Junkers: Bez rakstiskiem priekšlikumiem nevar runāt par progresu «Brexit» sarunās

Bez rakstiskiem priekšlikumiem no Lielbritānijas ne par kādu progresu izstāšanās sarunās nav iespējams runāt - tā trešdien, 18. septembrī, Eiropas Parlamenta (EP) debatēs Strasbūrā sacīja Eiropas Komisijas (EK) priekšsēdētājs Žans Klods Junkers.

ĪSUMĀ:

  • Junkers EP deputātiem: Aizvien nav skaidrs, ar ko Džonsons grib aizstāt pašreizējo “Brexit” vienošanos par Īrijas un Ziemeļīrijas robežu.
  • Mediji: Sarunās ar EK briti tikai parāda iespējamo labojumu tekstu.
  • “Brexit” partijas līderis Farāžs pauda atbalstu bezvienošanās “Brexit”.
  • EP atbalstīja deklarāciju: vienošanās nebūs iespējama bez garantijām, ka neatjaunos robežkontroli Īrijas–Ziemeļīrijas robežā.
  • EP deputāti ir gatavi pārskatīt atsevišķas vienošanās detaļas un dot Londonai papildu laiku.

Pēc diskusijām deputāti ir apstiprinājuši rezolūciju, kurā vēlreiz tiek norādīts uz nepieciešamību nodrošināt, lai starp Īriju un Ziemeļīriju nebūtu jāatjauno robežkontrole.

Eiropas Parlamenta plenārsēžu zālē trešdienas rītā valdīja karstas emocijas un skaļi kliedzieni no “Brexit” aizstāvjiem.

Junkers deputātiem paziņoja, ka saruna ar Lielbritānijas premjeru Borisu Džonsonu pirmdien pagāja draudzīgā gaisotnē. Tomēr Junkeram joprojām neesot skaidrs, ar ko Džonsons vēlas aizstāt pašreizējo mehānismu, kas garantē robežkontroles neatjaunošanu starp Īriju un Ziemeļīriju.  

Junkers: Bez rakstiskiem priekšlikumiem nevar runāt par progresu «Brexit» sarunāsArtjoms Konohovs

    “Esmu pateicis premjeram Džonsonam, ka es nekādā ziņā neesmu emocionāli piesaistīts pašreizējam Īrijas sauszemes robežas noregulējuma mehānismam. Bet man ir svarīgi mērķi, ko nodrošina pašreiz līgumā ietvertais mehānisms.

    Tādēļ esmu aicinājis premjeru rakstiski nākt klajā ar praktiskiem priekšlikumiem, kas varētu sasniegt tos pašus mērķus. Kamēr tas tā nav noticis, es nevaru, skatoties jums acīs, godīgi pateikt, ka ir panākts kāds progress,” uzsvēra Junkers. 

    Medijos ir izskanējis, ka britu sarunvedēji apzināti pagaidām nevēlas iesniegt rakstiskus priekšlikumus. Sarunās ar Eiropas Komisiju viņi tikai parāda iespējamo labojumu tekstu, bet atsakās to atstāt, jo baidās, ka, iesniedzot grozījumus rakstiski, priekšlikumi uzreiz tiks noraidīti.   

    Savukārt “Brexit” partijas vadītājs Naidžels Farāžs debašu laikā sacīja, ka pat ar iespējamiem labojumiem viņam nav pieņemams līgums par izstāšanās nosacījumiem. Tādēļ Farāžs mudināja šķirties bez vienošanās.

    “Jums ir bail, ka Lielbritānija izrausies no muitas savienības, ka tā izrausies no kopējā tirgus nosacījumiem un līdz ar to kļūs konkurētspējīgāka un krietni turīgāka, nekā esot Eiropas Savienības sastāvā. Vienīgais veids, kā izpildīt referendumā pausto iedzīvotāju gribu, ir pilnībā atbrīvoties no Eiropas Savienības,” paziņoja Farāžs.

    Turpretī cita britu deputāte Barbara Gibsone no liberāldemokrātu grupas aicināja atlikt izstāšanās termiņu.

    “Es aicinu parlamentu atbalstīt šo rezolūciju un pārvarēt nogurumu no “Brexit”. Izstāšanās sarunas būtu jāpagarina, lai dotu britu parlamentam laiku uzvarēt šo potenciālo diktatoru, kurš melo, krāpjas un apklusina visu parlamentu māti. Tās ir nopietnas briesmas. Jebkurš “Brexit” slikti ietekmēs ikvienu no mums. Bet izstāšanās bez vienošanās būs īsta katastrofa,” sacīja Gibsone.

    Atbalstītajā deklarācijā eiroparlamentārieši uzstāj, ka nekāda vienošanās nebūs iespējama bez garantijām, ka uz robežas starp Īriju un Ziemeļīriju netiks atjaunotas pārbaudes. Tomēr deputāti ir gatavi pārskatīt atsevišķas vienošanās detaļas un dot Londonai papildu laiku, ja tāds būs nepieciešams.

    Rezolūcijā arī uzsvērts – ja izstāšanās notiks bez vienošanās, tad par to vienpusēji būs atbildīga britu puse, nevis Eiropas Savienība.

     KONTEKSTS:

    Bažas par "Brexit" bez vienošanās pieauga pēc tam, kad Boriss Džonsons premjera amatā nomainīja Terēzu Meju. Džonsons  aktīvi uzstāj uz Lielbritānijas izstāšanos no ES līdz 31. oktobrim, pieļaujot arī bezvienošanās scenāriju.

    Lai to nepieļautu, Lielbritānijas Pārstāvju palātas deputāti 4. septembrī apstiprinājuši likumprojektu, kas ļaus steidzamības kārtā uzdot Džonsonam pieprasīt "Brexit" atlikšanu līdz 31. janvārim, ja parlaments līdz 19. oktobrim neapstiprinās izstāšanās vienošanos vai arī neatbalstīs bezvienošanās “Brexit”. To atbalstīja arī Lordu palāta. 

    Taču parlamenta darbība pēc Džonsona ierosinājuma ir apturēta no 9. septembra līdz 14. oktobrim.

    2016. gadā Lielbritānijā referendumā 52% britu nobalsoja par valsts izstāšanos no ES. Kopš tā laika tika strādāts pie Lielbritānijas un ES vienošanās par izstāšanās procesu. Savu piekrišanu tam deva ES valstis, taču piedāvāto vienošanos trīs reizes noraidīja britu parlaments. Lielbritānijai bija jāizstājas no ES 2019. gada 29. martā, taču aprīļa vidū Meja un pārējo ES valstu līderi vienojās par iespēju atlikt "Brexit" līdz 31. oktobrim.

     

     

    Pasaulē
    Ziņas
    Jaunākie
    Interesanti