Par spīti Ukrainas varas iestāžu centieniem pēc iespējas straujāk tuvoties ES, ceturtdien EK prezidents Žans Klods Junkers Kijevas vadībai sagādāja aukstu dušu, apgalvojot, ka Ukraina nekļūs par ES dalībvalsti tuvāko 20–25 gadu laikā. Tādu pašu prognozi Junkers izteicis attiecībā uz Ukrainas iespējamo iestāšanos NATO.
Vienlaicīgi Junkers paudis cerību, ka 6. aprīlī gaidāmajā referendumā Nīderlandes iedzīvotāji nobalsos par Ukrainas un ES asociācijas līguma ratificēšanu. EK prezidents arī pieļāvis, ka tāda ar tirdzniecības vēsturi bagāta valsts kā Nīderlande diez vai būtu ar mieru atteikties no šāda tirgus darījuma, ar to domājot asociācijas līguma sadaļu par brīvās tirdzniecības zonu starp ES un Ukrainu.
Lai arī domājams, ka šādi Junkera izteikumi daudziem ukraiņu politiķiem tomēr nav pārsteigums, EK vadītāja apgalvojumi jau kļuvuši par gardu kumosu Krievijā. Tā, piemēram, Krievijas Valsts domes Drošības un korupcijas apkarošanas komitejas vadītāja Irina Jarovaja paziņojusi, ka Eiropā neviens negaida čemodānus sakravājušos ukraiņu eiromaidana dalībniekus. Jarovaja arī izteikusies, ka ES un NATO nav novērtējusi ukraiņu elites upurus, bet apmānītā ukraiņu tauta turpina būt par ķīlniekiem bezprincipiālajiem un apsēstajiem Maidana vadoņiem.
Bet tikmēr ceturtdien Parīzē norisinājās arī tā dēvētā Normandijas četrinieka – Francijas, Vācijas, Krievijas un Ukrainas – ārlietu ministru sarunas par situācijas atrisināšanu Ukrainas austrumos. Tikšanās laikā puses paudušas vēlmi sarīkot vēlēšanas Donbasa reģionā jau šī gada pirmajā pusē. Kā paziņojis Krievijas ārlietu ministrs Sergejs Lavrovs, Maskava esot ieinteresēta iespēju robežās ietekmēt pašpasludināto republiku pārstāvjus, taču Kijeva šos procesus bremzējot. Lavrovs uzsvēris, ka pirms vēlēšanām nepieciešams spert vēl vairākus soļus, tostarp pieņemt atsevišķu likumu par Donbasa reģionu īpašo statusu, kā arī izsludināt amnestiju.
No savas puses Ukrainas ārlietu ministrs Pāvels Kļimkins uzsvēris, ka nekādas galīgās vienošanās joprojām nav saskaņotas, jo pats svarīgākais jautājums pašlaik esot reģiona drošība. Kļimkins norādījis, ka Krievijas puse neesot bijusi gatava iedziļināties jautājumos par drošību, garantējot neierobežotu Eiropas Drošības un sadarbības organizācijas (EDSO) novērošanas misijas piekļuvi konflikta skartajiem reģioniem. Ministrs paskaidrojis, ka kompleksa drošība nav iespējama tikai ar uguns pārtraukšanu vai bruņojuma atvilkšanu no sadursmes līnijas, jo papildus ir nepieciešama arī EDSO kontrole pār Donbasa teritoriju un, kas ne mazsvarīgi, arī pār Ukrainas un Krievijas robežu. Tikšanās laikā Ukrainas puse Lavrovam esot nodevusi arī nevalstisko organizāciju sagatavotu ziņojumu par to, kā Donbasa reģionā izturas pret ukraiņu ķīlniekiem.
Sagaidāms, ka drīzumā sarunas Normandijas formātā turpināsies jau augstākajā līmenī. Visticamāk, tā būs četru valstu līderu telefonsaruna.
Smagākās kaujas Ukrainā notika pirms vairāk nekā gada, kad prokremliskie spēki pārņēma Debaļcevi. Kopš tā laika ir iestājies pamiers, kuru gan pārtrauc regulāras apšaudes un salīdzinoši nelielas kaujas, kurās tomēr ir arī kritušie.
