Lietuva
Lietuvā liela daļa koronavīrusa pacientu ārstējas ģimenes ārstu uzraudzībā. Taču pacienti pie ārsta nedodas, bet uz viņu mājām drīkst nosūtīt mobilās ārstu brigādes. Tas gan laika trūkuma dēļ notiekot ļoti reti, atzina ģimenes ārste no Kauņas Toma Kundrote.
Lietuvā ir valdības izstrādātas Covid-19 pacientu ārstēšanas vadlīnijas, pēc kurām stingri vadās arī primārās veselības aprūpes nodrošinātāji. Pēc ārstes Kundrotes pieredzes, visbiežāk Lietuvā izmanto iespēju nosūtīt Covid-19 inficētos pacientus uz rentgena izmeklējumiem, kas ļauj savlaicīgi pamanīt plaušu bojājumu un pneimonijas riskus.
“Mums ir atsevišķas klīnikas, uz kurām varam nosūtīt pacientus, kuru pašsajūta pasliktinās. Tur viņiem noņem asins analīzes un veic plaušu rentgenu. Šo izmeklējumu rezultāti ir zināmi dažu stundu laikā. Šie rezultāti pie mums nonāk veselības aprūpes elektroniskajā sistēmā. Asins analīzēs galvenais ir kontrolēt C reaktīvo proteīnu, un skatāmies asins šūnas – eritrocītus, leikocītus. Ja mēs redzam, ka rādītāji ir augstāki par normu, nosakām iekaisuma dabu, vai tā ir bakteriāla vai vīrusu infekcija, un vajadzības gadījumā izrakstām antibiotikas,” pastāstīja ģimenes ārste Kundrote.
Igaunija
Līdzīgi kā Latvijā pamatprincipi Covid-19 ārstēšanai mājās ir arī pie mūsu ziemeļu kaimiņa. Līdz ar slimnīcu piepildīšanos ar koronavīrusa pacientiem Igaunijā pieņemts lēmums – hospitalizēt tikai smagākos Covid-19 pacientus, vieglākos gadījumos atstājot slimniekus ārstēties mājās.
Tiesa, viena īpatnība iezīmējas. Kā Latvijas Televīzijai pastāstīja ģimenes ārste Trīna Perksone no Tallinas, arī Covid-19 pacienti ir gaidīti arī ģimenes ārsta kabinetā. Dienā Perksone atvēl divas stundas infekciozo pacientu apskatei, no tiem vismaz puse ir koronavīrusa pacienti.
“Ģimenes ārstu praksēs mēs parasti pārbaudām C reaktīvo proteīnu, kas mums parāda, cik liels ir iekaisums. Ja tas ir stipri paaugstināts, tad mēs mēdzam paņemt papildu analīzes, lai saprastu, vai tā cēlonis varētu būt tikai Covid-19 vai vēl kādas citas infekcijas.
To mēs darām gadījumos, kad pacienta situācija pasliktinās un viņiem noteikti jāatnāk uz mūsu praksi, lai pārbaudītos.
Katru reizi, kad mana medmāsa zvana pacientam, viņa uzdod jautājumus: kāda ir tava elpošana? kāda pašsajūta? Ja liksies, ka pacients patiešām jūtas arvien sliktāk, tad mēs viņu aicināsim pie sevis un noņemsim vajadzīgās analīzes. Šodien bija atnākuši četri Covid-19 pacienti. Tā ir daļa no ikdienas,” skaidroja Perksone.
Viņa ir arī ģimenes ārstu Covid-19 darba grupas pārstāve. Mediķe atzina, ka pašlaik ir mērķis iespējami vairāk Covid-19 pacientu ārstēt primārajā aprūpē jeb ģimenes ārstu uzraudzībā. “Ieskaitot arī uz vietas – mūsu ģimenes ārstu praksēs, jo tas samazinās to cilvēku skaitu, kam nāksies saukt “ātro palīdzību”. Situācija pašlaik ir ļoti slikta, slimnīcas ir gandrīz pilnas. Tas, ko mēs visvairāk vēlamies, lai lielākā daļa mūsu pacientu paliek ar mums – ģimenes ārstiem –, un mēs par viņiem parūpēsimies, cik ilgi vien varēsim,” sacīja Perksone.
