"Citas eirozonas dalībvalstis to neakceptēs," uzsvēris prezidents, ziņo interneta vietne euroactiv.com.
Otrdien, kas bija pirmā jaunās Grieķijas valdības diena, tās locekļi, kā arī partijas "Syriza" atsevišķi biedri aicināja pārskatīt parādu atmaksas nosacījumus, sakot, ka nav reālu cerību tos kādreiz atdot. Turklāt Grieķijas valdība aicināja atlaist arī pusi no pārējo Eiropas Savienības (ES) dalībvalstu parādiem. Jau tad ES amatpersonas bija noraidošas šim aicinājumam.
"Tas nebūs patiesi teikt, ka svētdien notikušās vēlēšanas [Grieķijā, kurās uzvarēja Cipra vadītā "Syriza"] ir jaunas ēras sākums.
Mēs respektējam balsojuma rezultātus Grieķijā, bet Grieķijai ir jārespektē pārējās Eiropas iedzīvotāju un viņu ievēlēto amatpersonu viedokļi. Var būt dažādas norunas, taču tās nemainīs fundamentāli visu pastāvošo sistēmu," sacīja Junkers.
Junkers nav vienīgais, kurš pēdējās dienās noraidījis Grieķijas jaunās valdības iniciatīvas. Sociālajā vietnē "LinkedIn" ievietotā materiālā Eiropas Parlamenta priekšsēdētājs Martins Šulcs raksta, "ja tikko "Syriza" izveidotā valdība būs valdība [kas darbosies pēc principa] "visam nē", tad Cipra periods var būt īslaicīgs".
Tikmēr Grieķijas valdība jau grasās tikties ar ES dalībvalstu līderiem, lai spriestu par parādu atlaišanu. Piemēram, 12.februārī Francijas prezidents Fransuā Olands tiksies ar Cipru, savukārt Francijas finanšu ministrs Mišels Sapins ar Grieķijas kolēģi Janni Varufaki.
Sapins gan jau paspējis izteikties, ka nedomā atbalstīt parādu atlaišanu. "Ir labi runāt par Grieķijas parādiem. (..) Nav labi dzēst Grieķijas parādus, jo tas nozīmētu uzliktu slogu Francijas nodokļu maksātājiem," teica Sapins.
240 miljardu eiro lielā aizdevumu programma Grieķijai varētu noslēgties februāra beigās, taču jau šajā vasarā tai ir jāveic 10 miljardu eiro liela parāda atmaksa. Lai arī Grieķijas ekonomika pēc sešiem gadiem pirmo reizi ir izkļuvusi no recesijas, tās finanšu rezerves ir tikai aptuveni divi miljardi eiro un valsts parāds ir ap 190% no IKP.
