Ķīna
Ķīnā valdošais komunistiskais režīms jau kopš uzliesmojuma sākuma Uhaņā īstenojis daudzus uzraudzības pasākumus, lai apturētu vīrusa izplatīšanos. Tostarp izmantojot dronus, sejas atpazīšanas kameras un mobilo telefonu monitorēšanu. Valstij piederošie mobilo sakaru operatori Uhaņas iedzīvotājiem pieprasīja personīgo informāciju, lai viņus varētu efektīvāk uzraudzīt. Šādi pasākumi nepārsteidza, jo Ķīnā jau ilgu laiku darbojas pasaulē attīstītākā iedzīvotāju izsekošanas sistēma. Tomēr daudziem ir bažas, ka jaunieviestie pasākumi paliks spēkā arī pēc epidēmijas beigām.
Covid-19 kļūstot par pandēmiju, cilvēku pārvietošanos sāk pastiprināti uzraudzīt arī citur pasaulē. Vismaz desmit valstis tagad izseko iedzīvotāju mobilo telefonu atrašanās vietas datus.
Izraēla
Piemēram, Izraēlas valdība apstiprinājusi plašu uzraudzības un izsekošanas pasākumu kopumu. Valsts iekšējās drošības dienestam vairs nav nepieciešama īpaša tiesas atļauja izsekot individuālus telefonus. Vienlaikus noteikts, ka visi savāktie dati ir jāizdzēš pēc 30 dienām. Pilsonisko tiesību aizstāvju organizācijas šo soli kritizē, bet valdība uzstāj – tas ir nepieciešams koronavīrusa ierobežošanai. Piemēram, ja persona, kurai ir koronavīruss, pārkāpj karantīnu.
Šāds incidents notika pagājušajā nedēļā – kāds vīrietis izbēga no slimnīcas, bet policija viņu atrada un aizturēja. Izraēlas iedzīvotājiem arī var pienākt īsziņas ar paziņojumu, ka, atbilstoši mobilā telefona lokācijas datiem, persona kādā brīdī atradusies tuvumā inficētam cilvēkam, tādēļ nekavējoties pašam jāizolējas.
“Līdz šim Izraēlas dienesti šo datu bāzi izmantojuši tikai terorisma apkarošanai un teroristu uzbrukumu novēršanai Izraēlā. Bet, ja būs ārkārtēji gadījumi, kad cilvēki izbēg no atrašanās slimnīcā vai karantīnas, tad mēs varam izmantot šo datu bāzi,” stāstīja Izraēlas policijas pārstāvis Mikijs Rozenfelds.
Tomēr izskan brīdinošas balsis, ka nevajadzētu pieļaut šādas prakses kļūšanai par normu. Proti, ka dati netiek izmantoti arī kādiem citiem mērķiem.
“Domāju, šādi pasākumi ir nepieciešami. Mums ir darīšana ar reālu slimību, kas apdraud Izraēlas iedzīvotāju drošību un dzīvi. Un šādā gadījumā ir pareizi apsvērt ārkārtējus pasākumus. Tajā pašā laikā mums ir jānodrošina, ka ir pienācīgs uzraudzības mehānisms, ka valdība apņemas dzēst datus, nepārkāpt cilvēku privātumu vairāk, nekā tas nepieciešams. Un, protams, šie pasākumi ir jāatceļ, kad ārkārtas periods būs beidzies,” uzsvēra Izraēlas Demokrātijas institūta vadītājs Johanans Plesners.
Eiropa
Arī epidēmijas smagi skartās Itālijas valdība vienojusies ar mobilo sakaru operatoriem apkopot anonimizētus telefonu lietotāju atrašanās vietas datus, lai tādā veidā pārliecinātos, vai sabiedrība ievēro stingro karantīnu un pārvietošanās ierobežojumus. Tāpat rīkojas Beļģija. Vācija modelē iedzīvotāju pārvietošanās ieradumus. Līdzīgu stratēģiju apsver Lielbritānija.
Arī Austrijā mobilie operatori valdībai devuši piekļuvi anonimizētiem lokācijas datiem, izmantojot tehnoloģiju, kas iepriekš izmantota, lai novērtētu apmeklētību tūristu iecienītās vietās. Valdība saka – šādi anonimizēti dati nepārkāpj personas datu aizsardzības noteikumus.
"Mēs redzam pārvietošanās intensitātes ievērojamu kritumu. Tas nozīmē, ka pilsētās un laukos cilvēki pārvietojas daudz mazāk,” pastāstīja Grācas Tehniskās universitātes pārstāvis Mihaels Ciks.
Dienvidkoreja
Dienvidkoreja spērusi vēl soli tālāk un izveidojusi publiski pieejamu karti, kurā iedzīvotāji var pārbaudīt, vai viņu ceļi nav krustojušies ar cilvēkiem, kuriem konstatēta inficēšanas ar vīrusu.
Izsekošanas dati neaprobežojas tikai ar mobilo telefonu, bet arī kredītkaršu izmantošanas datiem.
KONTEKSTS:
Pasaulē izplatoties Covid-19, Pasaules Veselības organizācija atzina, ka saslimstība sasniegusi globālās pandēmijas līmeni. Daudzās pasaules valstīs ieviesti stingri ierobežojumi - atcelti masu pasākumi, slēgtas robežas, skolas un citas iestādes.
