Sadaļas Sadaļas

Pēcpusdiena

Diferencējot OIK, Ekonomikas ministrijas iecerējusi attīstīt tautsaimniecību

Pēcpusdiena

Paredzēts būtiski reformēt publisko iepirkumu kārtību

Junkers vērtē stāvokli Eiropā

Junkera runa raisa pretrunīgu reakciju Eiropas Parlamentā

Lielāko Eiropas Parlamenta (EP) partiju politiķi atbalstīja Eiropas Komisijas (EK) priekšsēdētāja Žana Kloda Junkera uzrunā paustās idejas. Tostarp Parlamenta priekšsēdētājs Martins Šulcs to nosauca par ļoti spēcīgu runu. Turpretī citi uzsvēra, ka  runa ir slikta un EK priekšsēdētājs sevi ir izsmēlis.

Eiropas Nāciju un brīvības grupas vadītāja Marina Lepēna, beržot rokas, ironizēja, ka tik sliktu runu viņa sen nav dzirdējusi: “Jā, Junkera kung.... Reti kad no jums varēja dzirdēt tik vāju runu, bez jebkādas vīzijas. Tā būtībā ir encefalogramma. Sajūta, ka jūs uzstājāties ar Eiropas Savienības bēru runu. Varbūt vienīgi izņemot to veiksmīgo joku, kad jūs sevi nodēvējāt par cīnītāju ar uzņēmumu izvairīšanos no nodokļu nomaksas.”

Atbildot uz Lepēnas kritiku, Lilberāldemokrātu līderis Gijs Verhofštads pasvītroja, ka nacionālisms un norobežošanās no pasaules nav risinājums. Viņš uzskata, ka

šobrīd beidzot ir īstais brīdis, lai izgudrotu Eiropu no jauna.

“Brexit nav nekāds attaisnojums. Es to redzu kā iespēju. Lielbritānijas valdība vēlas padarīt izstāšanos par veiksmes stāstu. Un tas ir saprotams. Tas ir viņu pienākums. Bet mūsu pienākums ir padarīt to par veiksmes stāstu Eiropai,” atzina Verhofštads.

Runai trūkst konkrētības

Savukārt EP deputāte no Latvijas Inese Vaidere Latvijas Radio raidījumā "Pēcpusdiena" atzina, ka Junkera runā trūka konkrētības. Viņa uzteica Junkera apņemšanos turpināt investīciju plānu, taču kritiski vērtēja to, ka nekas netika minēts par palīdzību mazajām valstīm.

Politiķi izbrīnīja, ka Junkers nekonkrēti izteicās par piensaimniecību un lopkopību. Viņš gan atzinis, ka nevarot pieļaut, ka "piens ir lētāks par ūdeni". "Taču par mūsu lūgumiem pastiprināt piena nozares Latvijā, nedzirdēju, ka par to kaut kas tiktu teikts,” atzina deputāte.

Vaidere bija pārsteigta, ka Junkers savā runā nepieminēja Krieviju sankciju sakarā.

“Junkeram nevajadzētu būt tik diplomātiskam un tik ļoti politkorektam. Gribējās vairāk konkrētības,” atzina EP deputāte.

Apšauba ES militāro spēku nepieciešamību

Vērtējot Junkera ideju, ka būtu jāapvieno ES militārie spēki, Vidzemes augstskolas lektors Jānis Kapustāns raidījumā "Pēcpusdiena" apšaubīja, vai Latvija tajā būtu ieinteresēta:

“Mums interesē NATO. Vai varam būt droši, ka Itālija, Grieķija un šīs valstis būtu gatavas karot par mūsu valsti?”

Sakot runu nevis divās valodās, kā tas bijis pagājušajā gadā, bet gan trijās, angļu un franču valodai piepulcējot vācu valodu, Junkers izcēla Vācijas lomu ES, atzina Kapustāns.

Lektors uzskata, ka galvenie jautājumi, ko risinās ES, būs bēgļu krīze, "Brexit" jautājums un dienas kārtībā atgriezīsies arī Grieķijas parādi.

Līderu samits

Savā runā Junkers solīja ātrāk izveidot Eiropas kopējo robežapsardzes dienestu, lai palīdzētu valstīm aizsargāt savas ārējās robežas no nekontrolēta migrantu pieplūduma un cilvēku kontrabandistiem.

"Mums jāzina, kas šķērso mūsu robežas. Tieši tāpēc mēs aizstāvam mūsu robežas ar jauno īpašo "Frontex" aģentūru.  Aģenti ir Grieķijā pie robežas ar Turciju, un mums ir vairāk nekā 100 aģenti Bulgārijā. Dalībvalstīm un  savienības institūcijām  ir cieši jāsadarbojas, lai pārliecinātos, ka mēs varam izveidot šo jauno aģentūru. Es gribētu redzēt no oktobra 200 robežsargu un 50 papildu transportlīdzekļu izvietošanu uz ārējām robežām Bulgārijā," atzina Junkers.

Strasbūrā paustās idejas varētu gūt atskaņu arī dalībvalstu līderu samitā, kas piektdien, 16.septembrī, notiks Bratislavā. Tur 27 valstu vadītāji bez Lielbritānijas spriedīs par Eiropas attīstību pēc gaidāmās Apvienotās Karalistes izstāšanās no bloka. Daudzi politikas vērotāji norāda, ka tieši tur tiks doti būtiskākie politiskie signāli Eiropas attīstībai.

Jau tika ziņots, ka Junkers savā runā uzsvēra, ka neskatoties uz Brexit, ES turpinās pastāvēt. Viņš arī aicināja dubultot ES jeb Junkera investīciju plānu līdz 630 miljardiem eiro 2022.gadā un aicināja izveidot kopīgus ES militāros spēkus.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Pasaulē
Ziņas
Jaunākie
Interesanti

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt