Krievijas valsts televīzijas kanālos situācija Ukrainas austrumos – bruņošanās un valstu līderu sarunas – ir uzmanības centrā jau kādu laiku. Tikai ne jau Krievija grasītos kādam uzbrukt, kā citur tiek apgalvots. Tā esot Rietumu sacelta histērija. Tieši Ukraina, kurai aiz muguras stāv ASV un NATO, gatavo provokācijas pret separātistu reģioniem – šāds vēstījums caurvij Kremļa kanālu ziņu izlaidumus.
"Krievijas prezidenta paziņojumi bija visasākie pēdējos mēnešos. Tik ļoti ir nokaitēta situācija, un ne jau Krievijas dēļ!"
enerģiski vēstīja kanāla "Rossija 1" raidījumā "Maskava. Kremlis. Putins", atspoguļojot Krievijas prezidenta Vladimira Putina tikšanos ar Francijas prezidentu Emanuelu Makronu. Raidījums, kas ir tāda kā Putina nedēļas notikumu hronika, apgalvoja, ka pašreizējā krīze nav sākusies ar Krimas aneksiju, kā to pasniedz rietumvalstis, bet tādēļ, ka Krievija ilgi netika uzklausīta.
Nepārtraukti raidījumos atgādina Krievijas nesen izvirzītās drošības garantijas: NATO nepaplašināšanos; alianses atkāpšanos līdz 1997. gada robežām; uzbrukuma ieroču neizvietošanu tuvu Krievijai. Kremļa kanāli visu laiku vaino Kijevu par atteikšanos noregulēt konfliktu Krievijas atbalstīto separātistu rajonos Ukrainas austrumos Doneckā un Luhanskā. Taču ne vārda par to, ka Krievija nepilda savu tā saukto Minskas vienošanos daļu.
150 tūkstošu Krievijas karavīru savilkšanu visapkārt Ukrainai telekanāli īpaši neizceļ, bet, ja par to runā, tad kā par mācībām, kas ir Krievijas iekšējā darīšana. Taču tieši Krievijas armijas manevri Ukrainas pierobežā, kādi nav pieredzēti kopš Aukstā kara, ir galvenais pašreizējā saspīlējuma cēlonis.
Kremļa kontrolēto kanālu ziņās vēsta, ka Ukraina varētu kuru katru brīdi uzbrukt tā sauktajām tautas republikām Donbasā, ko faktiski kontrolē Krievija. To raidījumos apgalvo prokrievisko separātistu līderi, kuri regulāri tiek intervēti.
Piemēram, tā sauktās Doneckas tautas republikas (DTR) milicijas pārstāvis Eduards Basurins nedēļas sākumā sacīja, ka Ukrainas spēku ģenerālštābs jau ir sagatavojis plānu iebrukumam republiku teritorijās: "Ukraina zem miera lozungiem gatavojas reālam karam." Tās pašas "republikas" priekšsēdētājs Deniss Pušiļins kanālam RT pauda, ka reaģēs atbilstoši situācijai, bet "neizslēdzam palīdzības lūgšanu Krievijas Federācijai."
Piektdien tas pats Pušiļins un otras "tautas republikas" Luhanskas līderis videouzrunā paziņoja par cilvēku evakuāciju no Donbasa uz Krieviju, jo Ukraiņu apšaudes kļuvušas intensīvākas. Šo abu video dati atklāja, ka paziņojumi ierakstīti jau divas dienas agrāk, kas liecina par kāda iepriekš uzrakstīta scenārija izspēli.
Vēl viens pierādījums versijai, ka Krievija cenšas saasināt situāciju, lai radītu ieganstu karadarbībai, ir piektdien Doneckā uzspridzinātā automašīna UAZ.
Acīgi sociālo tīklu lietotāji pamanīja, ka vecajam "bobikam" bija pieskrūvēta numura zīme no Doneckas milicijas šefa daudz dārgākas apvidus automašīnas, acīmredzot, lai demonstrētu, ka tas bijis atentāts pret viņu, bet nav gribējuši tik dārgu džipu spridzināt. Dienu vēlāk Krievijas TV jau intervēja "ukraiņu spiegu", kurš palīdzējis organizēt šo diversiju.
Krievijas valsts mediju situācijas atainojumā plecu pie pleca ar ukraiņiem provokāciju gatavošanā piedalās amerikāņu, britu un poļu algotņi. Aizvadītā gada nogalē arī Krievijas aizsardzības ministrs Sergejs Šoigu ziņoja kolēģiem, ka ASV gatavo provokācijas ar ķīmiskajiem ieročiem. ASV noliedza šos izteikumus kopā ar virkni citu Krievijas apgalvojumu.
Šonedēļ izcēlās apšaudes Ukrainas austrumos, kuru atskaņas sadzirdēja visā pasaulē. Artilērija trāpīja arī bērnudārzam. Lai gan sākumā atsevišķos "Telegram" kanālos to mēģināja pierakstīt Ukrainai, vēlāk bija skaidrs, ka dārziņš atrodas Ukrainas kontrolētajā daļā un šāvuši prokrieviskie kaujinieki. Lai gan Kremļa mediji, atsaucoties uz prokrieviskajiem kaujiniekiem, attīstīja stāstu, ka caurumu sienā nemaz nevarēja izšaut Luhanskas separātisti, interneta izmeklējošās komandas "Bellingacat" dibinātājs un citi noteica, ka šauts tieši no dienvidiem – tātad no Krievijas atbalstīto separātistu puses.
Stāsti par Ukrainu kā potenciālo iebrucēju Kremļa kanālos tiek paspilgtināti ar miermīlīgo iedzīvotāju ciešanām.
Pērn novembrī un arī šonedēļ rādīja sižetus par Donbasā it kā atklātajiem masu kapiem, notiekošo saucot par "genocīdu" pret krieviem. Šo vārdu vairākkārt lietojis arī Putins. "Mūsu vērtējumā, tas, kas šobrīd notiek Donbasā, ir genocīds," sacīja Putins preses konferencē ar Vācijas kancleru Olafu Šolcu.
Rietumvalstis šos izteikumus nosaukušas par nepamatotiem un uzskata par iegansta radīšanu kara sākšanai.
NATO stratēģiskās komunikācijas centra direktors Jānis Sārts uzskata, ka Krievijas televīzijas kanālos var redzēt iedīgļus tam, ko sauc par "casus belli", proti, attaisnojumu kara sākšanai. Taču, viņaprāt, nav sasniegts tāds līmenis, lai Krievijas sabiedrība to pilnībā akceptētu.
""Casus belli" var uzburt, kā mēs zinām no vēstures, no zila gaisa, bet vairāk es runāju par Krievijas iedzīvotāju pārliecināšanu, ka tā ir laba doma iet un šaut ukraiņus daudz lielākā apjomā, nekā tas notiek šobrīd pie Donbasa. Un tas, manuprāt, vēl nav noticis, un to vispār būtu grūti izdarīt, jo tas mentālais lēciens būtu pamatīgs. Es neteiktu, ka viņi to nav gatavi darīt, bet tas būtu ļoti grūti," secinājis Sārts.
Lai gan daudzi gribēja uzelpot pēc Krievijas amatpersonu paziņojumiem nedēļas pirmajā pusē, ka diplomātiskās iespējas nav izsmeltas un karavīri no mācībām atgriezīsies savās bāzēs, dabā bruņoto vienību atkāpšanās nav jūtama.
