Taksistu protesti Ņujorkā
Pie Ņujorkas pilsētas domes protestē taksometra šoferi. Viņi prasa Ņujorkas vadībai spert soļus, lai atbrīvotu taksistus no milzīgiem parādiem par braukšanas licenču iegādi.
"Vidējais parāds par licenci ir 550 tūkstoši dolāru. Iedomājieties, ka 75 gadus vecam šoferim ir 550 tūkstošus dolāru parāds! Tas ir ļoti daudz. To nav iespējams atmaksāt. Man ir 37 gadi, un pat es visas dzīves laikā nespētu atmaksāt tik milzīgu parādu," sacīja protestētājs.
Viņš nāk no organizācijas ar nosaukumu ''Ņujorkas taksometru darbinieku alianse''. Vīrietis stāsta, ka daudzi šoferi ir izmisuši un tādēļ kopš 2016. gada deviņi ir izdarījuši pašnāvību.
"Diemžēl es pazinu vienu no tiem, kas izdarīja pašnāvību. Tas lielā mērā ir iemesls, kas pamudināja mani iesaistīties šajos protestos. Daudzi nesaprot, kādu ietekmi šī situācija atstāj uz cilvēkiem. Viņi jūt, ka viņiem ļoti ātri tiek atņemts amerikāņu sapnis.
Tās amatpersonas, kas atļāva ienākt "Uber" un "Lift", vēlāk sāka strādāt šajās kompānijās. Tas ir stāsts par dziļu korupciju," sacīja protestētājs.
Kad pavasara beigās Ņujorkas ielās sāka parādīties arvien vairāk dzelteno taksometru, daudzos medijos tas tika pasniegts kā pazīme tam, ka dzīve pilsētā pamazām atgriežas. Tomēr taksisti saka, ka, lai arī daudzi izprot viņu situāciju un pauž atbalstu, taustāmas palīdzības no Ņujorkas pilsētas vadības pašlaik nav.
Domstarpības par investīcijām
Pārmaiņas gaida arī daudzi citi amerikāņi, kuri prezidenta vēlēšanās balsoja par Džo Baidenu. Priekšvēlēšanu kampaņas laikā viņš nāca klajā ar ļoti plašu rīcības plānu. Tomēr to īstenot nemaz nav tik viegli. Viens no solījumiem ir ieguldījumi infrastruktūrā un zaļajās tehnoloģijās.
Pēc Otrā pasaules kara ASV izveidoja plašu lielceļu tīklu un citu infrastruktūru. Tomēr vēlāk investīcijas krietni saruka. Par to domnīcas "Starptautisko attiecību padome" rīkotajā diskusijā runāja tās eksperte Heidi Kribo-Redakera.
"Te runa ir ne tikai par ASV konkurētspēju un iespēju beidzot izdarīt kaut ko ļoti, ļoti lielu un nozīmīgu šajā izšķirīgajā brīdī, bet arī par Ķīnu. Tādēļ tam ir plašs abu partiju atbalsts, jo mēs runājam par konkurētspēju salīdzinājumā ar Ķīnu un par mūsu spēju paveikt kaut ko nozīmīgu," sacīja Kribo-Redakera.
Nauda ir nepieciešama arī daudzām citām vajadzībām – bērnudārziem, veco ļaužu pansionātiem, veselības aprūpei un citu priekšvēlēšanu solījumu izpildei. Bet nebūt ne visiem pašlaik valdošās Demokrātiskās partijas politiķiem ir līdzīgs skatījums uz to, kas un kā būtu jādara.
Progresīvais spārns pieprasa vēl lielākas investīcijas, nekā paredzēts tagad, savukārt mērenais atzars uztraucās, ka tēriņi jau tagad ir pārāk vērienīgi.
Par nespēju vienoties Demokrātiskās partijas politiķus publiski sāka kritizēt pat tie mediji, kas parasti šo partiju atbalsta. Šī strīda iznākums lielā mērā varētu izšķirt, cik daudz Baidens varēs paveikt savas prezidentūras laikā, jo jau nākamgad varētu mainīties spēku samērs Kongresā.
Ko domā ASV latvieši
Pandēmija, vakcinācija, ekonomika, migrācija – visi šie jautājumi nodarbina arī Amerikas latviešus. Latvijas Radio devās uz latviešu skolu Ņūdžersijas štatā pusotras stundas braucienā no Ņujorkas, kur notika saviesīgs pasākums par godu Valsts prezidenta Egila Levita vizītei.
Vaicāta, cik Amerikā ir bijis veiksmīgs aizvadītais gads, Māra Ziediņa sacīja: "Es domāju, ka nav bijis pārāk labs, jo pandēmija sajauca lietas. Tā afgāņu lieta pilnīga traka bija, ko Baidens izdarīja. Es nepiekrītu viņam ne pie kā no tā. Daudzi cilvēki domā tāpat kā es. Kādas būs sekas tam, mēs vēl neviens nezinām."
Pandēmija un amerikāņu sabiedrības polarizācija pavīd visās sarunās. Tas uztrauc arī Juri Bļodnieku. "Es esmu republikānis, bet es neuzskatu, ka Tramps ir republikānis. Man viņš ļoti nepatika kā mūsu valsts galva. Es domāju, ka viņš pieņēma bezatbildīgus lēmumus un bezatbildīgi rīkojās. Viņš nerīkojās kā republikānis. Es par Baidenu neesmu milzīgā sajūsmā, bet vismaz viņam ir normāla prezidenta uzvedība un darbība.”
Laura Vilsone-Maiksnere sacīja, ka atšķirīgi viedokļi par vakcināciju un politiku valda arī Ņūdžersijas latviešu kopienā. Tomēr tiek mēģināts tos pārvarēt. Savukārt par Baidena darba rezultātiem vēl esot pāragri spriest.
"Manuprāt, ir ļoti grūti izvērtēt. Vēl ir bijis ļoti mazs laiks, un arī ļoti strauji citas jaunas lietas ir notikušas: tikko no Afganistānas Amerika izgāja ārā, tikko krīzes un no Haiti tagad daudzi nāk bēgļi. Manuprāt, vēl ir par agru [vērtēt].
Ir cilvēki, kas ļoti uzticas Trampam, ir cilvēki, kas ļoti uzticas Baidenam. Ir cilvēki, kam nepatīk Baidens, ir cilvēki, kam nepatīk Tramps.
Manuprāt, ir svarīgi būt tolerantiem un neuzspiest savu viedokli kā vienīgo. Manuprāt, ir jāieklausās vienam otrā. Es netaisos ļoti uzspiest kādam savu viedokli. Es respektēju to, ka citiem ir savs," norādīja Vilsone-Maiksere.
Bet Mārtiņš Putenis ar Baidena izvēlēto kursu kopumā ir apmierināts. "Manuprāt, kopumā ir bijuši vairāki valdības priekšlikumi un iniciatīvas, kas ir pareizas, sekmīgas un pozitīvas. Bet ir arī skaidrs, ka daudzi cilvēki vienkārši noraida valdības iniciatīvas. Viņi pastāv par personīgo brīvību un jūtas, ka tā brīvība ir ierobežota, ka viņiem vajadzētu būt izvēlei šādos jautājumos. Es skatos uz satiksmes likumiem un, ja kurš katrs domātu, ka viņam ir izvēle braukt cauri, kad ir sarkana uguns, tad posts tikai rastos. Tā kā man nav milzīgas simpātijas tam viedoklim."
Šķiet, ka dominējošā viedokļa par to, vai ASV attīstās pareizajā virzienā, pašlaik nav nedz aptaujāto Amerikas latviešu vidū, nedz arī sabiedrībā kopumā. Daudzi ir satraukti par problēmām, bet saredz tām atšķirīgu risinājumu. Nākot pie varas, Baidens solīja satuvināt amerikāņus. Šis uzdevums viņam noteikti vēl ir priekšā.
