Kā e-Igaunija tika galā ar Covid-19 krīzi

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 3 gadiem.

Igaunija izveidojusi vienu no attīstītākajām digitālajām valstīm pasaulē vēl ilgi pirms pandēmijas. Valstī jau sen ir elektroniskā balsošana, tiešsaistes mācības skolās, digitalizēta veselības aprūpe. Krīzes laikā šīs investīcijas atmaksājušās ar uzviju, jo Covid-19 netraucēja sniegt valsts digitālos pakalpojumus.

Igaunijas panākumu noslēpums ir publiskajā un privātajā partnerībā un pilsoņu uzticībā valsts iestādēm. Iedzīvotāji pieņēma digitālo revolūciju, jo tā bija caurskatāma, taisnīga un izdevīga visiem, norāda Pasaules ekonomikas foruma (World Economic Forum, WEF) eksperti. WEF portālā publicētajā rakstā autori analizē priekšnoteikumus un veiktos pasākumus, kas nodrošināja pandēmijas veiksmīgu ierobežošanu Igaunijā.

Marta vidū Igaunijas valdība izsludināja valstī ārkārtējo situāciju, slēdza robežas un noteica koronavīrusa izplatīšanās ierobežošanas pasākumus. Tolaik daudzām valstīm nācās steidzami risināt problēmas, kas bija saistītas ar skolu slēgšanu un traucējumiem vitāli svarīgu pakalpojumu sniegšanā. Savukārt Igaunija vienkārši turpināja izmantot jau labi darbojošos digitālo infrastruktūru, kas šajā valstī attīstīta desmitgadēm. 2020. gada sākumā valstī pastāvēja plašs tiešsaistes pakalpojumu spektrs. Vēl svarīgāk ir tas, ka iedzīvotāji zināja, kā tiem piekļūt un prata tos izmantot. Pēc ierobežošanas pasākumu ieviešanas daudzi pakalpojumi joprojām tika sniegti iepriekšējā režīmā, citi tika ātri piemēroti jaunajai situācijai.

E-valsts steidz palīgā

Laikā, kad bija spēkā stingrie ierobežojumi, Igaunijā tiešsaistē bija pieejami 99% valsts pakalpojumu. Iespēja noformēt dokumentus tiešsaistē ir daudzām procedūrām, tādām kā uzņēmumu un nekustamo īpašumu reģistrēšana tiešsaistē vai pieteikuma iesniegšana sociālā pabalsta saņemšanai. Daži pabalsti, tostarp ģimenēm, tiek piešķirti automātiski, piemēram, pēc bērna piedzimšanas un reģistrēšanas.

Digitālās medicīniskās kartes un elektroniskās receptes atbrīvoja laiku un resursus cīņai ar pandēmiju. Plaši izplatītie bezkontakta tehnoloģiskie risinājumi samazinājuši iespējamību inficēties sabiedriskās vietās.

Igaunija viena no pirmajām sāka ieviest digitālo personas identifikāciju. Oficiālie dokumenti tiek apstiprināti ar digitālo zīmogu, un fiziskās personas var elektroniski parakstīties. Pēc Igaunijas likumiem, digitālajām versijām ir tāds pats spēks kā “fiziskajiem” zīmogiem vai parakstiem.

Igaunijas valdība ar entuziasmu atbalstīja digitalizāciju. Vēl pirms krīzes Ministru kabinets varēja rīkot sēdes tiešsaistē. 2019. gada parlamenta vēlēšanās 43,8% balsu tika nodotas elektroniski. Aprīļa sākumā valdība rīkoja tiešsaistes hakatonu, lai izstrādātu risinājumus saistībā ar Covid-19 izraisīto krīzi un rastu idejas dzīvei “pēckovida” pasaulē. Rezultātā tika izstrādāts automatizēts serviss ar pandēmiju saistītajiem jautājumiem un platforma, ar kuras palīdzību tiek meklēti brīvprātīgie, kas palīdzētu cilvēkiem, kuriem vajadzīga praktiska palīdzība. 

Virtuālā skola

Igaunijā 87% skolu jau pirms pandēmijas izmantoja elektroniskos risinājumus. Igaunijas skolotājiem tiek mācītas prasmes, kas nepieciešamas, lai mācītu skolēnus tiešsaistē, kā arī interneta drošības pamati. Valdība vēl 2015. gadā izvirzīja uzdevumu digitalizēt visus skolu mācību materiālus. Pēc Starptautiskās skolēnu novērtējuma programmas (PISA) 2018. gada testu rezultātiem Igaunija ir pirmajā vietā Eiropā. Igaunijas Izglītības ministrija šos panākumus daļēji skaidro ar valsts digitālo stratēģiju.

Bezvadu internets Igaunijā ir pieejams tikpat kā visur, un gandrīz visur tas ir bez maksas. Līdz ar septiņām citām Ziemeļeiropas valstīm Igaunija bez maksas devusi iespēju izmantot digitālās apmācības instrumentus, lai atbalstītu citu valstu izglītības sistēmas Covid-19 krīzes laikā.

Kad tika ieviesti ierobežošanas pasākumi, skolas piešķīra skolēniem datorus un planšetdatorus, lai bērni no mājām varētu piedalīties virtuālajās nodarbībās. Daudzas Igaunijas informācijas tehnoloģiju kompānijas un privātpersonas atdeva skolēniem lietotas datoriekārtas.

Šajā ziņā Igaunija atšķiras no daudzām citām valstīm, kurās pāreja uz tiešsaistes mācībām pēc klātienes mācību pārtraukšanas skolās un augstskolās kļuva par katastrofu.

Piemēram, kā liecina pētījums, Lielbritānijā pēc klātienes mācību pārtraukšanas skolās četriem no desmit skolēniem nebija iespēju uzturēt tiešus kontaktus ar skolotājiem. Arī ASV daudziem valsts skolu skolēniem ierobežošanas pasākumu laikā nebija iespējas mācīties. Tāpēc miljoniem bērnu var atpalikt skolas programmas apgūšanā, un robiem izglītībā var būt tālejošas sociālās un ekonomiskās sekas. Šajā ziņā Igaunijas piemērs ir vēl pozitīvāks un aktuālāks, norāda WEF eksperti.

Igaunijas digitālā stabilitāte attiecas arī uz augstāko izglītību. Tartu Universitāte pārgāja uz digitālo apmācību tikai vienas dienas laikā, jo digitālās tehnoloģijas un materiāli tobrīd bija jau izstrādāti un izmēģināti praksē.

Tramplīns uz nākotni

Digitālās tehnoloģijas Igaunijā neguva panākumus vienā mirklī, bet kļuva par desmitiem gadu ilgu investīciju un eksperimentu rezultātu. Un šajā gadījumā runa nav tikai par modernām tehnoloģijām, bet būtiski svarīgs faktors ir uzticība. Igaunijas iedzīvotāji uzticēja savai valdībai izveidot digitālo sistēmu, kas kalpo visiem un aizstāv visus.

Igaunijas Valsts kancelejas padomnieks digitalizācijas jautājumos Martens Kaevatss atceras valsts digitālās transformācijas pirmos gadus drīz pēc neatkarības atjaunošanas 90. gados. Tolaik pāreja uz digitālajām tehnoloģijām tika īstenota ne tikai tehniskā un ekonomiskā progresa dēļ, bet lai izveidotu efektīvu demokrātiju.

“Kad mēs 1995. gadā sākām veidot digitālo sabiedrību, mūsu mērķis bija izveidot sabiedrību ar lielu caurskatāmību, uzticamību un efektivitāti. Ar katru šī procesa soli pilsoņi sāka to aizvien vairāk novērtēt – viņi redzēja, ka šie pakalpojumi ir droši un efektīvi. Tas kļuva par būtiski svarīgu faktoru, lai lietotu visus valsts sniegtos tiešsaistes pakalpojumus,” saka Kaevatss.

Konfidencialitāte ir nostiprināta likumos un citos normatīvajos aktos. Igaunijas pilsoņi pārvalda savus personas datus, tostarp datus par veselības stāvokli, un var pārbaudīt, kurš tos skatījies. Valsts ierēdņi nevar skatīties vai izmantot šos datus bez saprātīga pamatojuma. Pilsoņi var arī bloķēt piekļuvi informācijai par savu veselības stāvokli.

Personas datu vākšana notiek pēc principa “tikai vienu reizi”: ierēdņi pieprasa informāciju, piemēram, par adreses maiņu tikai vienu reizi.

Pēc tam citas valsts iestādes iegūst šo informāciju no centralizētā reģistra, nevēršoties pie cilvēka vēl vienu reizi. Tas ir īpaši noderīgi, kad ir runa par atvieglojumiem, jo iedzīvotājiem nevajag atkārtoti aizpildīt vienus un tos pašus pieprasījumus.

Pāriešana uz digitālajām tehnoloģijām bija nevis pašmērķis, bet instruments, kurš Igaunijas iedzīvotāju dzīvi padara vienkāršāku un ērtāku. Pašreizējās krīzes apstākļos pilsoņu uzticība un valdības tālredzība atmaksājušās pilnā mērā. Bet Igaunija – tas ir ne tikai veiksmīgs digitālais projekts. Runa ir par kopīgu redzējumu, iekļaušanu, taisnīgumu un cieņu pret personas tiesībām. Šīs vērtības ir Igaunijas sociālās vienošanās pamatā, un tās turpinās darboties arī tad, kad pašreizējā krīze kļūs par pagātni, rezumē WEF eksperti.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti