Dienas notikumu apskats

Saeimas komisijā asas diskusijas par centralizēto olšūnu donoru reģistru

Dienas notikumu apskats

Arī pēc apsūdzību izvirzīšanas Fijons neizstāsies no cīņas par Francijas prezidenta krēslu

Junkera 5 scenāriji ES dzīvei pēc «Brexit»: no «piebremzēšanas» līdz straujai integrācijai

Junkera 5 scenāriji ES dzīvei pēc «Brexit»: no «piebremzēšanas» līdz pilna ātruma integrācijai

Eiropas Komisijas (EK) prezidents Žans Klods Junkers trešdien, 1.martā, iepazīstināja Eiropas Parlamentu (EP) ar plānu, kā bloka dalībvalstīm  veidot savu nākotni pēc Lielbritānijas aiziešanas no Eiropas Savienības (ES). Junkers piedāvāja kopumā piecus dažādus ES nākotnes ceļus, tostarp vēl dziļāku ES integrāciju.

"Eiropas Savienības dzimšanas apliecība" – tā dēvē EK redzējumu par to, kā bloka dalībvalstīm pēc Lielbritānijas aiziešanas veidot savu nākotni. EK prezidents Junkers trešdien ar to iepazīstināja EP, un tālāk par to diskutēs dalībvalstis. Atlikušas vairs dažas nedēļas līdz ES 60. dzimšanas dienai, ko atzīmēs Romā. Līdz tam Eiropas līderiem vajadzētu būt skaidrai vīzijai par to, kas notiks tālāk.

Par ES dzimšanu, mieru, nozīmi EP runāja EK prezidents Junkers, prezentējot EK izstrādātos piecus ceļus, kā ES varētu virzīties tālāk un vienlaikus palikt vienota.

Pārmaiņu laikā, kad Lielbritānija gatavojas doties prom no bloka, EK piedāvās piecus dažādus ceļus, kā ES varētu virzīties tālāk un vienlaikus palikt vienota. "Pozitīvi scenāriji, kas nav nedz savstarpēji izslēdzoši, nedz izsmeļoši," tā saka EK prezidents Junkers.

Pirmais scenārijs piedāvā Eiropai palikt kā līdz šim, otrais – koncentrēties uz vienoto tirgu, ja dalībvalstis nespēs kopīgi un apņēmīgi rīkoties tādās jomās kā migrācija, drošība, aizsardzība. Trešais scenārijs ir – vienots virziens, bet atšķirīgi ātrumi. Dalībvalstis, kas ir gatavas virzīties uz priekšu, to dara, bet pārējās var iesaistīties, kad vēlas.

Ceturtais scenārijs paredz kolektīvu rīcību konkrētās jomās – tās, kur tas nav iespējams, atstājot nacionālajām valdībām.

Piektais scenārijs – "pilna ātruma Eiropa", kas būtu dziļāka valstu integrācija un vairāk pilnvaru, resursu un lēmumu pieņemšanas tiesību visās jomās.

EP Junkera priekšlikumus gan slavēja, gan pēla. Plānots, ka šo redzējumu nodos dalībvalstīm, kuru līderi to slīpēs un par to diskutēs, lai Romā 25. martā, kad ES atzīmēs 60. gadadienu, varētu vienoties par kopīgu, vēsturisku deklarāciju, kas iezīmēs ES tālāko nākotni.

Vērtējot, kurš no scenārijiem būtu gan ES, gan arī Latvijai visizdevīgākais, EK viceprezidents Valdis Dombrovskis norādīja, ka tāds taps diskusiju ceļā.

"Šajā komunikācijā mēs neuzsveram vai neuzstājam uz vienu vai otru scenāriju.  Faktiski tas ir dokuments, kas ir domāts diskusijas uzsākšanai.

Tas ir lēmums, kas Eiropas Savienībai pašreiz kopīgi arī ir jāpieņem, kādu tad nākotnes attīstības virzienu tā izvēlas," teica EK viceprezidents Dombrovskis.

Jau tagad ir zināms, ka dalībvalstīm būs dažāds redzējums, jo vienas jau tagad vēlas vēl ciešāku ES integrāciju, bet citas vēlas vairāk vaļas nacionālajām valdībām. EK prezidents Junkers ir aicinājis nesteigties un brīdinājis, ka tas būs garš process.

Turklāt lielāka skaidrība būs tikai gada nogalē, kad būs notikušas visai Eiropai svarīgās vēlēšanas Francijā un Vācijā, kā arī Lielbritānija būs oficiāli iesniegusi pieprasījumu par izstāšanos no ES un sākusi šo procesu. 

Junkers norādījis arī, ka diskusijas par ES nākotni nedrīkst palikt tikai Briseles gaiteņos, tām būs jānotiek visā sabiedrībā, kas būs arī EP deputātu uzdevums, tiekoties ar saviem vēlētājiem.

Pasaulē
Ziņas
Jaunākie
Interesanti