Eiroparlamenta deputātiem ir imunitāte, bet tā īsti viņus pasargā tikai vienā situācijā. Eiroparlamenta procedūra paredz, ka valsts attiecīgās tiesībsargājošās iestādes var lūgt Eiroparlamentu atcelt imunitāti Eiroparlamenta deputātam, kas izdarījis pārkāpumu dalībvalsts teritorijā – līdzīgi kā tas ir nacionālajā parlamentā.
Šo vispirms izskata EP Juridiskā komiteja, tā arī uzaicina un aiz slēgtām durvīm uzklausa pašu deputātu un tad iesaka, kā Eiroparlamentam plenārsēdes laikā par to jābalso. Ir jābūt vienkāršam vairākumam – “par” jānobalso pusei no klātesošajiem deputātiem.
Teju vienmēr Eiroparlaments nobalso par deputāta izdošanu, piemēram, kriminālvajāšanai. Mandātu gan deputāts saglabā. Šādi gadījumi ir salīdzinoši bieži, un dažreiz deputāti arī paši vēlas, lai viņu imunitāte tiktu atcelta, lai nekavētu izmeklēšanu.
Ir divas mazliet specifiskākas situācijas. Ja EP deputāts tiek pieķerts nozieguma brīdī, tad viņš nevar piesaukt savu imunitāti.
Un, ja pret deputātu vēršas par to, ko viņš ir teicis savā EP deputāta kapacitātē vai kā ir balsojis, tad parlamentā Juridiskā komiteja var parlamentam ieteikt neatcelt šī deputāta imunitāti. Proti, šī ir vienīgā situācija, kad Eiroparlamenta deputātu imunitāte var pasargāt – ja tiesībsargājošās iestādes vēršas pret viņu saistībā ar viņa profesionālo darbību, viņa teikto vai balsojumu Eiroparlamentā.
