Vēl pirms gada šajās dienās Eiropas Savienības pilsoņi devās pie vēlēšanu urnām, lai balsotu par nākamajiem Eiropas Parlamenta deputātiem. Vēlēšanu iznākums paredzēja, ka tas politiskais spēks, kurš būs ieguvis vislielāko atbalstu, būs tiesīgs arī iecelt savu Eiropas Komisijas prezidentu. Balsu visvairāk visā Eiropā ieguva labējie – Eiropas Tautas partija, kuri arī nekavējās izvirzīt savu līderi – bijušo Luksemburgas premjerministru Žanu Klodu Junkeru.
Viens no Junkera vissīvākajiem pretiniekiem Eiropas Komisijas prezidenta amatā vēl priekšvēlēšanu kampaņā bija Lielbritānijas premjerministrs Deivids Kamerons, kurš visur, kur vien pabija Eiropā, neskopojās ar kritiskām piezīmēm par Junkera darbību, sakot, ka Junkers ir tāds politiķis, kurš virzīs Eiropu federalizācijas sliedēs un koncentrēs lielāku varu Briseles rokās, atņemot to nacionālajām valdībām, kam Lielbritānija nekādi nevar piekrist.
Žans Klods Junkers galu galā kļuva par Eiropas Komisijas prezidentu un šodien, gadu pēc vēlēšanām, ierodas Lielbritānijā, kur viņu uzņem neviens cits, kā tikko pats vēlēšanu maratonu pārvarējušais Deivids Kamerons.
Mediji ziņo, ka Kamerons Junkeru ielūdzis ciemos savā rezidencē un sagaidāms, ka viens no jautājumiem, kuru abas puses apspriedīs, būs Lielbritānijas attiecības ar Eiropas Savienību un pēc diviem gadiem paredzētais referendums par iespējamu izstāšanos no bloka.
Raidorganizācija BBC un citi Apvienotās Karalistes mediji vēsta, ka visticamāk tiem citu Eiropas Savienības valstu pilsoņiem, kuri strādā vai pastāvīgi dzīvo Lielbritānijā, nebūs tiesības piedalīties referendumā. Premjerministrs Deivids Kamerons to skaidrojis tā, ka referendums notiks vispārējo vēlēšanu garā, kas nozīmē, ka balsot var britu pilsoņi no 18 gadu vecuma un Apvienotās Karalistes pastāvīgie iedzīvotāji, kuri ir no Īrijas vai Britu nāciju sadraudzības valstīm - 53 valstīm, kuras kādreiz ietilpa Britu impērijā. Šajā sadraudzībā ietilpst arī divas Eiropas Savienības valstis - Malta un Kipra.
Paredzams, ka šāds politiķu lēmums, ja to apstiprinās, izraisīs plašas debates gan pašā Apvienotajā Karalistē, gan ārpus tās robežām.
Pēc tikšanās ar Eiropas Komisijas līderi Deivids Kamerons šonedēļ tiksies arī ar Francijas, Vācijas, Dānijas, Nīderlandes un Polijas valstu vadītājiem, ar kuriem viņam bija iespēja pārmīt īsu vārdu arī Austrumu partnerības samita laikā Rīgā. Līdz jūnijā paredzētajai vasaras lielajai sanāksmei Briselē Kamerons ir ieplānojis tikties ar visu Eiropas Savienības dalībvalstu vadītājiem.
Referendums par izstāšanos vai palikšanu Eiropas Savienībā nav vienīgais jautājums, ar kuru briti patlaban ir Eiropas Savienības fokusā. Valsts strikti pretojas arī imigrantu uzņemšanas politikai, kas patlaban ir viena no Eiropas Savienības akūtākajām problēmām.
