Atlikušas vairs dažas nedēļas līdz ES 60. dzimšanas dienai, ko atzīmēs Romā. Līdz tam Eiropas līderiem vajadzētu būt skaidrai vīzijai par to, kas notiks tālāk.
EK piedāvās piecus dažādus ceļus, kā ES varētu virzīties tālāk, gan saglabājot līdzšinējo kārtību, gan izraugoties dažādus ātrumus, gan vēl ciešāk saliedējoties. Skaidrs ir tas, ka Eiropas Savienība mainās, un līdz ar Lielbritānijas aiziešanu no bloka visām 27 dalībvalstīm būs jāizlemj, kā ES izskatīsies nākotnē.
Vēl pirms dokumenta publicēšanas Junkers sacīja, ka Eiropas Savienību sagaida daudz un dažādi izaicinājumi – drošība, cilvēku labklājība un loma, kādu ES nāksies spēlēt arvien sadalītākā pasaulē.
Otrdien, 28.februārī, un vēl trešdien no rīta šo dokumentu apsprieda visi ES komisāri, un plkst.15 pēc Briseles laika (ap plkst. 16 pēc Latvijas laika) EK prezidents Junkers ar to iepazīstinās EP, kur būs arī debates. Tad plānots, ka šo redzējumu nodos dalībvalstīm, kuru līderi to slīpēs un par to diskutēs, lai Romā, 25.martā, kad ES atzīmēs 60. gadadienu, varētu vienoties par kopīgu, vēsturisku deklarāciju, kas iezīmēs ES tālāko nākotni.
EK nepiedāvā un pat neizskata ES sabrukuma scenāriju. Taču EK ļoti labi apzinās, ka dalībvalstīm ir dažāds redzējums, kā būtu jāvirzās tālāk.
Dažas valstis grib vēl ciešāku saliedēšanos, piemēram, Vācija un Eiropas dienvidu valstis. Savukārt no Centrāleiropas jūtama vēlme neatdot tik lielu varu ES institūcijām un vairāk vaļas ļaut pašu dalībvalstu nacionālajām valdībām. Par to arī sagaidāmas pašas grūtākās diskusijas. Tāpēc Junkers aicinājis nesteigties un brīdinājis, ka šis būs garš process.
Pilnīga skaidrība būs tikai gada nogalē, kad būs notikušas vēlēšanas Francijā un Vācijā. No tām ļoti daudz kas būs atkarīgs, proti, kādu politisko līniju izvēlēsies to jaunie vai vecie vadītāji. Tāpat Lielbritānija jau būs oficiāli iesniegusi pieprasījumu par izstāšanos no ES un sākusi šo procesu.
