ministres pienākumus, bet tā ir pietiekami tīra, lai būtu par Eiropas Savienības komisāri?" skaidroja ETP grupas eiroparlamentāriete, nīderlandiete Estere de Lange.
Daudzi Briseles gaiteņos ir pārliecināti, ka patiesie Gulāras noraidīšanas iemesli drīzāk ir saistīti ar ETP grupas līdera Manfreda Vēbera alkām pēc atriebības Francijas prezidentam, kurš nominēja Gulāru.
Kam vislielākie papildu ienākumi?
Tomēr ir vērts paskatīties arī pēc būtības uz vienu no galvenajiem pārmetumiem pret Gulāru. Proti, kā un cik papildu darbos var nopelnīt EP deputāti, un – vai tas ir ētiski.
Rafaels Kergueno ir analītiķis nevalstiskās organizācijas (NVO) "Transparency International" Briseles birojā. Viņš nesen ir apkopojis informāciju par jaunā EP sasaukuma deputātu papildu ienākumiem un secinājis, ka šobrīd parlamentā ir 48 deputāti, kuri no papildu darbiem nopelna vairāk nekā Eiropas Parlamentā. Tas ir vairāk nekā 100 000 eiro gadā pirms nodokļu nomaksas.
"Ir svarīgi atzīmēt, ka Eiropas Parlamenta noteikumi atļauj deputātiem papildu nodarbošanos," piebilda Kergueno.
Vislielākos papildu ienākumus – un ar pamatīgu atrāvienu no pārējiem – saņem no "Brexit" partijas ievēlētie deputāti. Tāpat labas piepelnīšanās iespējas ir atraduši arī Polijas "Pilsoniskās platformas" biedri, kā arī Itālijas eiroskeptiķi no partijas "Līga". No Latvijas ievēlētie eiroparlamentārieši ievērojamus papildu ienākumus nav deklarējuši.
"Problēma ir tajā, ka deputātu deklarāciju aizpildīšana ir tikai formalitāte. Šo deklarāciju saturu neviens nepārbauda.
Un tas var kļūt par nopietnu problēmu, jo gadījumos, kad cilvēkiem ir lieli ienākumi, ir jābūt kādai iestādei vai atbildīgai personai, kas pārbauda, vai deputātam neveidojas interešu konflikts," norādīja "Transparency International" analītķis.
Eiroparlamentāriešiem – atšķirībā no Saeimas deputātiem – nav gandrīz nekādu ierobežojumu ieņemt amatus uzņēmumu vadībā vai strādāt kur citur. To apstiprina arī "Providus" pētnieks Valts Kalniņš.
"Latvijas likumā par interešu konfliktu novēršanu valsts amatpersonu darbībā Eiropas Parlamenta deputāti nav iekļauti valsts amatpersonu sarakstā. Līdz ar to arī šajā likumā noteiktie ierobežojumi attiecībā uz amatu savienošanu uz Eiropas Parlamenta deputātiem neattiecas. Viņiem ir jāievēro tie noteikumi, kas ir Eiropas Parlamentā noteikti," klāstīja Kalniņš.
Kādi noteikumi jāievēro EP deputātiem?
Kādi tad ir EP noteikumi? Stājoties amatā, katram deputātam ir jāaizpilda jau pieminētā finansiālo interešu deklarācija. Bet Kergueno sacīja, ka būtībā visa atbildība par šī dokumenta saturu un turpmāko rīcību gulstas uz pašu deputātu.
"Deputātam pašam ir jāizlemj, vai pastāv interešu konflikts. Noteikumi skaidri pasaka: ja šāds konflikts veidojas, tad deputāts nedrīkst piedalīties balsojumos vai debatēs par konkrēto jautājumu. Bet, tā kā neviens neko nepārbauda un pat nevar ieteikt deputātiem, lai tas vienā vai otrā situācijā uzmanītos no potenciālā interešu konflikta, tad sanāk, ka šī sistēma nedarbojas," stāstīja "Transparency International" analītiķis.
Ir arī vēl viena problēma. "Papildu aktivitāšu apraksti bieži vien ir ļoti vispārīgi. Ir deputāti, kuri uzrāda, ka viņi nodarbojas ar konsultēšanu, saņemot par to no 5000 līdz 10 000 eiro mēnesī. Ir advokāti.
Bet viens deputāts sadaļā, kur jāuzrāda papildu nodarbošanos, vienkārši ierakstīja vārdus "Papildus nodarbošanās" ar ienākumiem no 5000 līdz 10 000. Un šādos gadījumos nav iespējams pārbaudīt, no kurienes nāk nauda.
Advokātam var būt dažādi klienti. Konsultants var sniegt padomus lobēšanas organizācijām, kas darbojas šī deputāta pārraudzītajā jomā. Un frāze “papildu nodarbošanās” vispār neko neizsaka," atzīmēja Kergueno.
"Transparency International" uzskata, ka situāciju palīdzētu uzlabot neatkarīgas ētikas iestādes izveide, kas pārbaudītu deputātu iesniegtās finanšu deklarācijas un varētu arī sodīt pārkāpējus. Iepriekšējā sasaukumā ir bijuši 24 gadījumi, kad deputāti ir pārkāpuši noteikumus interešu konflikta jomā. Tomēr neviens no viņiem netika sodīts, jo lēmuma pieņemšana šobrīd ir atstāta EP priekšsēdētāja ziņā.
EP lauž šķēpus par nepieciešamo risinājumu
Oktobrī par interešu konfliktiem notika debates arī EP plenārsēžu zālē. Tajos valdīja atšķirīgi viedokļi. Kreiso grupas līdzpriekšsēdētāja Manona Ubrī no Francijas iestājās par neatkarīgas ētikas padomes izveidi.
"Dosim iespēju izvērtēt tādus gadījumus kā par Silviju Gulāru, kura saņēma vairāk nekā desmit tūkstošus mēnesī no amerikāņu nodibinājuma.
Un kā pieņemt to, ka vairāk nekā trešdaļa deputātu papildus saņem tūkstošiem eiro un vairāk kalpo privātajām interesēm, nevis vēlētājiem? Uzticība ir grauta, un mums tā ir jāatjauno. Mēs vēlamies ētiku, nevis naudu!" teica Ubrī.
Savukārt sociāldemokrāts no Vācijas Tīmo Vēlkens iestājās par vienādiem noteikumiem visām Eiropas Savienības iestādēm. "Kas ir augstākā vērtībā, ko mēs kā politiķi varam teikt, kas mums tā ir? Tā ir uzticēšanās no Eiropas Savienības iedzīvotāju puses mūsu institūcijām. Uzticēšanās, ka mēs šeit lemsim pēc labākās sirdsapziņas, nevis pēc interešu konflikta. Tāpēc ir ārkārtīgi svarīgi, lai visām Eiropas Savienības iestādēm būtu vienādas normas. Nevar būt tā, ka mums ir atšķirīgi rīcības kodeksi un atšķirīgs caurskatāmības līmenis."
Daļa uzskata, ka jāsper radikāli soļi
Bet ir arī tie, kuri domā, ka ir jāsper vēl radikālāki soļi.
"Mēs piedāvājam ierobežot deputātu papildu ienākumus līdz 15% no tās summas, ko deputāti saņem no nodokļu maksātājiem. Manuprāt, ja deputāti papildu darbos nopelna pārāk daudz, tad veidojas liels interešu konflikta risks, proti, ka viņi strādā nevis iedzīvotāju, bet gan kādu uzņēmumu vai interešu grupu vārdā," sacīja Zaļās grupas deputāts no Vācijas Daniels Freinds. Viņš uzskata, ka ienākumu apmēra - nevis nodarbošanās veidu – ierobežošana būtu veiksmīgākais risinājums.
"Tas neskar ienākumus no kapitāldaļām, īres vai autoratlīdzībām. Piemēram, nav nekādu problēmu, ja kāds uzraksta ļoti veiksmīgu grāmatu un saņem no tās ienākumus.
Mēs gribam izvairīties no tā, ka deputātam ir pastāvīga papildu darbavieta, kas nes ienākumus," skaidroja Freinds.
"Es uzskatu, ka tā ir daļa no viņu pamatpienākumiem, par kuriem jau maksā Eiropas nodokļu maksātāji. Ir pieņemami, ja kāds nosedz deputātam ceļa izdevumus uz konferences norises vietu un viesnīcas numuriņu, ja pasākums notiek vakarā, bet neviens nedrīkstētu maksāt par uzstāšanos kā tādu. Runāt par savu darbu ir daļa no deputāta pienākumiem," teica Zaļās grupas deputāts.
Tomēr pagaidām šī deputāta iesniegtā iecere nav guvusi plašu atsaucību. "Pašlaik daži desmiti deputātu ir parakstījuši šo priekšlikumu. Bet ir skaidrs, ka mēs vēl neesam tuvu vairākumam. Tas parāda, ka daži no deputātiem, kuri kritizēja Gulāru, nebūt nav tik entuziasma pilni, kad runa ir par noteikumu maiņu, kas skars viņus."
Uz nepilnībām norāda arī Eiropas Revīzijas palāta
Līdzīgu kritiku par pašreizējās sistēmas nepilnībām pauž arī Eiropas Revīzijas palāta.
Šogad veiktajā pārbaudē revidenti ir secinājuši, ka pret EP deputātiem tiek izvirzītas krietni vājākas prasības nekā pret Eiropas Savienības komisāriem vai pret Eiropadomes vadītāju.
Arī Revīzijas palāta norāda, ka deputātu finanšu deklarāciju saturs netiek pārbaudīts pēc būtības. Tādēļ neesot iespējams laicīgi un pienācīgi novērtēt interešu konflikta riskus. Tāpat deputātiem nav liegts jau nākamajā dienā pēc mandāta nolikšanas uzsākt darbu kādā lobēšanas kantorī. Līdz ar to pastāv risks, ka šīs iestādes var piesolīt deputātiem ienesīgus amatus pēc politiskās karjeras apmaiņā pret atbalstu viena vai otra likuma pieņemšanā.
Var secināt, ka pašreiz spēkā esošie EP noteikumi neliedz deputātiem gūt papildu ienākumus. Vairāki no viņiem arī izvēlas to darīt. Gandrīz vienīgais šobrīd spēkā esošais ierobežojums ir, ka deputāti nedrīkst vienlaikus būt par lobistiem, proti, saņemt naudu no kādām interešu grupām par viņu ideju iedzīvināšanu likumos.
Turpretī Saeimas deputātiem Latvijā ir noteikti krietni bargāki ierobežojumi. Pašlaik nešķiet, ka EP deputātu vairākums būtu gatavi domāt par ko līdzīgu. Tomēr neatkarīgās ētikas iestādes izveide, kas uzraudzītu deputātu darbu, ir visai ticams solis. To atbalsta vairākas politiskās grupas, kā arī Francijas prezidents Makrons.
