Junkeram vēl jāgūst atbalsts Eiropas Parlamentā, kur viņš ar savu programmu uzstāsies 16.jūlijā. Taču tur Junkers bauda vairākuma atbalstu, tāpēc nav šaubu, ka Eiropas ietekmīgāko iestādi nākamos piecus gadus vadīs tieši viņš.
Savukārt Lielbritānijas premjera Deivida Kamerona pašmāju reputāciju nu ir iedragāta. Un analītiķi neizslēdz, ka tas var novest pie Apvienotās Karalistes izstāšanās no Eiropas Savienības, ja vien Kameronam neizdosies panākt bloka reformēšanos pirms 2017.gadā gaidāmā referenduma.
Maijā notikušajās Eiroparlamenta vēlēšanās briti aktīvi balsoja par eiroskeptisko Apvienotās Karalistes Neatkarības partiju. Viņi vēlas atgūt Briselei daļēji nodotās dalībvalstu nacionālo valdību pilnvaras un tāpēc atbalsta Kamerona pretenzijas pret Junkeru, kurš tiek uzskatīts par pārāk lielu "federālistu”.
Jau ziņots, ka Eiropas Savienības līderi piektdien vienojušies par bijušo Luksemburgas premjerministru Žanu Klodu Junkeru Eiropas Komisijas prezidenta amatā. Junkera centriski labējā Eiropas Tautas partija aizvadītajās Eiropas Parlamenta vēlēšanās ieguva vislielāko balsu skaitu.