Kopš pandēmijas sākuma pagājuši pieci mēneši, taču atsevišķi “kovidskeptiķi” sociālajos tīklos vēl aizvien spriež par to, ka Covid-19 “nav briesmīgāka par gripu”, lai gan kopējais inficēto skaits pēc “Worldometer” datiem, pārsniedzis 5,6 miljonus un jaunā slimība jau aiznesusi vairāk nekā 340 000 dzīvību.
Vīruss ar unikālām īpašībām
Vēl marta sākumā Pasaules Veselības organizācija īpašā preses brīfingā izskaidroja galvenās atšķirības starp gripu un Covid-19 ierosinātāju.
“Tas nav ne SARS, ne MERS, tā nav arī gripa, bet unikāls vīruss ar unikālām īpašībām, kas izraisa smagāku slimību nekā sezonālā gripa. Daudzi cilvēki jau ieguvuši imunitāti pret sezonālajiem gripas celmiem, savukārt Covid-19 ir jauna vīrusu saslimšana, imunitātes pret to nav nevienam. Mirstība ar Covid-19 pašlaik ir 3,4% (salīdzinājumam – sezonālā gripa atņem dzīvību mazāk nekā 1% inficēto).
Gripas profilaksei un ārstēšanai ir vakcīnas un terapeitiskie līdzekļi, pret koronavīrusa infekciju tie vēl jāizstrādā. Un pēdējais – mēs pat nerunājam par stratēģiju izvēršanu sezonālās gripas iegrožošanai, tas vienkārši nav iespējams,” teikts paziņojumā, kas publiskots nedēļu pirms tam, kad Pasaules Veselības organizācija izsludināja jaunā koronavīrusa pandēmiju.
Ierobežošanas pasākumi izglābuši desmitiem tūkstošu potenciālo gripas upuru
Internetā populārajā jokā “Koronavīruss izārstējis visas pārējās slimības” ir daļa patiesības. Pulcēšanās, tostarp masu pasākumu aizliegumi, sociālā distancēšanās un citi ierobežojumi noveduši pie tā, ka gripas sezona Ziemeļu puslodē kļuvusi par apmēram sešām nedēļām īsāka, raksta žurnāla “Nature” portāls.
Ar sezonālo gripu pasaulē ik gadu mirst 290 tūkstoši līdz 650 tūkstoši cilvēku, tāpēc
īsāka gripas sezona teorētiski izglābusi vairākus desmitus tūkstošu dzīvību.
Iespējams, arī vairāk, – atbilstoši prognozēm aizvadītajā ziemā gripai bija jābūt vienai no skarbākajām pēdējās desmitgadēs.
Sezonālās gripas maksimums Ziemeļu puslodē parasti ir februārī, bet gripas sezona mēdz beigties maija beigās. Šis gads bija neparasts – saskaņā ar Pasaules Veselības organizācijas paziņojumu laboratorijas analīzēs apstiprināto saslimšanas ar gripu gadījumu skaits strauji sarucis aprīļa sākumā, vairākas nedēļas pēc koronavīrusa pandēmijas izsludināšanas 11. martā. Šis pasaules epidemioloģiskās uzraudzības sistēmas “FluNet” ekspertu secinājums tika izdarīts, balstoties datos, kas iegūti 150 tūkstošos laboratorijas analīžu 71 valstī.
Dati no ASV Ņujorkas štata rāda, ka gripas sezona tur beigusies piecas nedēļas agrāk, nekā ierasts. Honkongā sezonā bijusi par 63% īsāka nekā iepriekšējos piecos gados, bet nāves gadījumu skaits ar laboratorijā apstiprinātu gripu bijis par 62% mazāks nekā šī perioda vidējie rādītāji. Analoģiski dati Honkongā tika konstatēti 2003. gada SARS epidēmijas laikā, norāda “Nature”.
Hipotēzi pārbaudīs Dienvidu puslodē
Līdztekus koronavīrusa ierobežošanas pasākumiem kā galvenajam iemeslam, kura dēļ samazinās saslimstība ar gripu, iespējams vēl viens izskaidrojums –
cilvēki vienkārši baidījās iet uz poliklīniku un slimoja mājās, neiekļūstot ne gripas, ne koronavīrusa statistikā.
Pandēmija ietekmēja arī citas infekcijas slimības, apgalvots zinātniskajā darbā, kas publicēts medicīnas pētījumu portālā BMJ. Honkongā salīdzinājumā ar iepriekšējiem gadiem saslimšanas ar vējbakām gadījumu skaits samazinājies par 50% līdz 75%. Aprīlī visā pasaulē tika reģistrēti tikai 36 saslimšanas gadījumi ar masaliņām – tas ir viszemākais rādītājs kopš 2016. gada. Būtiski samazinājās arī saslimstība ar masalām. Tā kā ar šo slimību visvairāk slimo bērni, šajā gadījumā galvenā loma bija tam, ka tika atceltas mācības skolās.
Covid-19 ietekmēja arī to infekciju izplatīšanos, kas tiek nodotas dzimumceļā. Pēc ASV Viskonsinas-Milvoki Universitātes epidemioloģes Amandas Simanekas domām, tas notiek tāpēc, ka koronavīrusa ierobežošanas pasākumu dēļ ir mazāk kontaktu starp cilvēku ķermeņiem. Tomēr drīzumā var tikt novērots jauns saslimšanas ar šīm infekcijas slimībām gadījumu pieaugums, un tas būs jau esošo gadījumu diagnosticēšanas aizkavēšanās dēļ, uzskata speciāliste.
Ļoti iespējams, ka pieaugs arī saslimstība ar tuberkulozi,
jo koronavīrusa epidēmija izjauca prettuberkulozes pasākumu programmu īstenošanu. Starptautiskā organizācija “Partnerība tuberkulozes apturēšanai” (“Stop TB Partnership”) maijā publicēja prognozi, no kuras izriet, ka trīs mēnešus ilgie koronavīrusa ierobežošanas pasākumi un desmit tiem sekojošie atjaunošanās mēneši nākamajos piecos gados visā pasaulē var izraisīt 1,4 miljonus papildu nāves gadījumus ar tuberkulozi.
Gripas sezona Dienvidu puslodē tikai sākas – maksimums tur parasti ir jūlijā vai augustā. Tāpēc Covid-19 un gripas savstarpējā saistība līdz rudenim, iespējams, kļūs skaidrāka, raksta “Nature”.
