Labrīt

Grāmatniecība: Nacionālās enciklopēdijas šķirklis

Labrīt

Latvijas derīgie izrakteņi: Nacionālās enciklopēdijas šķirklis

Jemenai draud pēdējo 100 gadu laikā lielākais bads

Jemenai draud 100 gados lielākais bads

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 5 gadiem.

Pilsoņu kara pārņemtajai Jemenai draud bads, kas var kļūt par lielāko pasaulē 100 gadu laikā. Par to brīdinājuši ANO pārstāvji, aicinot konfliktā iesaistītās puses izbeigt vardarbību. Daļa no atbildības tiek uzvelta arī tādām lielvalstīm kā Amerikas Savienotās Valstis, kas piegādā ieročus vienai no konfliktējošām pusēm Saūda Arābijai. 
 

Īsumā:

  • Jemenā karš sācies pirms trim gadiem.
  • Saūda Arābijas vadītā starptautiskā koalīcija uzsāka bruņotu kampaņu.
  • Eksperts: Cilvēkus apzināti mērdē badā.
  • Pasaules pārtikas organizācijai liegta piekļuve graudiem, ko varētu izdalīt.
  • Ieročus Saūda Arābijai tirgo ASV.
  • Žurnālista Hašogi pazušana vieš neuzticību Saūda Arābijai.
  • Par sadarbību ar Saūda Arābiju apdraudēts Trampa administrācijas prestižs.
     

Jemenas pilsoņu karš nereti tiek dēvēts par mūsdienu aizmirsto vai pat ignorēto konfliktu. Tas aizsākās pirms trijiem gadiem, kad Irānas atbalstītie hutu kaujinieki ieņēma lielu daļu Jemenas teritorijas un galvaspilsētu Sanu, piespiežot prezidentu Abdraguhu Mansuru Hadi doties trimdā. Lai paustu atbalstu starptautiski atzītajai valdībai, Saūda Arābjas vadītā starptautiskā koalīcija uzsāka bruņotu kampaņu. Galvenokārt tiek veikti dažādi uzlidojumi, tostarp civiliedzīvotāju apdzīvotiem rajoniem, kuriem izlūkošanas un loģistikas atbalstu sniedz arī Amerikas Savienoto Valstu spēki. ANO aplēses liecina, ka šajā konfliktā dzīvību ir zaudējuši vairāk nekā 15  tūkstoši cilvēku.

Šīs nedēļas sākumā situācija Jemenā atkal ir nonākusi pasaules uzmanības centrā. Apvienoto Nāciju Organizācijas humānās palīdzības koordinatore Jemenā Lisa Grande paziņojusi, ka gadījumā, ja vardarbība Jemenā netiks izbeigta, valsti var skart pasaulē lielākais bads pēdējo 100 gadu laikā:

''Ieejot 21. gadsimtā, daudzi no mums domāja, ka nevar atkārtoties tāds bads kā Etiopijā, Bengālijā vai atsevišķās Padomju Savienības daļās. Tas bija vienkārši nepieņemami. Mēs bijām pārliecināti, ka nekas tāds neatkārtosies. Taču realitātē mēs Jemenā saskaramies tieši ar to. Mēs prognozējam, ka no pārtikas trūkuma varētu mirt no 12 līdz 13 miljoniem nevainīgu civiliedzīvotāju. Mums būtu jānokaunas! Un katru dienu pamostoties, mums būtu no jauna jāapņemas darīt visu iespējamo, lai palīdzētu cietējiem un izbeigtu konfliktu.''

Kā savā paziņojumā norādījis Norvēģijas Bēgļu komitejas ģenerālsekretārs Jans Egelands, Jemenas civiliedzīvotāji necieš badu – viņi tiek apzināti mērdēti badā. Egelands uzsvēris, ka šī krīze ir pilnībā cilvēku radīta un atbildība par to ir jāuzņemas konfliktā iesaistītajām pusēm, kā arī starptautiskajiem atbalstītājiem. Arī Pasaules pārtikas programmas pārstāvji norādījuši, ka

bīstamās situācijas dēļ organizācijai nav piekļuves aptuveni 51 tūkstotim tonnu graudu, ar kuriem būtu iespējams veselu mēnesi pabarot aptuveni 3,7 miljonus Jemenas ziemeļu un centrālo rajonu iedzīvotājus.

Kā Irānas televīzijas kanālam ''Press TV'' norādījis Londonā bāzētais Tuvo Austrumu komentētājs Džalals Fairuzs, atbildība par situāciju Jemenā gulstas uz ļoti daudziem politiskajiem un militārajiem spēlētājiem:

''Jemenas iedzīvotājiem ir visas tiesības aizsargāties no šīs lielās agresijas, kuru tagad īsteno ne tikai Saūda Arābija, bet arī ASV, Lielbritānija un Izraēla. Viņi visi ir daļa no šī kara pret Jemenas iedzīvotājiem. Eiropas Savienība jau ir aicinājusi savas dalībvalstis pārtraukt pārdot Saūda Arābijai ieročus, kas tiek izmantoti pret Jemenu. Pašlaik visa pasaule tikai noskatās, kā Jemenas iedzīvotāji tiek masveidā slepkavoti.''

Jautājums par ieroču tirdzniecību Saūda Arābijai ir aktualizējies pēc laikraksta „Washington Posts” žurnālista, Saūda Arābijas opozicionāra Džamala Hašogi pazušanas konsulātā Turcijā. Lai arī šīs lietas izmeklēšana joprojām turpinās, ASV politiskajās aprindās arvien biežāk izskan aicinājumi izvērtēt un apturēt sadarbību ar Saūda Arābiju. Uz to norādījis arī demokrātu senators no Konektikutas štata Kriss Mērfijs:

''Es aicinu Kongresu un prezidenta administrāciju vismaz uz laiku apturēt atbalstu Saūda Arābijas bombardēšanas kampaņai Jemenā. Atcerēsimies, ka šī kampaņa un mūsu atbalsts tai ir balstīts uz mūsu pieņēmumu, ka Saūda Arābija saka mums taisnību, ka viņi necenšas apzināti nogalināt civiliedzīvotājus. Ņemot vērā, ka ir ļoti iespējams, ka viņi nestāsta mums patiesību par pazudušo žurnālistu Džamalu Hašogi, kāpēc lai mēs viņiem ticētu par apzinātu neuzbrukšanu civiliedzīvotājiem Jemenā?''

Šaubas par turpmākos sadarbību ar Saūda Arābiju sāk izteikt arī valdošās Republikāņu partijas pārstāvji, kas gan norāda, ka Saūda Arābija joprojām ir stratēģiskais partneris. Arī prezidents Donalds Tramps līdz šim ir visai piesardzīgi izteicies par Džamala Hašogi pazušanu, atgādinot, ka ASV ir jāpieturas pie savām saistībām, jo galu galā

Saūda Arābija no ASV vēlas iegādāties bruņojumu par 110 miljardiem dolāru. Turklāt jautājums ir par daudz plašāku Saūda Arābijas nozīmi cīņā pret terorismu un atbalstu Tuvajos Austrumos, kur tā darbojas kā pretspars pieaugošajai Irānas ietekmei.

Kā norāda aģentūra „Associated Press”, gadījumā, ja apstiprināsies Saūda Arābijas un tās kroņprinča Mohameda bin Salmana saistība ar žurnālista pazušanu, sekas var izjust gan abu valstu attiecības, gan arī ASV prezidenta administrācija.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti