Pasaules panorāma

Cīņa par Polijas tieslietu sistēmu

Pasaules panorāma

Eiropa 2018: noslēgtās programmas un atklātās problēmas

Kā pasaule nonāca līdz ANO migrācijas paktam?

Marakešā apstiprināts viedokļu vētru izraisījušais ANO migrācijas pakts. ANO ģenerālsekretārs to nosauca par ceļa karti ciešanu un haosa mazināšanai. ASV prezidenta Trampa administrācija - par nelegālajai imigrācijai pārāk iztapīgu dokumentu, kurā nav saprasts, ka labi pārvaldītai  migrācijai ir jāsākas un jābeidzas tikai ar efektīvu robežkontroli. Kā pasaule nonāca līdz šim paktam?

2015. gadā, saasinoties militārajam konfliktam Sīrijā, Eiropa pieredzēja lielāko bēgļu plūsmu pēdējos gados - no Ziemeļāfrikas un Tuvajiem Austrumiem Eiropā nonāca vairāk nekā viens miljons bēgļu. Toreiz vislielāko spiedienu izjuta Grieķijas un Itālijas salas Vidusjūrā. Taču kopš 2015. gada migrantu skaits ir mazinājies - gadu vēlāk Eiropā nonāca vairāk nekā 360 tūkstoši, bet pērn - 172 tūkstoši. Arī šogad, ja nenotiks nekas ārkārtējs, migrantu skaits būs samazinājies. 

Vislielāko migrantu slogu Eiropā joprojām uzņem Vidusjūras valstis. Spānija šogad uzņēmusi vairāk nekā 61 000, Grieķija 30 000, bet Itālija 23 000 migrantu. Arī nelielās Vidusjūras salu valstis Malta un Kipra uzņēmušas attiecīgi 1182 un 459 migrantus.  

Tomēr globālā mērogā ir vairākas citas migrantu krīzes, kurās jārunā par miljoniem bēgļu. Piemēram, ASV jau ilgstoši cīnās ar nelegālajiem imigrantiem, kuri bēg no tādām Centrālamerikas un Dienvidamerikas valstīm kā Gvatemala, Salvadora, kā arī Venecuēla, no kuras vien, bēgot no ekonomiskās krīzes, uz citām valstīm pārcēlušies vairāk nekā divi miljoni cilvēku. 

Vissmagākā situācija ir Āfrikā - tieši no turienes nāk visvairāk bēgļu. No konfliktiem un islāmistu grupējuma "Boko Haram" izrēķināšanās Nigērijā bēgļu gaitās devušies gandrīz divi miljoni cilvēku. Vēl miljoni cilvēku bēg no konfliktu plosītajām Somālijas, Centrālāfrikas Republikas un Kongo uz kaimiņvalstīm 

Pēc ANO aprēķiniem, Āzijā reģistrēti vairāk nekā 3,5 miljoni bēgļu. Lielākā daļa no tiem ir no Afganistānas un Mjanmas, kuri bēg no konfliktiem un etniskās tīrīšanas uz kaimiņvalstīm.

Ņemot vērā satraucošos skaitļus, ANO Bēgļu aģentūra pagājušajā gadā sāka sarunas par migrācijas paktu. Tā galvenie uzdevumi - palīdzēt migrantiem saņemt aizsardzību, pamatpakalpojumus jaunajā mītnes zemē, kā arī droši atgriezties dzimtenē. Šajā paktā tiek runāts arī par dažādu diskriminācijas formu, ksenofobijas un naida apkarošanu pret migrantiem. ANO vienošanās paredz 23 uzdevumus, kas ļautu pavērt ceļu legālai migrācijai un uzlabot vairāk nekā 250 miljonu cilvēku dzīves.

"Esmu pārliecināts, ka pakts ļaus labāk sadarboties, migrantu jaunās mītnes zemes saņems lielākas investīcijas viņu atbalstam. Migranti saņems cilvēka cienīgus dzīves apstākļus, kā arī – agri vai vēlu varēs atgriezties savā dzimtenē. Starptautiska sadarbība migrācijas jomā ļaus atrisināt vairākas būtiskas problēmas daudzās pasaules valstīs!" ANO dokumenta apstiprināšanas samitā teica ANO ģenerālsekretārs Antoniu Gutērrešs.

Migrācijas pakts tika pabeigts jūlijā, un to atbalstīja 192 pasaules valstis. Tomēr vairāk nekā 10 pasaules valstis, galvenokārt, no Eiropas, piemēram, Austrija, Bulgārija, Čehija, Itālija, Ungārija un Polija noraidīja šo paktu. Pēc asām debatēm arī Latvijas parlaments pieņēma rezolūciju, aicinot valdību nepievienoties migrācijas paktam. Savukārt Beļģijā migrācijas pakts radīja valdības krīzi, to atstājot trim flāmu nacionālistu ministriem.

Lai gan  ANO migrācijas pakts nav juridiski saistošs, vairāku valstu politiķi uzskata, ka tas ļaus ANO uzspiest imigrāciju valstīm pret tās gribu. ANO šādus pārmetumus kategoriski noraidījusi.

Gutērrešs arī paudis cerību, ka tās valstis, kuras nav pievienojušās paktam, savu nostāju tomēr mainīs un vēlāk parakstīs šo dokumentu.

Pasaulē
Ziņas
Jaunākie
Interesanti