ĪSUMĀ:
- Eiropas politiķi gaida Mejas nākamo soli un gatavojas “Brexit” bez vienošanās.
- Eiropas Komisijas vadītājs: Lielbritānijai jāpasaka, ko tā vēlas.
- Britu valdības oponenti parlamentā nav vienoti par tālāko rīcību.
- Eiropadomes priekšsēdētājs Donalds Tusks aicināja atcelt “Brexit”.
- Viens no ticamākajiem iznākumiem - oficiālais izstāšanās periods tiks pagarināts.
- Nevar izslēgt arī Apvienotās Karalistes aiziešanu bez jebkādas vienošanās.
Līdzīgi izteicās arī vairāki citi Eiropas politiķi. Tagad visi gaida, kāds būs nākamais premjeres Terēzas Mejas solis, un līdztekus gatavojas tam, ka Lielbritānija varētu pamest bloku bez jebkādas vienošanās.
Lai arī Mejas sakāve parlamentā bija gaidāma, maz kurš paredzēja, ka viņa piedzīvos tik milzīgu zaudējumu. Neviens premjerministrs mūsdienu Lielbritānijas vēsturē vēl nav saskāries ar 230 balsu negatīvo pārsvaru viņa ierosinājumam.
Īsi pēc balsojuma Eiropas Komisijas priekšsēdētājs Žans Klods Junkers ir izplatījis paziņojumu ar aicinājumu Londonai pateikt, ko tā īsti vēlas tālāk darīt, jo laika ir atlicis gaužam maz.
Līdzīgi trešdien, 16. janvārī, debatēs Eiropas Parlamentā izteicās arī Eiropas Savienības “Brexit” sarunvedējs Mišels Barnjē.
“Lielbritānijas parlaments vakar nobalsoja ar kristālskaidru vairākumu pret izstāšanās vienošanos, kas tika panākta starp Eiropadomi un Lielbritānijas valdību. Pagaidām ir pāragri izvērtēt visas šī balsojuma sekas. Mēs vienmēr esam cienījuši un turpinām cienīt demokrātiskās diskusijas Lielbritānijas parlamentā. Un es nespekulēšu par dažādiem scenārijiem,” sacīja Barnjē.
“Vakardienas balsojums parādīja, ka Londonā vēl nav nepieciešamo politisko priekšnosacījumu šīs vienošanās apstiprināšanai,” piebilda Barnjē.
Paradokss ir tajā, ka valdības oponenti Lielbritānijas parlamentā savā starpā nebūt nav vienoti.
Daži balsoja “pret”, jo cer, ka šādi opozīcija varētu tikt pie varas. Citi grib novērst izstāšanos, sarīkojot atkārtotu referendumu. Savukārt kaismīgākie “Brexit” aizstāvji grib pilnībā saraut saites ar Eiropu, par spīti visiem brīdinājumiem par katastrofālām ekonomiskām sekām, ko tas varētu nest.
Eiropadomes priekšsēdētājs Donalds Tusks būtībā aicināja atcelt “Brexit”.
Viņš tviterī retoriski vaicāja: “Ja vienošanās nav iespējama, bet neviens negrib izstāties bez vienošanās, tad kuram būs beidzot drosme pateikt, kas tad ir vienīgais pozitīvais risinājums?”
Strasbūrā, kur pašlaik notiek Eiropas Parlamenta plenārsēde, vakarā uz sēdi sanāca īpašā deputātu komiteja “Brexit” jautājumos. Tās vadītājs Gijs Verhofštads pēc sēdes mudināja partijas Lielbritānijas parlamentā atrast kopsaucēju.
“Es gribētu zināt, kādu vienošanos apakšpalāta patiešām vēlas. Šāds iznākums ir britu politiskās sistēmas sekas. Tas ir iznākums cīņai starp kreisajiem un labējiem, starp Konservatīvo partiju un Leiboristiem. Tādēļ ir nepieciešamība pēc starppartiju sadarbības, lai mēs varētu saprast, ko tad Lielbritānija vēlas, un tam būtu arī balsu vairākums parlamentā. Un, ja šīs priekšlikums būtu ciešākas sadarbības virzienā ar Eiropas Savienību, mēs būtu tam gatavi,” pauda Verhofštads.
Viens no ticamākajiem iznākumiem šobrīd ir, ka oficiālais izstāšanās periods tiks pagarināts.
Tātad Lielbritānija varētu palikt Eiropas Savienībā nevis līdz marta beigām, bet vismaz līdz maijam. Tas dotu papildu laiku sarunām vai atkārtota referenduma sarīkošanai.
Tiesa, manevra iespējas ir visai šauras. Visticamāk, izmaiņas ir iespējamas tikai nākotnes sadarbības jautājumos, nevis par izstāšanās nosacījumiem. Par to jau brīdināja Francijas prezidents Emanuels Makrons.
Tāpat nevar izslēgt arī Apvienotās Karalistes aiziešanu bez jebkādas vienošanās. Tādēļ visas puses aktīvi gatavojas arī šādam iznākumam, kas var būt visai sāpīgs.
KONTEKSTS:
Lielbritānijas premjerministre Meja 15. janvārī ar lielu balsu vairākumu zaudējusi izšķirošajā balsojumā par "Brexit" vienošanos. To parlamentā atbalstīja 202 deputāti, bet noraidīja - 432. Tagad valdībai trīs dienu laikā jāsniedz priekšlikumi par tālāko rīcību.
Opozīcijā esošo leiboristu līderis Džeremijs Korbins rosināja neuzticības balsojumu Mejai, un tas gaidāms jau 16. janvārī.
Britu parlaments balsoja par diviem dokumentiem. Viens nosaka “šķiršanās” nosacījumus – cik daudz Lielbritānijai būs jāsamaksā ES pēc izstāšanas, tās turpmāko lomu Eiropas Tiesā un pilsoņu tiesības. Tas paredz arī pārejas periodu līdz 2020. gada beigām, kura laikā Lielbritānija varētu panākt nākotnes vienošanās par sadarbību ar ES. Tajā arī iekļauts pats strīdīgākais jautājums par Īrijas un Ziemeļīrijas robežu. Piedāvāts garantijas risinājums, kas pasargātu Ziemeļīriju un Īriju no cietās robežas ieviešanas, ja gadījumā Lielbritānija tomēr aiziet no Eiropas Savienības, nespējot vienoties par nākotnes sadarbību tirdzniecībā. Otrais dokuments ir nesaistošā politiskā deklarācija, ka Lielbritānija un ES turpinās sarunas par nākotnes attiecībām.
