ĪSUMĀ:
- Ķīna vēlas sadarboties ar “Taliban” drošības apsvērumu dēļ.
- Eksperte: Ķīnas investīciju metode Afganistānā var arī nestrādāt pārāk veiksmīgi.
- Pakistānā “Taliban” uzvara tiek uzņemta pozitīvi.
- Pakistāna varētu būt diskusiju vieta par iekļaujošas Afganistānas valdības izveidi.
- ASV naidīgā Irāna “Taliban” uzskata par mazāko ļaunumu.
- Krievija grib “iebāzt sejā” rietumvalstīm neveiksmi Afganistānā, bet arī pati bažījas par jauno situāciju.
Afganistānā varu ieguvušo grupējumu “Taliban” ANO Drošības padome ir atzinusi par teroristiem, un tā savu viedokli var mainīt tikai tad, ja tam piekrīt visas piecas pastāvīgās dalībvalstis. Iespēja, ka Drošības padome savu viedokli varētu mainīt, gan ir ļoti minimāla. Pagaidām arī nav zināms, cik un kuras valstis varētu atzīt grupējumu “Taliban” par oficiālo Afganistānas vadību, jo juridiski tā būtu ANO rezolūcijas pārkāpšana. Taču jau tagad ir zināms, ka daudzas valstis ir izteikušas gatavību ar talibiem sadarboties.
Laikā, kad amerikāņu spēku izvešana no Afganistānas vēl tikai aizsākās un talibu panākumi vēl bija sākumposmā, grupējuma delegāciju oficiāli uzņēma Ķīnā, turklāt ļoti augstā – ārlietu ministra līmenī. Pekina ir solījusi atzīt “Taliban” par politisku spēku, neslēpjot, ka to, pirmkārt, vada drošības apsvērumi. Proti, Ķīna bažījas, ka abu valstu pierobeža varētu kļūt par atbalsta punktu uiguru separātistu kaujinieku uzbrukumiem Sindzjaņas reģionam. Talibi ir solījuši, ka Afganistānas teritorija nekļūs par kaujinieku bāzi, pretī saņemot ekonomiskā atbalsta un investīciju solījumus Afganistānas atjaunošanai.
Kā intervijā televīzijas sabiedrībai "Bloomberg" norādīja ASV bāzētā Stimsona centra Ķīnas programmas direktore Juna Suna, nenoliedzami, Ķīna saskata Afganistānā jaunas iespējas:
"Lai arī Amerikas Savienotās Valstis atradās Afganistānā 20 gadu, pēc Pekinas domām, tā ir bijusi izgāšanās. Ja Pekinai tagad būs jauna pieeja Afganistānas iekšējai nestabilitātei un ja tā vēlas gūt panākumus, tai būs nepieciešama atšķirīga pieeja. Ķīna ļoti vēlas paziņot, ka tā ir bijusi daudz veiksmīgāks un atbildīgāks aktors par ASV starptautisku krīžu risināšanā, piemēram, Afganistānā. Šāda pieeja ir balstīta uz ekonomisku loģiku, kas ir līdzīga Ķīnas un Pakistānas ekonomiskajam koridoram.
Īsāk sakot – Ķīna mēģina izmantot investīcijas un infrastruktūras projektus, lai radītu stabilizējošu efektu.
Vai Ķīna spēs aizpildīt amerikāņu atstāto tukšumu? Tas joprojām nav skaidrs. Mēs zinām, ka Afganistānas attīstību ir kavējusi iekšējā nestabilitāte, un bez politiskās stabilitātes, manuprāt, Ķīnas pieeja nebūs tik veiksmīga, cik tā vēlētos."
Analizējot talibu veiksmīgo darbību, netrūkst komentētāju, kuri norāda, ka bez Pakistānas sniegtā atbalsta, visticamāk, “Taliban” panākumi nebūtu tik strauji. Tam par pamatu ir vēsturiskā pieredze, kad Pakistāna sniedza atbalstu talibiem pirms viņu nākšanas pie varas 1996. gadā un nodrošināja patvērumu kaujiniekiem un līderiem pēc ASV iebrukuma, vienlaicīgi publiski atbalstot globālo cīņu pret terorismu.
Nedēļas sākumā visai plašu rezonansi izsauca Pakistānas premjera Imrana Hana apgalvojums, ka Afganistāna ir atbrīvojusies no verdzības važām. Šādus izteikumus, īpaši Indijas pusē, traktē kā signālu par to, ka Pakistāna beidzot ir apmierināta ar Kabulā valdošo režīmu. Tikmēr Pakistānas pastāvīgais pārstāvis Apvienoto Nāciju Organizācijā Munirs Akrams ir uzsvēris, ka tieši Pakistāna var kalpot par vietu, kur notikt diskusijām par iekļaujošas Afganistānas valdības izveidi.
"Pakistāna aktīvi cenšas veicināt iekļaujošu politisku atrisinājumu Afganistānā.
Pēc mūsu ielūguma, vairāku Afganistānas politisko partiju un grupu vadība, pārstāvot visas multietniskās grupas, izņemot puštunus, ieradās Islamabadā un tikās ar mūsu valsts vadību. Viņi ir solījuši iesaistīties sarunās ar grupējumu “Taliban”, cenšoties izveidot iekļaujošu Afganistānas valdību. Pakistāna ar viņiem un talibiem sadarbosies, lai sasniegtu šo mērķi, jo tas ir ļoti nozīmīgi mieram un stabilitātei Afganistānā," vēstīja pārstāvis.
Viena no pirmajām valstīm, kas talibu atgriešanos pie varas nosauca par ASV sakāvi un vienlaikus arī lielisku iespēju uzsākt visaptverošas un iekļaujošas miera sarunas, bija Afganistānas kaimiņos esošā Irāna. Ņemot vērā pēdējo gadu saspīlētās attiecības ar Amerikas Savienotajām Valstīm, Teherāna ar talibiem sarunu iespējas bija meklējusi jau vairākus gadus. Arī amerikāņu karabāžu aizvākšana no Afganistānas Irānai ir ļoti tīkams iznākums, turklāt talibi var tikt uzskatīti par mazāku ļaunumu.
Kā norādīja Afganistānā dzimušais politisko zinātņu profesors Amins Saikals, Irāna, visticamāk, rūpīgi vēros talibu valdības veidošanu, piemēram, to, vai un cik daudz tajā tiks pārstāvēti šiīti:
"No Irānas skatupunkta ir svarīgi, lai Kabulas valdība neatkarīgi no tā, kas tajā dominē, nav naidīga pret Irānu un nerada drošības apdraudējumus.
Vienlaikus šai valdībai būs liela loma, kontrolējot bēgļu un arī narkotiku plūsmu uz Irānu. Tāpat tai jābūt ieinteresētai risināt vairākus abu valstu starpā esošos jautājumus, piemēram, par ūdens sadali Helmandas upes baseinā. Manuprāt, tas pēc Irānas domām arī ir ļoti svarīgs jautājums."
Līdzīgi kā Ķīnas un Irānas gadījumā, aizgājušo amerikāņu atstāto tukšumu savās interesēs vēlas izmantot arī Krievija, kuras masu saziņas līdzekļos gan vienmēr ir atrodama obligātā atsauce uz to, ka grupējums “Taliban” arī Krievijā ir atzīts par teroristisku grupējumu. Tas gan netraucē Krievijas vēstniekam Kabulā tikties ar talibu pārstāvjiem un arī pašiem talibiem viesoties Krievijā.
Kā paziņojis Krievijas ārlietu ministrs Sergejs Lavrovs, Krievija jau iepriekš esot brīdinājusi, ka Rietumu demokrātiju Afganistānā izveidot neizdosies un arī nekādu pārvaldes formu no ārpuses Afganistānai uzspiest neizdošoties. Tādējādi Lavrovs norādījis uz rietumvalstu īstenotās politikas neveiksmi Afganistānā. Taču stabilitāte Afganistānā bija un ir arī pašas Krievijas interesēs, jo to satrauc potenciālā bēgļu plūsma, plašāka reģionālā nestabilitāte, kā arī iespējamais ekstrēmisma uzplaukums.
Lai kā Krievijai nepatiktu ASV klātbūtne Afganistānā, tagad situācija drošības ziņā ir kļuvusi daudz trauslāka.
Kā pavisam nesen domnīcas "Atlantic Council" diskusijā norādījis bijušais ASV pretterorisma koordinators Neitans Seilss, laikā, kad dažādas valstis vēl tikai taustās par turpmākajām attiecībām ar nākamo Afganistānas vadību, nedrīkst aizmirst vēl kādu faktoru, ar kuriem daudziem būs jārēķinās. Un tas ir grupējums "Al Qaeda", kas pēc talibu atgriešanās pie varas, gandrīz pilnīgi droši, atkal var nostabilizēties Afganistānā. Tā rīcībā var nonākt gan no Afganistānas centrālās bankas nolaupītā nauda, gan no bēgošās afgāņu armijas iegūtie ieroči, gan no cietumiem atbrīvotie bijušie kaujinieki.
KONTEKSTS:
Talibu režīmu gāza 2001. gadā, kad pēc 11. septembra terora aktiem Afganistānā iebruka ASV vadītā starptautiskā koalīcija, lai likvidētu teroristu grupējuma "Al Qaeda" bāzes. Kopš tā laika "Taliban" regulāri veica uzbrukumus afgāņu un ārvalstu karavīriem, bet visvairāk šajā karā ir cietuši civiliedzīvotāji.
ASV prezidents Džo Baidens bija apņēmies pabeigt ASV karaspēka izvešanu no Afganistānas līdz 2021. gada 31. augustam. ASV vadīto starptautiskās koalīcijas spēku atkāpšanos savā labā izmantoja "Taliban", kas atguva kontroli pār arvien jauniem Afganistānas apgabaliem. 15. augustā "Taliban" bez cīņas ieņēma arī valsts galvaspilsētu Kabulu, tādējādi visa Afganistāna atkal nonākusi "Taliban" kontrolē.
