Junkers vizīšu tūri sāka svētdien, 25.februārī, ar Maķedoniju, pirmdien, 26.februārī, viņš uzturas Albānijā, bet pēcpusdienā dosies uz Serbiju.
Junkers aicināja Albānijas varas iestādes turpināt cīņu ar noziedzību un pilnveidot tiesu sistēmu. Viņš arī norādīja, ka valstīm, kas vēlas iestāties ES, jāatrisina robežproblēmas un jānoregulē konflikti ar kaimiņvalstīm.
Savukārt Maķedonijā Eiropas Komisijas prezidents aicināja oficiālo Skopji panākt vienošanos ar Grieķiju par valsts nosaukumu.
Tikmēr politikas eksperti norāda, ka Junkera vizītes laikā Balkānu valstīs nav sagaidāmi skaļi paziņojumi. Tomēr turneja skaidri parāda Briseles vēlmi īstenot tā dēvēto Rietumbalkānu stratēģiju. Tā tika apstiprināta šā gada 6.februārī un paredz, ka reģiona valstis varēs iestāties ES, ja stiprinās tiesiskumu, pamattiesības un labu pārvaldību. Valstīm arī jāturpina cīņa pret korupciju un organizēto noziedzību, kā arī jāīsteno valsts pārvaldes reformas.
Visas sešas – Albānija, Bosnija un Hercegovina, Kosova, Melnkalne, Maķedonija un Serbija – vēlas iestāties blokā, taču progress ceļā uz to katrai ir atšķirīgs.
Kā reālākās kandidātes uz izstāšanos jau pēc dažiem gadiem pašlaik minētas Melnkalne un Serbija.
Pats Junkers savulaik norādījis, ka viņa termiņa laikā EK prezidenta amatā ES neuzņems jaunas dalībvalstis. Taču viņa pilnvaru pirmais termiņš noslēgsies nākamgad, un Junkers paziņojis, ka uz vēl vienu viņš nekandidēs.
Junkera vizīšu tūres mērķis Balkānu valstīs ir mudināt straujāk ieviest Briseles pieprasītās reformas.
