Junkers apšauba Rumānijas spēju vadīt ES prezidentūru

Eiropas Komisijas (EK) prezidents Žans Klods Junkers apšauba Rumānijas spējas pienācīgi pildīt Eiropas Savienības (ES) prezidējošās valsts funkcijas nākamā gada pirmajā pusē. Šādi Junkers kārtējo reizi aktualizējis Eiropas Savienībā pastāvošās bažas par likuma varas ievērošanu Rumānijā.

ĪSUMĀ:

  • Rumānijas prezidentūra ES sāksies 1.janvārī.
  • Junkers saka, ka Rumānija ir tehniski sagatavojusies, taču neizprot vadību ES valstu vidū.
  • Brisele jau ilgāku laiku kritizē Bukaresti par likuma varas problēmām.
  • Arī NVO norāda uz problēmām Rumānijā, tostarp preses brīvības apspiešanu.
  • Bet Bukareste apsūdz Briseli par negodīgu attieksmi.

Junkers apšauba Rumānijas spēju vadīt ES prezidentūruUģis Lībietis

    Jau pēc dažām dienām – 2019.gada 1.janvārī – Rumānija uz sešiem mēnešiem pārņems Eiropas Savienības padomes prezidentūru. Šī būs pirmā Rumānijas prezidentūra kopš iestāšanās blokā 2007.gadā.

    Taču pašā šī notikuma priekšvakarā Eiropas Komisijas prezidents Žans Klods Junkers paudis šaubas par Rumānijas spējām šo prezidentūru pienācīgi novadīt. Intervijā vācu laikrakstam “Die Welt” Junkers uzsvēris – lai arī Rumānija ir tehniski sagatavojusies šim uzdevumam, Bukareste pilnībā nesaprotot, ko nozīmē vadīt pārējās Eiropas Savienības valstis. 

    "Prātīga rīcība prasa vēlmi ieklausīties citos un spēcīgu vēlmi nolikt malā savas problēmas," sacīja Junkers, piebilstot, ka šajā jautājumā viņam pastāv bažas. Viņš norādīja uz Rumānijas iekšējām politiskajām cīņām, kā dēļ valsts uz Eiropas skatuves varētu neizskatīties kā vienots veselums.

    Šādi Eiropas Komisijas prezidenta izteikumi izskanējuši laikā, kad Bukarestes un Briseles attiecības ir ievērojami pasliktinājušās. Un tas galvenokārt saistāms ar Rumānijas iekšpolitiskajiem notikumiem. Pēdējo gadu laikā Rumānijā bija aktivizējusies cīņa pret korupciju un aizdomās par šādiem krimināliem pārkāpumiem tika nopratināti un arī notiesāti vairāki politiķi.

    Vēl 2014.gadā Eiropas Komisija atzina Rumānijas Nacionālo pretkorupcijas prokurora biroju par vienu no visefektīvākajiem visā Eiropas Savienībā. Taču valdošā Sociāldemokrātiskā partija drīz pēc atgriešanās pie varas mīkstināja pretkorupcijas likumdošanu. Tika samazināti sodi par varas ļaunprātīgu izmantošanu, tika ieviesti minimālie sliekšņi tiesvedības uzsākšanai, kā arī virkne citu pasākumu. Šāds reformu piedāvājums izraisīja plašas ielu demonstrācijas.

    Taču par spīti tām reformas turpinājās, izveidojot īpašu ģenerālprokurora biroju tiesnešu un prokuroru izmeklēšanai. Šogad cita starpā ievērojami samazināti pārkāpumi, par kuriem personām var piemērot pirmstiesas aizturēšanu, samazinot arī izmeklēšanas laiku. Tāpat parlaments ir nobalsojis par daļēju varas ļaunprātīgas izmeklēšanas dekriminalizēšanu. Par spīti Konstitucionālās tiesas nosodījumam, Sociāldemokrātiskā partija cer nākamgad izsludināt amnestiju personām, kuras notiesātas, balstoties uz viltus pierādījumiem.

    Rumānijā notiekošais ir izpelnījies dažādu Eiropas Savienības institūciju un politiķu nosodījumu. Tiek norādīts, ka, īstenojot savas reformas, Bukareste nav pietiekami konsultējusies, pārkāpusi tiesnešu neatkarību, kā arī apdraudējusi likuma varu valstī. Gan tieši, gan netieši uzsvērts, ka Rumānija sāk rīkoties līdzīgi kā Ungārija un Polija, kuras jau arī apsūdzētas par Eiropas vērtību apdraudēšanu.

    Tikmēr Sociāldemokrātu līderi un par Rumānijas ietekmīgāko cilvēku uzskatītais Liviu Dragnea Eiropas Savienību nosaucis par netaisnīgu, apsūdzot Briseli centienos atņemt Rumānijai tiesības uz savu viedokli. Šeit gan jāpiebilst, ka atšķirīgu viedokli ir paudis Rumānijas prezidents un pārstāvis Eiropadomē Klauss Johannis, kurš ir izteikti proeiropeiski noskaņots un ne reizi vien ir nonācis konfliktā ar pašreizējo sociāldemokrātu premjeru Vioriku Dancilu.

    Uz Rumānijas spējām pienācīgi pildīt prezidējošās valsts pienākumus šonedēļ norādījušas arī vairākas nevalstiskās organizācijas. Parīzē bāzētā “Reportieri bez Robežām” aicinājusi Rumānijas varas iestādes pārtraukt preses brīvības apdraudēšanu valstī. Organizācija savā jaunākajā ziņojumā norāda uz mediju vides politizāciju, koruptīviem finansēšanas mehānismiem, mediju satura pakļaušanu to īpašnieku interesēm, kā arī apzinātu dezinformāciju.

     

     

    0 komentāri
    Pievienot komentāru
    Komentēt vari ar kādu no saviem sociālo mediju profiliem
    Pasaulē
    Ziņas
    Jaunākie
    Interesanti