Junkera pēcteci turpina meklēt sarežģītās diskusijās

Eiropas valstu līderi ceturtdien, 20.jūnijā, Briselē mēģinās vienoties par to, kurš varētu kļūt par nākamo Eiropas Komisijas (EK) priekšsēdētāju. Ir sagaidāms, ka diskusijas būs garas un sarežģītas. Līdz ar to nevar izslēgt, ka vienošanās šoreiz tā arī netiks panākta.

Junkera pēcteci turpina meklēt sarežģītās diskusijāsArtjoms Konohovs

    Eiropas Savienības valstu līderiem šoreiz priekšā ir smags uzdevums. Viņiem ir jāvienojas par to, kurš varētu kļūt par Žana Kloda Junkera pēcteci Eiropas Komisijas priekšsēdētāja amatā. Eiropadomes vadītājs Donalds Tusks iepriekš ir solījis, ka šajā sanāksmē notiks balsojums par kādu no kandidātiem. Tomēr šobrīd daudzi Briselē apšauba, ka līdz tam varētu nonākt.

    Viens no skeptiķiem ir pašreiz prezidējošās Rumānijas Eiropas lietu ministrs Džordžs Čamba. “Mums ir gan vārdi, gan sarkanās līnijas, gan viss pārējais. Tomēr, manuprāt, politiskais lēmums vēl nav panākts. Tādēļ ir jāpaskatās uz to, kas ir paveikts kopš pagājušās sanāksmes. Tas ir galvenais šīs Eiropadomes uzdevums. Es neesmu pārliecināts, ka tiks pieņemts lēmums. No otras puses, katrs grib, lai šis jautājums tiktu atrisināts. Tomēr visi tam redz atšķirīgus risinājumus,” norāda Čamba.

    Tikpat atturīgs bija arī Zviedrijas Eiropas lietu ministrs Hanss Dālgrens. Tomēr Tusks premjeriem un prezidentiem izsūtītajā ielūguma vēstulē pauda cerību, ka ceturtdienas vakarā varētu izdoties pieņemt lēmumu. Tusks raksta, ka vairāku valstu līderi esot izteikuši vēlmi vienoties līdz pirmajai Eiropas Parlamenta plenārsēdei, kas notiks jūlija sākumā.

    Taču

    pagaidām katra politisko partiju ģimene turpina uzstāt, ka Eiropas Komisijas priekšsēdētāja amats pienākas tieši viņiem.

    Tostarp jaunā Sociāldemokrātu grupas vadītāja Eiropas Parlamentā Irače Garsija-Peresa atkārtoja, ka labākais kandidāts ir Franss Timmermanss: “Viens ir skaidrs: Sociāldemokrātu grupa nepieļaus, ka neviens no vadošajiem amatiem nav mūsu rokās. Priekšvēlēšanu kampaņas laikā mēs esam spējuši parādīt, ka varam būt alternatīva šobrīd valdošajiem konservatīvajiem spēkiem. Mēs esam spēcīgi, mēs varam vadīt, un mēs esam spējīgi izveidot progresīvu, proeiropeisku vairākumu. Tādēļ ir skaidrs, ka pagātne neatkārtosies un visas trīs Eiropas Savienības vadošās iestādes atkal nebūs Eiropas Tautas partijas rokās.”

    Savukārt Eiropas Tautas partija joprojām uzstāj, ka viņi ir lielākā grupa Eiropas Parlamentā un līdz ar to par Junkera pēcteci būtu jākļūst Manfredam Vēberam. Tomēr viņa izredzes ieņemt šo krēslu arvien vairāk tiek vērtētas kā vājas. Ne reizi vien ir piesaukts arī Vācijas kancleres Angelas Merkeles vārds, lai gan viņa vairākkārt ir teikusi, ka negrib doties strādāt uz Briseli.

    Tāpat tiek pieļauts, ka Merkele varētu mainīt stratēģiju un ieguldīt spēkus nevis Vēbera apstiprināšanā Eiropas Komisijā, bet gan Jensa Veidmana virzīšanā uz Eiropas Centrālās bankas prezidenta krēslu. Arī liberāldemokrāti kopā ar Francijas prezidentu Emanuelu Makronu nav gatavi piekāpties. Viņi uztur konkurences komisāres Margrētas Vestageres kandidatūru. Turklāt kreiso uzvara Dānijas parlamenta vēlēšanās varētu spēcināt viņas izredzes.

    Diskusijās aktīvi piedalās arī Latvijas valdības vadītājs Krišjānis Kariņš. Viņš ir viens no sešiem premjeriem, kuri mēģina koordinēt sarunas starp trim lielākajām politiskajām grupām.

    Tādēļ jau no rīta Kariņš tiksies ar pārējiem pieciem ministru prezidentiem. Tie nāk no Horvātijas, Spānijas, Portugāles, Nīderlandes un Beļģijas.

    Pēc iepriekšējām vakariņām šādā sastāvā Kariņš atzina, ka process virzās visai lēni. Kaut gan izpratne par tuvākajos gados darāmajiem darbiem trim lielākajām politiskajām grupām ir līdzīga, katra uzstāj, ka šos darbus vislabāk spēs paveikt tieši viņu kandidāts.

    Ja dalībvalstu premjeriem un prezidentiem šoreiz neizdosies atrast kopsaucēju, tad nākamā Eiropadome varētu tikt sasaukta jau tuvākajā laikā. Tāpat no spēles kādu varētu izslēgt nokļūšana Eiropas Parlamenta priekšsēdētāja krēslā.

    Eiropas Komisijas vadītāju izvirza dalībvalstu līderi un apstiprina Eiropas Parlaments. Pēc tam šis cilvēks var ķerties pie savas komisijas veidošanas. Un rudenī par to balsos Eiropas Parlaments.

    Pasaulē
    Ziņas
    Jaunākie
    Interesanti