Jauno pamieru atbalsta arī hutu kaujinieki un starptautisko koalīciju vadošā Saūda Arābija. Eksperti gan par šo pamieru izsakās visai skeptiski.
Konflikts Jemenā izcēlās pēc tam, kad bijušā valsts prezidenta Ali Abdullas Saleha lojālie kaujinieki un viņus atbalstošie hutu kaujinieki 2014.gada septembrī pārņēma savā kontrolē valsts galvaspilsētu Sanu.
Jaunus apmērus konfliktam piešķīra Saūda Arābijas vadītās galvenokārt sunītu arābu valstu koalīcijas iesaistīšanās gaisa kampaņā ar mērķi atbalstīt Jemenas oficiālo valdību, kas radusi patvērumu Adenas pilsētā. Kopš konflikta sākuma bojā gājuši ir aptuveni 7000 cilvēku, bet vismaz trīs miljoni ir bijuši spiesti doties bēgļu gaitās.
Paziņojums par pamiera izsludināšanu pilsoņu kara pārņemtajā Jemenā izskanējis dienu pēc tam, kad ASV un Lielbritānijas ārlietu ministri, kā arī ANO īpašais miera sūtnis Jemenā aicināja karojošās puses pārtraukt uguni.
ANO sūtnis Ismails Oulds Čeihs Ahmeds paziņojis, ka ir izdevies panākt vienošanos gan ar hutu kaujinieku sarunu vedējiem, gan ar valsts prezidenta Abeda Rabo Mansura Hadi valdības pārstāvjiem.
Paredzēts, ka sākotnēji pamiers turpināsies 72 stundas, taču tas var tikt pagarināts, ja abas puses tam piekritīs. Valsts ārlietu ministrs gan norādījis, ka hutu kaujiniekiem būs jāaktivizē ANO atbalstītās pamiera novērošanas komitejas darbs, kā arī jāizbeidz Jemenas trešās lielākās pilsētas Taizas aplenkums. Valdības spēki jau vairākus mēnešus neveiksmīgi mēģina pārraut Taizas aplenkumu.
Lai arī ar zināmu piesardzību un skepticismu, pamiera noteikumiem ir piekritusi arī Saūda Arābija, kuras vadītā militārā koalīcija atbalsta Jemenas prezidentu Hadi. Tieši Saūda Arābija pēdējā laikā ir pakļauta asai starptautiskai kritikai par tās veiktajiem gaisa triecienos, kuros iet bojā liels skaits civiliedzīvotāju.
Vienā no šādiem uzbrukumiem bēru ceremonijai pavisam nesen bojā gāja 140 cilvēki, tostarp vairāki ietekmīgi politiķi. Šis uzbrukums, kurā koalīcija vainoja kļūdainu informāciju no Jemenas sabiedrotajiem, izsauca gan ANO nosodījumu, gan ASV paziņojumus par gatavību pārskatīt savu palīdzību koalīcijai.
ASV bažas radīja arī vairāki incidenti, kad pret ASV karakuģiem tika raidītas raķetes, kuras gan savu mērķi nesasniedza. Atbildot uz šiem uzbrukuma mēģinājumiem, ASV veica triecienus pa trijām radaru iekārtām, kas atrodas hutu kaujinieku kontrolētajā Jemenas ziemeļu daļā.
Taču vēl pirms pamiera stāšanās spēkā eksperti pauduši bažas, vai uguns pārtraukšana šoreiz tiks ievērota. Tas tāpēc, ka, piemēram, pēc neveiksmīgām miera sarunām šī gada augustā Kuveitā sadursmes tikai pastiprinājās.
Arī iepriekšējais pamiers, kas saskanēja tieši ar Kuveitas sarunām, cieta neveiksmi, abām pusēm apsūdzot vienai otru pamiera noteikumu pārkāpšanā.
Lai arī ANO īpašais sūtnis ir paziņojis, ka pašlaik notiek aktīvs darbs pie Jemenas miera plāna izstrādes, ir maz ticams, ka tuvākajā laikā viena vai otra puse būs ar mieru noslēgt mieru. Viens no iemesliem ir tas, ka hutu kaujinieki joprojām kā vienu no galvenajiem priekšnoteikumiem miera sarunām izvirza pašreizējā prezidenta Hadi atkāpšanos.
Taču, iespējams, daudz noteicošāks faktors ir tas, ka Jemenas konflikts ir uzskatāms arī par daudz plašāku reģionālu sāncensību starp Saūda Arābiju un Irānu, kurā arī abas puses nav gatavas piekāpties vai atzīt savu sakāvi.
