Jaunzēlande un Francija vēlas padzīt teroristus no sociālajiem medijiem

Jaunzēlande un Francija vēlas rast iespējas liegt teroristiem publicēt vardarbīgus materiālus sociālajos medijos. Lai pārrunātu iespējamos veidus, kā to paveikt, abas valstis maijā rīkos sanāksmi, kurā piedalīties aicināti tehnoloģiju uzņēmumi un pasaules līderi. Šāda vēlme radusies saistībā ar martā Jaunzēlandē notikušajiem slaktiņiem mošejās.

Apšaudes divās mošejās Kraistčērčā pagājušajā mēnesī sarīkoja labējais ekstrēmists. Uzbrukumos bojā gāja 50 cilvēki. Reaģējot uz notikušo, Jaunzēlandes parlaments apstiprināja likumprojektu par šaujamieroču aprites ierobežošanu, tostarp militāru pusautomātisko šaujamieroču aizliegumu. Savu uzbrukumu ekstrēmists filmēja un pārraidīja sociālajā tīklā "Facebook", izmantojot dzīvās straumēšanas pakalpojumu. Cilvēki dažādās interneta platformās ar šo 17 minūtes garo video plaši dalījās un - par spīti tā dzēšanai - to no jauna atkārtoti ielādēja dažādās vietnēs. Pat pēc vairākām nedēļām atsevišķi sociālie mediji joprojām cīnās ar daudzo videomateriāla kopiju dzēšanu.

Jaunzēlande un Francija vēlas padzīt teroristus no sociālajiem medijiemRihards Plūme
    Jaunzēlande aizliedza piekļuvi šim videomateriālam, kā arī uzbrucēja sarakstītajam un publicētajam manifestam. Tieši uzbrukuma pārraidīšana tiešsaistē mudinājusi Jaunzēlandi neapstāties un turpināt risināt problēmu tās saknē. Jaunzēlande kopā ar Franciju vēlas runāt par iespējām bloķēt teroristiska satura ievietošanu un izplatīšanu sociālajos medijos, lai šāds saturs tur vairs nenonāktu. Jaunzēlandes premjerministre Džasinda Ārdena norādīja, ka vēlas liegt teroristiem izmantot sociālos medijus, lai organizētu un popularizētu terorismu un ekstrēmismu vai izplatītu vardarbīgus materiālus.

    „Mēs kopā ar prezidentu [Emanuelu] Makronu maija vidū Parīzē rīkosim sanāksmi, lai risinātu problēmas, kas skar internetu un sociālos medijus. Runa ir tieši par 15. marta notikumiem, kad terorista uzbrukums tika pārraidīts internetā. Ja runājam par to, ka tas tika pārraidīts sociālajos medijos ar mērķi to izplatīt pēc iespējas plašākai sabiedrībai, tad ir skaidrs, ka tas Jaunzēlandē bija bezprecedenta gadījums, kas mums uzliek atbildību rīkoties.

    Tas bija šausminoši, un es nedomāju, ka kāds no tehnoloģiju uzņēmumiem vai valdības teiktu, ka tas ir pareizs veids, kā izmantot sociālās platformas,” sacīja Ārdena.

    Premjere skaidroja, ka kopīgas rīcības mērķis nav ierobežot vārda brīvību, bet gan novērst ekstrēmistu izplatīto vardarbību un terorismu tiešsaistē. Viņa arī skaidroja, ka mērķis ir veidot vienotību ap šo problēmu, nodrošinot brīvu, pieejamu un drošu internetu.

    „Nedomāju, ka kāds iebilstu tam, ka ekstrēmistam bija visas tiesības pārraidīt uzbrukumu tiešsaistē, un tā ir galvenā šīs problēmas sakne un iemesls, kādēļ tiek rīkota sanāksme. Katra valsts, protams, var veikt attiecīgas izmaiņas savos tiesību aktos, tomēr mēs vēlamies risināt šo problēmu globāli,” norādīja Ārdena.

    Savukārt Francijas prezidents Emanuels Makrons jau iepriekš ir izteicis savu apņemšanos Francijai uzņemties vadošo lomu jaunu regulējošu pasākumu izstrādē, tādējādi saskaņojot tehnoloģijas ar kopēju labumu. Sanāksme tiek organizēta, lai nodrošinātu, ka tiek veikti jauni un konkrēti pasākumi, lai tas, kas notika Kraistčērčā, neatkārtotos. Tā, izziņojot sanāksmes norisi, norādīja Francija.

    Francijas Musulmaņu ticības padome jau paziņojusi, ka sūdzēs tiesā interneta gigantus "Facebook" un "YouTube", jo viņi atļāva pārraidīt video, kuros terorists iemūžināja slaktiņu mošejās. Interneta platformas ir sadarbojušās, lai izstrādātu tehnoloģijas, kas filtrē bērnu pornogrāfiju, bet cīņā ar vardarbīga satura izplatīšanos šādas sadarbības nav.

    Kļūda rakstā?

    Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

    Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

    Pasaulē
    Ziņas
    Jaunākie
    Interesanti