Nākamo Lietuvas valdību, visticamāk, vadīs Zemnieku un Zaļo savienības pārstāvis. Svētdien notikušajā vēlēšanu otrajā kārtā, kad parlamentā tika ievēlēti deputāti no vienmandāta vēlēšanu apgabaliem, šīs partijas kandidāti ir spējuši apsteigt savus tuvākos sāncenšus no sociāldemokrātiem un konservatīvajiem.
Līdz ar to kopumā Zemnieku un Zaļo savienība ir ieguvusi 54 vietas Lietuvas Seimā, lai gan vēl divi deputāti, kuri balotējās kā neatkarīgie, sevi pieskaita pie ZZS. Pirmajā vēlēšanu kārtā, kad parlamentā tika ievēlēti deputāti no partiju sarakstiem, nelielu pārsvaru guva bijušā Eiropas Parlamenta (EP) deputāta Gabrieļa Landsberģa vadītā Tēvzemes savienība.
Tuvākajā laikā Lietuvas prezidente Daļa Grībauskaite sāks konsultācijas ar parlamentā ievēlētajām partijām. Tomēr Zemnieku un Zaļo līderis Ramūns Karbauskis ir pārliecināts, ka tieši viņi vadīs nākamo valdību. Karbauskis gan negrasās ieņemt premjera krēslu.
Partijas priekšsēdētājs vairākkārt ir norādījis, ka šajā amatā labprāt gribētu redzēt kādreizējo policijas priekšnieku un bijušo iekšlietu ministru Sauļu Skverneli.
Karbauskis šonedēļ paudis pārliecību, ka Lietuvai noderētu plaša koalīcija, kurā viņa partija varētu apvienoties ar "tēvzemiešiem" un sociāldemokrātiem, savukārt liberāļus viņam koalīcijā būtu grūti iedomāties.
Tikmēr Skvernelis nav noskaņots tik kategoriski: "Ir politiskās partijas, kuras paziņojušas par vēlmi veikt reformas valstī, īpaši laikā, kad saskaramies ar demogrāfiskām izmaiņām un nabadzību. Ja tie nav tikai vārdi, noteikti ir iespēja vienoties un strādāt kopā."
Karbauski daudzi uzskata par pretrunīgu figūru un dēvē par lietuviešu Kačiņski, kas rada šaubas par partijas spēju saglabāt vienotību. “Mēs redzam divus pilnīgi dažādus cilvēkus. Sauļus Skvernelis runā par mērķiem, kuri ir jāsasniedz, lietām, kurās var vai nevar piekāpties. Turpretī Karbauskis jau no pirmajām dienām izvirza prasības un novelk sarkanās līnijas,” pauda Landsberģis.
Tāpat reizēm tiek pieminēta arī Broņa Ropes kandidatūra. Viņš šobrīd ir Eiropas Parlamenta deputāts un strādā Zaļo grupā.
Kā pirmos uz sarunām par jaunās valdības veidošanu Lietuvas Zemnieku un Zaļo savienība ir solījusi aicināt Landsberģa vadīto Tēvzemes savienību. Šī partija ir ieguvusi otro labāko rezultātu, proti 31 deputāta mandātu.
Tomēr ir paredzams, ka sarunas par šādas koalīcijas veidošanu nebūs vienkāršas. Abu partiju pārstāvji priekšvēlēšanu cīņas laikā ir apmainījušies ar asiem izteikumiem un pat ar personīgiem aizvainojumiem. Karbauskis ir pārmetis Landsberģim pieredzes trūkumu lielajā politikā un vēlēšanu dienā ir sacījis, ka Landsberģim pēc pēdējām priekšvēlēšanu debatēm, acīmredzot, esot nodarīta morāla trauma.
Tāpat netiek izslēgts, ka jauno koalīciju veidos "zemnieki" kopā ar līdz šim pie varas esošajiem sociāldemokrātiem, lai gan viņi ir saņēmuši tikai 17 vietas jaunajā Seima sasaukumā.
Landsberģis ir pieprasījis, lai ZZS vispirms izvēlētos, vai tā vēlas veidot valdību ar labējiem vai ar kreisajiem, nevis vienlaicīgi runātu ar abiem politiskajiem spēkiem. Tāpat viņš grib, lai sarunas ar iespējamajiem mazajiem koalīcijas partneriem abas partijas veiktu kopā.
Tajā pašā laikā Landsberģis jau ir publiski atvainojies par to, ka Tēvzemes savienība nav ieguvusi gaidīto uzvaru. Tomēr pamest partijas priekšsēdētāja amatu viņš negrasās, sakot, ka viņa darbs tiks izvērtēts nākamgad gaidāmajā partijas kongresā.
Ziņots, ka naktī uz pirmdienu, 24.oktobri Karbauskis solīja jaunu valdību izveidot 10 dienās. Svētdien notikušajā Seima vēlēšanu otrajā kārtā bija jāsadala 68 deputātu mandāti vienmandāta apgabalos.
Pirmajā kārtā vislielāko vēlētāju atbalstu arī guva Zemnieku un zaļo savienība. Mazliet mazāk vēlētāju atbalsts bija Tēvzemes savienībai, savukārt pašreizējā premjera Aļģirda Butkeviča vadītie sociāldemokrāti palika trešajā vietā. Tāpat Seimā būs pārstāvēta arī Viļņas mēra Remiģija Šimašus opozīcijā esošā Liberāļu kustība un citas partijas.
Lietuvas Seimā pavisam ir 141 deputāts. 70 parlamenta locekļi tiek ievēlēti daudzmandātu apgabalā pēc partiju sarakstiem, bet 71 - vienmandāta apgabalos. Trijos no tiem jaunā Seima deputāti ievēlēti jau pirmajā kārtā, jo ieguvuši vairāk nekā pusi balsu, bet vēl 68 apgabalos par parlamenta deputāta mandātu sacentās katrā pa diviem kandidātiem, kuri pirmajā kārtā ieguvuši visvairāk balsu.
