Dienas ziņas

Kipra atver robežas vakcinētiem tūristiem

Dienas ziņas

Roterdamas zooloģiskajā dārzā piedzimst zilonēns

Jeruzalemē sadursmēs simtiem ievainoto

Jeruzalemē palestīniešu un izraēliešu sadursmēs pie mošejas simtiem ievainoto

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 2 gadiem.

Jeruzalemē pie Aksas mošejas Jeruzalemē pirmdien izcēlušās nopietnas sadursmes starp palestīniešu dievlūdzējiem un Izraēlas policiju. Sadursmēs, kas pilsētā ir lielākās kopš 2017. gada, ievainoti vairāki simti cilvēku.

Spriedze pilsētā īpaši saasinājusies, izraēliešiem pirmdien atzīmējot tā saukto Jeruzalemes dienu. Papildus spriedzi radījusi arī paredzētā vairāku palestīniešu ģimeņu izlikšana no kādas Austrumjeruzalemes apkaimes.

Eiropas Savienība, ASV, Krievija, ANO un pāvests Francisks aicinājuši Izraēlu un palestīniešus saglabāt mieru.

Sadursmes pastiprinās

Daudzi palestīnieši svētdienas vakarā iebarikādējās Jeruzalemē esošajā Aksas mošejā. Pirmdienas rītā vairāki simti cilvēku sākuši apmētāt Izraēlas drošības spēkus ar akmeņiem. Policijai tika dots uzdevums ieiet mošejā, lai viņus izklīdinātu. Sākās sadursmes. To laikā policija pielietoja ūdensmetēju, trokšņu granātas un asaru gāzi, bet palestīnieši turpināja policistus apmētāt ar akmeņiem un citiem priekšmetiem.

Latvijas Radio korespondents Rihards Plūme par situāciju Jeruzalemē
00:00 / 03:36
Lejuplādēt

Rezultātā ievainoti vairāk nekā 300 cilvēku un daudzi desmiti ievainoto nogādāti slimnīcās. Nemieri turpinās jau trešo dienu, piektdienas un sestdienas naktīs sadursmēs tika ievainoti vairāk nekā 300 palestīnieši.

Nekārtības no Austrumjeruzalemes izpletušās arī uz citām palestīniešu teritorijām, un demonstrācijas un sadursmes notikušas arī Rietumkrastā.

Sarkanā līnija

Spriedze pilsētā saasinājusies, izraēliešiem atzīmējot tā dēvēto Jeruzalemes dienu, kas šogad tiek atzīmēta 10. maijā. Jeruzalemes dienā izraēlieši svin Austrumjeruzalemes ieņemšanu 1967. gada kara laikā. Šogad šī diena iekritusi musulmaņu svētā mēneša ramadāna pēdējās dienās.

Izraēlas valdība par sadursmēm vainoja “palestīniešu ekstrēmistus”.

“Izraēla ir apņēmusies saglabāt ticības brīvību visiem mūsu galvaspilsētā Jeruzalemē. Esam spēruši vairākus soļus, lai palīdzētu nodrošināt mieru, un tas ir mūsu mērķis. Diemžēl palestīniešu ekstrēmisti vēlas tieši pretējo. Mēs nevar pieļaut šāda veida organizētu vardarbību, un mēs darīsim visu, kas jādara, lai atjaunotu mieru," vēsta Izraēlas premjera vecākais padomnieks Marks Regevs.

Pretējās domās ir palestīnieši. "Aksas mošeja un Jeruzaleme ir sarkanā līnija.

Visas palestīniešu tautas pienākums ir aizsargāt Jeruzalemi, Aksas mošeju, aizstāvēt mūsu tautu, zemi un svētvietas," uzsver palestīniešu grupējuma "Hamas" pārstāvis Favzi Barhums.

Provokatīvs gājiens

Aksas mošeja ir trešā svarīgākā musulmaņu svētvieta, bet sākoties ramadānam, tā kļuvusi par vardarbības epicentru. Cenšoties mazināt spriedzi, Izraēlas policija aizliegusi ebrejiem Jeruzalemes dienā apmeklēt Aksas mošejas laukumu, kuru jūdaisti uzskata par bibliskā tempļa atrašanās vietu.

Parasti simtiem Izraēlas jauniešu ar karogiem rokās Jeruzalemes dienā iziet cauri musulmaņu teritorijām, skandējot un dziedot patriotiskas dziesmas. Par spīti vardarbības uzliesmojumam Izraēlas policija atļāva organizēt šādu gājienu arī pirmdien. Daudzi palestīnieši šos svētkus uzskata par apzinātu provokāciju.

Izraēlas premjerministrs Benjamins Netanjahu svētdien aizstāvēja varasiestāžu reakciju uz protestiem un nekārtībām. Savukārt visas sešas arābu valstis, kam ir diplomātiskās attiecības ar Izraēlu – Ēģipte, Jordānija, Apvienotie Arābu Emirāti, Bahreina, Maroka un Sudāna –, ir nosodījušas Izraēlu par tās reakciju uz nesenajiem notikumiem. Turcija pirmdien Izraēlu nosauca par “aparteīda valsti”, pieprasot tai pārtraukt “briesmīgos un nežēlīgos uzbrukumus” pret palestīniešiem.

Pāvests aicina saglabāt mieru

Lai apspriestu vardarbību Jeruzalemē, pirmdien pēc Tunisijas lūguma uz slēgtu sēdi sanāca ANO Drošības padome. Eiropas Savienība, Krievija un ASV aicinājušas Izraēlu un palestīniešus saglabāt mieru. ANO ģenerālsekretārs Antoniu Gutērrešs uzsvēra, ka Izraēlas varasiestādēm jāievēro maksimāla savaldība un jāievēro tiesības uz miermīlīgas pulcēšanās brīvību. Nemierus savā runā pieminēja arī pāvests Francisks.

“Es ar bažām sekoju notikumiem Jeruzalemē. Es lūdzu par to, lai šī būtu saprašanās, nevis sadursmju vieta. Lai tā būtu lūgšanu un miera vieta

Es aicinu visus atrast kopīgu risinājumu, lai multireliģiskā un multikulturālā identitāte Svētajā pilsētā tiktu respektēta. Vardarbība vairo vardarbību. Jāpieliek punkts šīm sadursmēm!”

Trīs dienas ilgušās nekārtības sākotnēji izraisīja palestīniešu sašutums par Izraēlas policijas īstenotām blokādēm Jeruzalemes vecpilsētā ramadāna laikā. Spriedzi papildus nokaitējusi paredzētā vairāku palestīniešu ģimeņu izlikšana no kādas Austrumjeruzalemes apkaimes. Pirmdien bija plānota svarīga tiesas prāva strīdā par šiem īpašumiem, bet vardarbīgo notikumu dēļ tā atlikta.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti