Ukrainas austrumos pēdējās diennakts laikā prokrieviskie kaujinieki klusuma režīmu pārkāpuši 32 reizes, tā ziņo Ukrainas pretterosima operācijas centrs. Pie Mariupoles esošais Širokines ciemats apšaudīts arī ar ieročiem, kurus pēc Minskas vienošanās bija jāatvelk no pirmajām frontes līnijām.
Kopš Ukrainas konflikta eskalācijas, no Krievijas puses ne reizi vien izskanējuši apgalvojumi, ka šajā konfliktā vainojamas ne tikai Ukrainas iekšējās nesaskaņas, bet arī Eiroatlantisko struktūru mēģinājumi iegūt kontroli pār Ukrainu. To apliecinot kaut vai NATO dalībvalstu lēmums Krievijas robežas tuvumā pastiprināt savu spēku klātbūtni.
NATO ģenerālsekretārs Jenss Stoltenbergs, viesojoties Londonā, sniedzis vairākas intervijas britu medijiem, kurās šādus Krievijas apgalvojumus pilnībā noraidījis. Pēc viņa vārdiem, Ukrainas drošības jautājums neatrodas NATO ietekmes sfērā: "Mūsu galvenā atbildība ir aizsargāt visas NATO dalībvalstis, un nevienai no dalībvalstīm nav uzbrukts.
Visi redz, ka NATO ir ļoti spēcīga alianse un pašlaik mēs īstenojam pašu apjomīgāko mūsu kolektīvās drošības stiprināšanu kopš Aukstā kara beigām.
Ukraina nav NATO dalībvalsts un drošības garantijas tiek piešķirtas tikai alianses dalībniekiem. Taču mēs neatbalstām un nekādā ziņā nepieņemam to, ko Krievija dara Ukrainā, un tāpēc sniedzam Ukrainai ievērojamu politisku atbalstu. Pašlaik pats galvenais ir nodrošināt Minskas vienošanos ieviešanu dzīvē."
Vienlaicīgi NATO ģenerālsekretārs paudis bažas par pieaugošo militāro mācību skaitu Krievijas bruņotajos spēkos, kā arī bruņojuma palielināšanos NATO robežu tuvumā.
Intervijā laikrakstam „The Guardian” Stoltenbergs arī atzinis, ka arvien biežāk Krievija par savām mācībām nevienu neinformē.
Arī Krimas sagrābšana faktiski esot notikusi negaidītu militāro mācību aizsegā. Tieši tāpēc alianse vēlētos, lai šis jautājums būtu caurskatāmāks un prognozējamāks.
Tikmēr Ukrainas prezidents Petro Porošenko paziņojis, ka Ukraina jau ir noslēgusi līgumus ar vairākām Eiropas Savienības valstīm par ieroču, tostarp letālo, piegādi. Pēc Ukrainas prezidenta vārdiem, tā kā Eiropas Savienība esot atcēlusi oficiālo embargo ieroču piegādēm, attiecīgi līgumi jau esot noslēgti ar 11 Savienības dalībvalstīm. Porošenko paudis pārliecību, ka gadījumā, ja pamiers Ukrainas austrumos cietīs neveiksmi, letālais bruņojums tiks saņemts nekavējoties, turklāt var cerēt arī uz sankciju pastiprināšanu pret agresoru. Kamēr tas nav noticis, Ukrainas armija izmantojot laiku, lai gatavotos iespējami jaunam konfliktam – tiek atjaunota bojātā bruņutehnika, notiek intensīvas kaujas mācības, notiek mīnēšana un tiek būvētas jaunas inženiertehniskās būves. Porošenko arī atzinis, ka vismaz pašlaik kopējais vardarbības līmenis austrumos turpina samazināties.
Pašpasludināto tautas republiku pārstāvji gan norādījuši, ka Ukrainas prezidenta paziņojumi nav īsti izprotami. Tā, piemēram, Luganskas Tautas republikas vadītājs Igors Plotņickis paudis neizpratni, kāpēc Ukrainai radusies nepieciešamība iegādāties ieročus laikā, kad ir uzsākts miera process, turklāt pēc pašas Kijevas iniciatīvas. Pēc Plotņicka vārdiem, šāda divkosība jau esot novērota agrāk un faktiski Ukrainas vadība ir atkal pierādījusi, ka ir tikai klauni cirkā, kuru īpašnieks atrodas aiz okeāna. Arī pašpasludinātās Doņeckas Tautas republikas kaujinieku pārstāvis Porošenko izteikumus nosaucis par blefu, pieļaujot, ka līgumi par ieroču piegādēm varētu būt noslēgti nevis ar valstīm, bet gan ar kādām privātām kompānijām.
