Junkera ievēlēšanai ETP jāmeklē atbalsts citās grupās

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 9 gadiem.

Lai apspriestu Eiropas Parlamenta (EP) vēlēšanu rezultātus, Briselē otrdien kopā nāk lielāko politisko grupu līderi un arī Eiropas Savienības dalībvalstu vadītāji. Neformālajās sarunās apspriedīs iespējamās personas, kas varētu ieņemt Eiropas Parlamenta un Eiropas Komisijas līdera krēslus. Paredzams, ka lielu uzmanību izpelnīsies arī eiroskeptiķu uzvara, īpaši Francijā.

Eiropas Parlamenta velēšanu iznākums dalībvalstīs nesola vieglas dienas politiķiem, kam tagad būs jāspēj vienoties par Eiropas līmeņa politiskās ietekmes sadalīšanu. Viens no sarežģītākajiem uzdevumiem būs vienoties par to, kam nākamajos piecos gados uzticēt Eiropas Parlamenta un Eiropas Komisijas vadību. Sarežģīti tas ir tādēļ, ka neviens no politiskajiem spēkiem – nedz labējie, nedz kreisie, nedz liberāļi nav guvuši tik lielu sabiedrības atbalstu, lai justos spēcīgāki par pārējiem.

Saskaņā ar balsojumu Eiropas Parlamentā līdera pozīcijas joprojām saglabā labējie, konservatīvie - Eiropas Tautas partija (ETP), aiz viņiem kreisie – Eiropas Sociālisti, tad liberāļi, zaļie un Eiropas apvienotie kreisie. Saskaņā ar nosacījumiem, vēlēšanu uzvarētāja konservatīvā Eiropas Tautas partija tagad būtu tiesīga noteikt toni un bez ierunām Eiropas Komisijas amatā iecelt savu kandidātu, bijušo Luksemburgas premjerministru Žanu Klodu Junkeru, taču tai ir nepieciešama koalīcija un atbalsts no citām partijām, jo šogad, lai arī joprojām uzvarējusi, Eiropas Tautas partija ir zaudējusi visai ievērojamu vietu skaitu Eiropas Parlamentā. Lai Eiropas Komisijas un Eiropas Parlamenta prezidentu apstiprinātu, ir jāsavāc vairākuma atbalsts no kopumā 751 Eiropas Parlamenta deputāta.

Sarunas lielāko politisko grupu vidū, sagaidāms, būs smagas, jo apmaiņā pret atbalstu konservatīvajam Junkeram, pārējās politiskās vienības prasīs arī savu labumu un ietekmīgus amatus.

Lai izvērtētu Eiropas Parlamenta vēlēšanu iznākumu, otrdien Briselē notiek arī Eiropas Savienības valstu vadītāju neformālā sanāksme, kurā, protams, apspriedīs arī vadošās kandidatūras. Sanāksmē piedalīsies arī Latvijas premjerministre Laimdota Straujuma. Tā kā šī ir neformāla tikšanās, tad galīgi lēmumi pieņemti netiks, taču signāli par konkrētiem vārdiem būs.

Paredzams, ka līderi pievērsīsies arī faktam, ka ievērojamu atbalstu šajās vēlēšanās guvušas eiroskeptiskās partijas. Īpaši Francijā, kur uzvaru svin galēji labējā Nacionālā fronte, kas izceļas ar spēcīgi radikālām idejām un arī iestājas par Eiropas Savienības sabrukumu.

Francijas prezidents Fransuā Olands, kurš arī ieradīsies apspriedē Briselē, jau sasaucis ārkārtas sapulci Parīzē, lai skaidrotu, kas valstī īsti notiek. Pēc tās Olands aicinājis mainīties pašai Eiropas Savienībai, sakot, ka tā ir kļuvusi pārāk tāla un neizprotama un tai vajadzētu mazināt savu lomu vietās un lietās, kur tas nebūtu nepieciešams.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti