ASV zāļu regulatora lēmums uz laiku apturēt “Johnson&Johnson” vakcīnas izmantošanu var radīt nopietnu triecienu vakcinācijas procesam Amerikā. Visticamāk, tas palēninās potēšanas tempus arī Eiropā.
Pietiek ar vienu devu
Līdz šim mūsu kontinentā šī vakcīna vēl nav izmantota, bet pirmās devas jau ir nogādātas daudzās valstīs un, piemēram, Beļģijā bija paredzēts sākt šīs vakcīnas izmantošanu nākamajā pirmdienā. “Johnson&Johnson” vakcīna Eiropā tā pazīstama ar nosaukumu “Janssen”, jo Eiropā vakcīnu izplatīs “Johnson&Johnson” meitasuzņēmums.
Eiropā līdzīgas problēmas ir skārušas kompānijas “AstraZeneca” radīto Covid-19 vakcīnu. Problēmas ar “Johnson&Johnson” vakcīnu ir līdzīgas kā ar „AstraZeneca”, jo abās vakcīnās tiek izmantota līdzīga tehnoloģija. Tomēr “Johnson&Johnson” vakcīna līdz šim ir vienīgā, kas nodrošina pietiekamu imunitāti pēc vienas potes saņemšanas. Visām pārējām Covid-19 vakcīnām ("Pfizer”, “Moderna”, “AstraZeneca” u.c.) vajag ievadīt divas devas. Tādēļ uz “Johnson&Johnson” vakcīnu tiek liktas lielas cerības.
Viens gadījums no miljona
ASV amatpersonas ziņo, ka ASV jau sapotēti 6,8 miljoni “Johnson&Johnson” vakcīnas devu. Saņemtas ziņas par sešiem nopietniem trombu veidošanās gadījumiem.
Visas cietušās ir sievietes vecumā no 18 līdz 48 gadiem, simptomi viņām parādījušies sešas līdz 13 dienas pēc vakcinācijas.
As of 4/12, 6.8m+ doses of the J&J vaccine have been administered in the U.S. CDC & FDA are reviewing data involving 6 reported U.S. cases of a rare & severe type of blood clot in individuals after receiving the vaccine. Right now, these adverse events appear to be extremely rare
— U.S. FDA (@US_FDA) April 13, 2021
“Tie ir ļoti reti gadījumi. Mēs runājam par vienu gadījumu no miljona. Kad tiek sapotēti miljoniem cilvēku, var parādīties šādi gadījumi, kas neuzrādās klīniskajos pētījumos, jo tajos piedalās daudz mazāks cilvēku skaits,” sarunā ar CNN skaidro medicīnas doktors Karloss del Rio.
“Johnson&Johnson” piesardzības nolūkā arīdzan nolēma atlikt vakcīnas izplatīšanu Eiropā, ko bija plānots sākt otrdien. Līdz jūnija beigām Eiropas Savienības dalībvalstīm bija plānots piegādāt kopumā 55 miljonus šīs vakcīnas devu.
"Johnson&Johnson" uzsver, ka kompānijas galvenā prioritāte ir drošība, uzņēmums ir gatavs sniegt visu informāciju veselības uzraudzības iestādēm un patlaban nav konstatēta skaidra cēloņsakarība starp vakcīnu un retajiem trombozes gadījumiem.
Latvijas problemātiskā izvēle
Eiropā līdzīgas problēmas ir skārušas kompānijas “AstraZeneca” radīto Covid-19 vakcīnu. Eiropas Zāļu aģentūra (EZA) pagājušonedēļ atzina, ka asins trombu veidošanās ir ļoti reta “AstraZeneca” vakcīnas blakne. EZA iesaka turpināt “AstraZeneca” vakcīnas izmantošanu, jo sabiedrības ieguvums, novēršot saslimšanu ar Covid-19 un nāvi, ir daudz lielāks par iespējamo risku.
EZA padziļināti izvērtēs arī “Johnson&Johnson” vakcīnas drošību. 11. martā EZA jau nolēma apstiprināt šo vakcīnu izmantošanai Eiropas Savienības valstīs.
Latvijas pasūtītajā Covid-19 vakcīnu portfelī liels uzsvars likts tieši uz “AstraZeneca” un “Janssen” vakcīnām, kas ir adenovīrusa tipa vakcīnas. Mazāk plānots izmantot “Pfizer” un “Moderna” radītās Covid-19 vakcīnas, kas izmanto mRNS tehnoloģiju.
Veselības ministrs Daniels Pavļuts ("Attīstībai/Par") otrdien žurnālistiem pastāstīja, ka Latvijā saņemtas 4800 “Janssen” vakcīnas devas.
Bija plānots ar tām nākamnedēļ vakcinēt cilvēkus ar kustību traucējumiem, kuri nevar nokļūt pie vakcinētājiem. Tas būtu ērti, jo pietiek ar vienu vakcīnu un vakcinētājiem tad nav jāatgriežas.
Pavļuts norādīja, ka trešdien EZA sazvanīsies ar nacionālajām institūcijām, lai apspriestu ar vakcīnas iespējamām blakusparādībām saistītos jautājumus.
“Tā neērtība mums, ka nevarēs uzsākt guļošo pacientu vakcinēšanu ar “Janssen”. Jāmeklē plāns B, jānolemj, kura vakcīna jānovirza šiem pacientiem, kā arī cik varēsim novirzīt," sacīja Pavļuts.